Šokējošākie pēdējā laika izvarošanas gadījumi Latvijā

Lai atceramies gadījumu, kad šomēnes Liepājā tika atrasta un, kā stāsta liecinieki, ar akmeņiem, nežēlīgi sasista un piesmieta jauniete. Šajā kategorijā ierakstāma divu meiteņu grupveida izvarošana aizvadītajās brīvdienās tajā pašā pilsētā. Un nu notikums, kas licis sastingt visiem, pat pieredzējušiem tiesu ekspertiem. Varmāka ķēries klāt divarpus gadus vecam bērnam... Kur vēl tālāk?

Pēc katra šausminošā gadījuma sabiedrība noelšas, eksperti gudri parunā, un viss atkal apklust... līdz brīdim, kamēr uzrodas kārtējais pedofils, kurš, kā izrādās, neviena neuzpasēts dzīvojis kaut kur līdzās... Speciālisti vēl nesteidz skaidrot, ar ko saistāma varmāku aktivizēšanās. Ekonomiskās krīzes smagākais brīdis jau ir aiz muguras. Vai patoloģiju sekmē nihilisms, visatļautība un nesodāmības izjūta?

Pēdējais gadījumus
„Tas ir ārpus visa, pilnīgi šokējoši, nav salīdzināms ne ar ko,” par divus gadus vecās meitenītes izvarošanu saka pieredzējusī tiesu eksperte, psiholoģe Ilze Veitnere. Izvarotāju uzvedību viņa pētījusi jau padomju gados un saka, ka šādi gadījumi, par laimi, ir ļoti reti arī pasaulē. No padomju laikiem viņa atceras vēl tikai divus gadījumus, kad tika izvaroti tik mazi bērni. Toreiz jaunākajai bija trīs gadi.

Pedofilija nav pumpa uz deguna
„Maza bērna izvarošana nekad neiekļaujas parastajos priekšstatos par izvarošanu, kad cilvēks ir iedzēris, zaudē kontroli pār sevi, viņam gribas...  Bērnu izvarotāji ir asociālas personas, kas prasa īpašu probācijas dienestu  attieksmi un kontroli. Viņi nemainās pat, ja desmit gadus neko sliktu nav izdarījuši. Jā, var mēģināt koriģēt viņu uzvedību, uzraudzīt, bet tā nav pumpa uz deguna, ko var vienkārši noņemt,” skaidro eksperte. Viņa ir pārliecināta, ka konkrētajā gadījumā vainojama arī māte un apkārtējie cilvēki, kas zinājuši, ka varmākam jau bijis līdzīgs recidīvs, un atstājuši viņu ar mazu bērnu.

Maza bērna izvarošana nekad neiekļaujas parastajos priekšstatos par izvarošanu, kad cilvēks ir iedzēris, zaudē kontroli pār sevi, viņam gribas...  Bērnu izvarotāji ir asociālas personas, kas prasa īpašu probācijas dienestu  attieksmi un kontroli.

Klīniskā psiholoģe, tiesu psiholoģijas eksperte Ilze Jansone skaidro, ka pedofili ir emocionāli nenobrieduši cilvēki, visbiežāk ar seksuālām un smagām psiholoģiskām problēmām, tāpēc viņi par upuriem izraugās pretoties nespējīgus bērnus, kas atšķirībā no pieauguša cilvēka nepasmiesies, neaizvainos. Jansone skaidro, ka pret bērnu parasti netiek izmantota tradicionālā izpratnē agresīva izvarošana. Bērnu piesaista ar dāvanām, viss notiek caur rotaļām, bērns nesaprot šo darbību nozīmi un it kā iesaistās.

Veitnere uzskata, ka šajā gadījumā  ir ciādāk, bērns ir pārāk mazs, lai kaut ko saprastu, tāpēc notikusi drausmīgi cietsirdīga, brutāla izvarošana. „Tas cilvēks ir pilnīgi nodzēris prātu, varbūt bijis pārdzēries.” Pat nezinot konkrētās detaļas, varot teikt, ka bērniņš ir smagi fiziski un psiholoģiski traumēts. Lai gan bērns šajā vecumā nesaprot, kas notiek, ķermenis neizmirst vardarbību. Psiholoģe neizslēdz, ka bērns var palikt par invalīdu. „Jāņem vērā, ka meitenīte ir ļoti maza, mēs nezinām, kādas traumas ir dzimumorgānos. Iespējams, ka viņai nevarēs būt normālas dzimumattiecības un viņa nevarēs būt māte. Pat speciālistiem ir grūti iztēloties, kādas psiholoģiskas sekas notikušais var atstāt,” stāsta eksperte.

Lai gan bērns šajā vecumā nesaprot, kas notiek, ķermenis neizmirst vardarbību.

Tā nav ģenētika
Lai gan mūsdienās ar medikamentiem efektīvi noņem vecuma demences un šizofrēnijas murgus, ārstē dažādas psihiskas saslimšanas, pedofiliju izārstēt zinātne ir bezspēcīga. Ja patoloģiskā persona ir ar asociālu motivāciju, galēji egocentriska, ar tieksmi ignorēt likumu un mērķtiecīgi iet uz vēlmju piepildījumu, ar medikamentiem to nevar apturēt. Ārste saka, ka ir grūti izskaidrot, kā veidojas šāda personība. Nē, tā nav ģenētika. Ir miljoniem bioloģisku, psiholoģisku, sociālu un citu faktoru, kas samudžinās un veido šādu cilvēku. Sākot ar to, kā bērns tiek uztverts mātes vēderā, ar dzemdību traumām, audzināšanu, attīstību utt. Tomēr tas nav nekāds attaisnojums, šie cilvēki uz savu mērķi iet apzināti. „Ir jāpēta un jādomā, ko darīt, bet attaisnojuma nav nekāda. Patiesībā mums ir pilni cietumi ar labiem cilvēkiem, kuriem bijusi grūta bērnība. Smaga pagātne nav attaisnojums noziegumam.” Lai gan sen ir zināms, ka pedofili ir patoloģiskas personības, kurām ir traucēta impulsu kontrole un kas dzimumnoziegumus pret bērniem var atkārtot, probācijas dienestam nebija pat  tiesību tuvoties no cietuma iznākušajam pedofīlam. No likuma viedokļa viņš varēja darīt, ko gribēja. Pēc skandalozā gadījuma, kad pedofils recidīvists izvaroja meitenīti, atbildībās institūcijas beidzot sarosījās. Šobrīd Valsts probācijas dienests īsteno projektu „Par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas ieviešana Latvijā”, un šā projekta noslēgumā valsts rīcībā būs pasaules standartiem atbilstoša un efektīva sistēma, kas ļaus kontrolēt un uzraudzīt dzimumnoziedzniekus.

IZLASI ARĪ:

Ūsainis vilka mani pie sava locekļa. Bērna seksuālās vardarbības stāsts

Grāmata par drošību: Drosmīgā Martiņa. Mācies pateikt "nē" svešiniekiem

Kā runāt ar bērnu par pedofīliju?

Teksts: Evija Hauka, www.kasjauns.lv