Kāpēc bērns raud? 6 situācijas un 6 atbildes

Nakts raudāšana

Jautājums: 

Manai meitai ir trīs gadi. Lieta tāda, ka viņa naktīs dažkārt raud tā, ka nevar nomierināt. Arī vakaros meitu ir grūti nolikt gulēt, un pa dienu viņa ne visai grib pagulēt. Kādi tam varētu būt iemesli un ko iesākt?
 

Atbilde: 

Nav viennozīmīgas atbildes, jo iemesli var būt daudzi. Iespējams, bērnam ir kāda fiziska problēma, kas neļauj gulēt, piemēram, viņu nomoka alerģija. Ja fizisku simptomu nav, jādomā, vai bērns necieš no pastāvīga stresa. 

Ja bērns ģimenē nejūtas droši, ja mājās ir satraucoši notikumi vai nervoza atmosfēra, bērns to burtiski uzsūc sevī un nespēj naktī mierīgi gulēt. 

Attiecību sarežģījumi, jo īpaši ar mammu, ir biežākais bērna miega traucējumu cēlonis. Varbūt meitiņai nepietiek mammas uzmanības, mīļuma? Bērns šajā vecumā nereti baidās zaudēt mātes mīlestību, ar šādām bailēm viņš naktī mostas, sauc māti, lai pārliecinātos, ka tepat blakus viņa ir, negrib laist prom. Ja māte nogurumā bērnu atstumj, bērna bailes aug lielākas un līdz ar to arī miega traucējumi kļūst izteiktāki. Tomēr, ja ģimenē viss ir kārtībā, ja vecāki var veltīt bērnam laiku un viņš saņem pietiekoši daudz uzmanības, vajadzētu konsultēties ar speciālistu.
 

Jāiet gulēt, tātad jāraud!

Jautājums: 

Jau kuru nakti mana divus mēnešus vecā meitiņa raud nepārtraukti. Kāpēc tas notiek tikai vakaros, tieši, kad uzvelkam pidžamiņu un jāiet čučēt? Paēdusi ir, sausa arī, kolikas arī tās nav... Ko var darīt, lai viņa mierīgi aizmigtu? Aizmidzināt izdodas tikai uz rokām. Tagad nekas, bet kas būs, kad viņa augs un paliks smagāka, kā tad to izdarīšu?
 

Atbilde: 

Ja bērns pārstāj raudāt, kad paņemts uz rokām, tas nozīmē, ka viņš ir vēlējies izjust tuva cilvēka klātbūtni. To bērnam nedrīkst liegt. Dažkārt vecāki pārspīlē, baidoties, ka bērnu pēc laika nevarēs noturēt, šādi izlutinās. Nevajag skriet laikam pa priekšu. 

Pirmajā dzīves gadā veidojas bērna drošības izjūta un tā ir atkarīga no tā, vai māmiņa un tētis spēs nolasīt bērna vēlmes. Ja katrreiz, kad bērns brēks pēc tuvības, māte viņam grūdīs ēdienu vai raudzīs mazo pārtīt, viņš kļūs pavisam nedrošs, jo jutīs, ka māte signālus nav sapratusi. Šādi bērns kļūst nemierīgāks un sāk aizvien mazāk gulēt un vairāk brēkt.

Daudzi pētījumi liecina, ka veids, kādā mammas reaģē uz sava bērna raudāšanu, atstāj uz viņu lielu iespaidu. 

Piemēram, mātēm, kuras ātri reaģē uz bērna raudāšanu un apmierina viņa vajadzības, izaug bērni, kuri labāk saprotas ar citiem cilvēkiem, agrāk iemācās runāt un ir apmierinātāki ar dzīvi.

Dažkārt zīdaiņi vakaros "cīnās” ar miegu. Jo vairāk viņš ir noguris, jo grūtāk iemigt. Šādā situācijā bērniņš jāpavēro – varbūt viņš vecākiem dod kādas zīmes, ka vēlas doties pie miera jau krietnu laiku pirms tam, kad ir pārguris un nespēj vairs iemigt bez kreņķēšanās. Nevajag baidīties bērnu likt gulēt laicīgi. Pie nakts miera mazais var doties jau pat ap plkst. 19.30.

Mammas nemiers bērnā

Jautājums: 

Manam dēlam ir trīs mēneši. Esmu ievērojusi, ja pati esmu uztraukta, viņš nepārtraukti kliedz. Kāpēc tas tā? Un ko es varu darīt, ja tāpat neesmu pasargāta no ikdienas stresa?
 

Atbilde: 

Bērns šai laikā ir ļoti saistīts ar māti un, būdams kopā no sava pirmā dzīves brīža, viņš ļoti tiešā veidā izjūt mammas emocionālo stāvokli, un tas viņu ietekmē. Bērnu apmānīt nav iespējams! 

Nereti vecāki nevar saprast, kāpēc bērns ir raudulīgs, lai gan tas liecina, ka bērns piedzīvo stresu, ko pati mamma pat vēl nav apzinājusies. Tāpēc, ja vecāki vēlas mierīgu bērnu, viņiem pašiem tādiem jākļūst. 

Otrs ieteikums – iespējams, bērnam apkārt ir pārāk daudz uzbudinošu trokšņu, darbību, rotaļu. Varbūt nepieciešams izslēgt televizoru vai nogriezt klusāk radio? Viennozīmīgi arī apkārtējā vide dažkārt kļūst par bērna stresa avotu.

Šķiršanās asaras

Jautājums: 

Man ir nepilnu gadu vecs puika, kurš aizgūtnēm raud, tiklīdz taisos doties uz darbu. Ko darīt?
 

Atbilde: 

Pirmā dzīves gada laikā lielākais un biežākais bērna raižu un raudāšanas cēlonis ir viņa bailes būt šķirtam no vecākiem. Lai bērnam šos atšķirtības brīžus padarītu vieglākus, pie prombūtnes mazais ir jāpieradina pakāpeniski. Sākumā viņu var atstāt uz divdesmit minūtēm, pēc tam – uz stundu un vēl vēlāk – uz trim stundām. Tā bērns ievēros, ka vienmēr mamma atgriežas. 

Vēl – ja bērnam tiek solīts, ka atgriezīsities pēc desmit minūtēm, šis solījums jāpilda, jo arī tas radīs bērnā drošības izjūtu. Un nevajag bērnu mānīt, proti, bēgt prom, kamēr viņš aizrāvies ar kādu rotaļu. Bērnam gluži kā lielam cilvēkam vajag izstāstīt, ka tagad mamma ies prom, bet tad atkal atnāks.

Histērijas lēkme veikalā    

Jautājums: 

Kad ieejam ar meitu veikalā (1,8 gadi) un viņa ierauga kaut ko, kas viņu ieinteresē, bet es neļauju to aiztikt, meita krīt gar zemi, spārdās un histēriski kliedz. Tas pats notiek arī mājās, tiklīdz kaut kas nenotiek pēc meitas prāta. Vai šādas histērijas ir normālas? Kāda būtu adekvāta reakcija no manas puses?
 

Atbilde: 

Histērijas bērnam var sākties sešu mēnešu vecumā, bet visvairāk tās izpaužas divpadsmit līdz astoņpadsmit mēnešu vecumā, un tas šim vecumam ir pilnīgi normāli. Kas izsauc histērijas? Mazs bērns vēlas kā izzināt pasauli, tā kontrolēt situāciju. Ierobežojumi, ko bērnam uzliek vecāki, viņā rada vilšanos un dusmas, kas savukārt izsauc kliegšanu un raudāšanu. 

Kad bērns rīko histēriju, pašiem vecākiem vajadzētu saglabāt mieru. Viņiem jāraugās, vai apkārt nav kādi priekšmeti, ar kuriem bērns sevi var savainot. Uz bērna dusmām nevajadzētu reaģēt ar dusmām. 

Bērnu vēlams cieši apskaut, jo šādi viņš redz, ka tiek uztverts nopietni, un drīz vien dusmas mazināsies.

Šai vecumā pēc katra aizlieguma bērns piedzīvo vilšanos, tādēļ būtu labi, ka mājās visas lietas, ko bērns nedrīkst aiztikt, būtu noliktas viņam nepieejamā vietā. Savukārt pirms došanās uz veikalu, vajadzētu bērnam pastāstīt, ko pirksit un cik ilgi plānojat būt veikalā. Bērnam vajadzētu pateikt, ja viņš sāks rīkot histērijas, no veikala iesit prom. Ja tā notiek, sacītais jārealizē.

Pēc bērnudārza niķīgs

Jautājums: 

Kopš mana meitiņa sāka iet bērnudārzā, vakaros viņa niķojas un raud. Kādēļ tas tā ir? Agrāk vakari mājās bija mierīgi.
 

Atbilde: 

Par šādām izmaiņām sūdzas daudzi vecāki. Bērns bērnudārzā visu dienu ir ievērojis noteiktu kārtību un darījis to, ko no viņa sagaida, arī apslāpējis emocijas. Turpretī mājas ir vieta, kur viņš jūtas droši un zina, ka šeit savas izjūtas var izlikt, ka viņš drīkst būt īsts, ar īstām emocijām. Tad nu dienā iekrātais tiek izlikts mājās, pie vecākiem – tātad drošākajā vidē. 

Otra lieta – arī vecāki pārnāk no darba noguruši un visbiežāk vēlas vienkārši atpūsties, nevis skriet rotaļās. Kā gan bērns varētu iegūt vecāku uzmanību? Ar histērijām. Viņš zina, ka mamma un tētis kļūs dusmīgi, tomēr viņam pievērsīsies. Vecākiem šie apstākļi ir jāsaprot un jāzina, ka galā var tikt tikai ar mīļumu, sapratni un iecietību.


Konsultēja bērnu psihiatrs Gunārs Trimda.

Rakstā izmantotas grāmatas: Mirjama Stoparde Viss par bērna kopšanu, Zvaigzne ABC, 2009 un Rozvila Špalleka Māmiņ, vai tu mani mīli?, Preses nams, 1998.