Bērnam nepatīk bērnudārza audzinātāja. Ko darīt?
Iespējams, daudzi vecāki piedzīvojuši līdzīgu situāciju, — ir agrs rīts, vecāki steidzas un gatavojas dienas gaitām, bet mazais bērnu dārznieks šajā rītā ir īpaši nesteidzīgs un nerunīgs, zeķubikses nekādā veidā nevar uzvilkt, brokastu maize negaršo un mazā sejiņa vienā brīdī taisās uz raudāšanu. Kas noticis? Negribu iet uz bērnudārzu. Kāpēc, kāds tev nodarījis pāri, iesitis? Nē, nepatīk audzinātāja! Konsultē psiholoģe Laila Kalniņa.
Parasti šis mazā paziņojums vecākos iekustina veselu emociju gammu, kas saistīta ar un vērsta uz bērna aizstāvību. Protams, tas ir normāli, ja vecāki reaģē uz šādu bērna paziņojumu, cenšas noskaidrot situāciju, tomēr nevajadzētu aizmirst arī to, ka atsevišķos gadījumos bērni lieliski jūt, kā varētu panākt sev vēlamo situāciju, kā manipulēt ar vecākiem, piemēram, palikt mājās ar omīti vai arī izvairīties no dažādiem noteikumiem bērnudārzā, -sakārtot mantas, doties gulēt pusdienlaikā u.c. Jebkuru noteikumu ievērošana ir saistīta ar audzinātāju, tāpēc nereti mazais burtiski jeb nepastarpinātā veidā norāda uz „vaininieku”, kas traucē justies labi, kas varētu nozīmēt arī — neievērot noteikumus, robežas.
Vecāku nosvērtība un ierastā dienas ritma ievērošana bērnu nomierina un rada drošības sajūtu.
Trīs soļi turpmākai rīcībai
1. Ja atgriežamies pie steidzīgā rīta, vecākiem vajadzētu atlicināt
kaut nelielu brītiņu laika, lai noskaidrotu, kāds varētu būt
iemesls, kas noticis? Ja bērna teiktajā nesaklausiet nozīmīgus
argumentus, kas varētu norādīt uz bērna fizisko vai emocionālo
nedrošību, nomieriniet mazo un vediet uz bērnudārzu. Vecāku
nosvērtība un ierastā dienas ritma ievērošana bērnu nomierina un
rada drošības sajūtu.
2. Tālāk, ko vecāki var darīt un kas ir noteikti jādara tuvākajā
brīvajā laikā — jānoskaidro situācija, tā nepāries pati no sevis,
neaizmirsīsies un neizgaisīs. Noskaidrojiet, vai bērns izrāda
nepatiku tikai no rītiem vai arī vakaros sūdzas par „slikto”
audzinātāju. Padomājiet, ko paši kā vecāki savā starpā esiet
runājuši par audzinātājām, kāda ir bijusi jūsu attieksme. Situāciju
nedramatizējot, mierīgi pārrunājiet ar mazo — kas viņam nepatīk, no
kā viņš baidās, ko gribētu? Bieži šī saruna atklāj pavisam citus
nepatikas cēloņu — jau minētā noteikumu ievērošana bērnudārzā,
dažreiz bērnus var satraukt audzinātājas balss (šķiet par skaļu,
par „dusmīgu”) vai izskats (izskatās dusmīga, skatās uz
mani…), īpaši, ja bērns nesen sācis apmeklēt bērnudārzu vai arī
audzinātājas ir nomainījušās — šīs pārmaiņas bērna dzīvē var būt
ļoti, ļoti būtiskas un bērnu reakcijas var būt īpaši
sakāpinātas.
3. Nomieriniet savu mazo, skaidrojiet to, kas bērnu satrauc vai
nomāc. Ja nepieciešams, noteikti aprunājieties ar bērnudārza
audzinātāju vai abām audzinātājām, ja bērna attieksme ir atšķirīga,
lai precizētu situācijas. Risinājumus situācijām, ja tādi
nepieciešami, meklējiet kopā ar audzinātājām. Sabojāt vai
pasliktināt attiecības vai noskaņot bērnu pret audzinātājām ir
relatīvi vieglāk, nekā meklēt pozitīvus risinājumus bērna
labsajūtai ilgtermiņā ar līdzsvarota un mierīga vecāka
attieksmi.
CITUS RAKSTUS PAR PROBLĒMĀM BĒRNUDĀRZĀ UN TO RISINĀŠANU
LASI ŠEIT!