Cik ilgi ļaut bērniņam raudāt?

Šāda situācija nav neparasta. Tā liecina, ka māmiņa ir vienkārši nogurusi. Nav noslēpums, ka bērni pieprasa sev tūlītēju un nedalītu uzmanību un raudāšana ir ātrākais ceļš, kā to panākt. Bērna raudāšana ikvienā vecākā rada trauksmi, jo rodas jautājumi, kā bērnam trūkst, vai viņam kas kaiš. Lai novērstu visus iespējamos riskus un mazuli vienu varētu atstāt guļamistabā, jāievēro drošības pasākumus.

•    Nelietojiet spilvenus un pūkainas segas un pēļus līdz divu gadu vecumam, jo mazulis var nosmakt.
•    Mazulis jāguldina uz muguras, noliekot viņu gulēt nakts miegā, jo tas ir visdrošākais stāvoklis. Turklāt gulēšana uz vēdera paaugstina zīdaiņa pēkšņās nāves risku.
•    Guldīt uz vēdera zīdainīti ieteicams dienas nomoda laikā.
•    Jālieto stingrs matracītis ar cieši nostiprinātu palagu.
•    Jāraugās, lai mazulim nebūtu pārāk karsti un lai viņš nesaltu.

Ja šīs lietas ir ievērotas, tiklīdz mazulis gultiņā kaut vai mazliet iepīkstas, nav jāmetas pie bērna, jāceļ viņš laukā no gultiņas un jāsāk barot. Ar savu lielo vēlēšanos būt labām un gādīgām māmiņām mēs bieži vien tieši traucējam bērnam izgulēties.

Ne vienmēr bērns pamostas
Visi cilvēki — gan lieli, gan mazi — nakti neguļ vienādi dziļā miegā, piemēram, astoņas stundas pēc kārtas. Mēs visi nakts laikā esam nomodā vairākas reizes, bet šie mirkļi ir tik īsi, ka tikai pagūstam pagriezties uz otriem sāniem vai uzvilkt nokritušo segu un gulēt tālāk. Nākamajā dienā mēs šos nomoda brīžus pat neatceramies, bet noteikti atcerētos, ja kāds mūs būtu pamodinājis un atnesis sviestmaizi.
Vecākiem jāatceras, ka bērni naktī miegā rada visādas skaņas un dažreiz pat ieraudas, bet tas nenozīmē, ka viņi ir izsalkuši vai viņiem vajadzīga vecāku klātbūtne. Ļoti iespējams, viņi atrodas kādā no nakts nomoda brīžiem un, mazliet parunājoties vai paraudot, vēlas gulēt tālāk. Tāpēc, lai lieki netraucētu bērna miegu, pacietīgi palieciet savā gultā, kad izdzirdat kādu skaņu no bērna vai varbūt tikai grozīšanos. Nogaidiet, kāda būs bērna tālākā reakcija, un celieties augšā tikai tad, ja saprotat, ka bērns tiešām ir nomodā un izsalcis. Sākumā varbūt būs grūti atšķirt, kad bērns „runā pa sapņiem” un kad viņam tiešām vajadzīga palīdzība, bet pēc dažām dienām vai nedēļas jūs jau būsiet apguvuši bērna nakts valodu. Nebūtu vēlams pat iet pie bērna gultiņas, lai paskatītos, vai mazulis ir nomodā, jo, pusmiegā paverot acis un ieraugot māmiņu, viņš var nodomāt, ka laiks celties.

Noteikts rituāls
Ja bērns niķojas pirms aizmigšanas, tas visbiežāk norāda uz to, ka vecāki nav bijuši konsekventi midzināšanas procesā. Lai palīdzētu bērnam saprast, ka rotaļas beigušās un laiks doties pie miera, ir ļoti svarīgi ieviest gulētiešanas rituālu, kas nemainīgi atkārtojas dienu no dienas. Rituālam sākoties, bērns pamazām pieradis pie domas, ka jāiet gulēt, un varēs atslābināties un nomierināties, jo viņš precīzi zinās, kādā secībā viss notiks. Bērnam pats svarīgākais ir rituāls. Tas rada drošības izjūtu jau tā haotiskajā bērna ikdienā.
Tas, ko iekļaujat gulētiešanas rituālā, ir pilnībā atkarīgs no jums un bērna. Darīt var jebko, izņemot fiziskas aktivitātes, jo tās parasti bērnu uzmundrina. Lūk, piemērs.

•    Vispirms tiek uzvilkta naktsveļa.
•    Tad seko mīļš dīvānā sēdēšanas brīdis ar mammu, kura laikā notiek mierīga saruna un tiek notiesāts ābols vai kāds cits auglis.
•    Pēc tam tiek tīrīti zobi un ķemmēti mati.
•    Tad seko tualetes apmeklējums.
•    Pirms kāpšanas gultā tiek iedota buča māsai, tētim un mammai.
•    Tad bērns izvēlas grāmatu, kas tiek lasīta.

Pēc šāda vai līdzīga rituāla seko miegs, un bērns tiek atstāts. Ja mazais, ielikts gultiņā, tomēr sāk raudāt, pēc cik ilga laika atkal drīkst pieiet? Sākotnēji pēc pāris minūtēm, tad arvien retāk un retāk, bet nebūtu vēlams bērnu atstāt vienu ilgāk par 20 minūtēm.