Trīsgadnieks neklausa un dusmojas

„Mans trīsgadīgais bērns dažreiz mani neklausa, un man jāpaaugstina balss. Tad viņš saprot, ka mamma ir dusmīga, un līst asaras. Dažreiz sēžam kaktā. Vairākas reizes nedēļā bērns bērnudārzā miegā piečurā gultiņu. Kas tas varētu būt?”

Bērniem ir ļoti svarīga vecāku nedalīta uzmanība, reizēm pietiek ar 15 minūtēm kādai nodarbei starp Jums un bērnu, lai viņš sajustos īpašs.

FOTO: Shutterstock.com

Bērniem ir ļoti svarīga vecāku nedalīta uzmanība, reizēm pietiek ar 15 minūtēm kādai nodarbei starp Jums un bērnu, lai viņš sajustos īpašs.

Situāciju komentē Aija Baha-Velvele, geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre.

Es Jūs ļoti labi saprotu, jo man pašai ir trīs gadus vecs dēlēns, un ir pilnīgi normāli, ka šajā vecumā bērns dažreiz neklausa. Šis ir vecums, kad mazulis arvien vairāk izprot savu ES un līdz ar to vēlas šīs savas jaunās, apzinātās izjūtas lietot praksē. Viņam, kā jau cilvēciņam, ir savs viedoklis, savas idejas un domas, un viņš vēlas, lai būtu sadzirdēts, viņš pārbauda, cik daudz spēj ietekmēt situāciju. Tas, ka viņš ir sācis čurāt gultiņā, varētu būt skaidrojams ar satraukumu un neirozi, ja tam nav kāds cits ar veselības problēmām saistīts iemesls.

 

Tu esi man ļoti mīļš, bet, kad nesakārto savas rotaļlietas, tad man sāp sirsniņa un tad es bēdājos.

 

Varu pastāstīt, kā es rīkojos situācijās, kad jūtu, ka dēlēnam, nu, nemaz negribas klausīt. Es parasti paaicinu dēliņu pie sevis un tad saku:” Klausies, dēliņ, man ir plāns par to, kā mēs pavadīsim šo pēcpusdienu. Noklausies manu plānu, un tad es noklausīšos tavējo!” 

 

Visbiežāk viņš man līdz galam nepiekrīt, un tad es mēģinu saprast, kas man ir pieņemams no viņa plāna, un mēs vienojamies par to, lai abu vēlmes būtu apmierinātas. 

Reklāma
Reklāma

 

Tas, protams, prasa lielu pacietību, elastīgumu un bieži vien arī izdomu, toties nav asaru un lieku kreņķu. Trīsgadniekam jau var sākt paskaidrot, kāpēc dusmojaties, kāpēc paceļat balsi. Varat teikt: „Tu esi man ļoti mīļš, bet, kad nesakārto savas rotaļlietas, tad man sāp sirsniņa un tad es bēdājos” vai arī „ Kad tu neklausi un skaļi klaigā, es kļūstu dusmīga”. Ir ļoti pozitīvi lasīt, ka Jūs abi kopā sēžat kaktā, tādā veidā bērns jūt, ka nav pamests, jūt, ka viņu mīl arī tad, ja viņš ir nepaklausīgs! Pieņemiet to, ka bērns aug un arvien skaļāk un redzamāk pauž savu viedokli, demonstrē savu uzvedību.

 

Kopumā dusmu izrādīšana ir svarīga, jo tā ļauj bērnam iemācīties dusmoties un saprast, ka tas nav nekas slikts.


Vēl viens iemesls šādai nepaklausībai varētu būt uzmanības trūkums. Iespējams, bērns ir sapratis, ka šādā veidā var saņemt tūlītēju Jūsu uzmanību jo, ja neklausa, tad esat spiesta reaģēt, paceļat balsi un viņu apsaucat, un viņam tas nozīmē būt pamanītam, saņemt uzmanību. Bērniem ir ļoti svarīga vecāku nedalīta uzmanība, reizēm pietiek ar 15 minūtēm kādai nodarbei starp Jums un bērnu, lai viņš sajustos īpašs, būtu saņēmis viņam tik ļoti vajadzīgo uzmanību un tādējādi mainītu savu uzvedību. Kopumā dusmu izrādīšana ir svarīga, jo tā ļauj bērnam iemācīties dusmoties un saprast, ka tas nav nekas slikts, ka dusmoties drīkst un ir normāli to darīt, tikai svarīgs būtu veids, kā dusmojaties, ko darāt un sakāt dusmās un vai tas bērnam nav par grūtu, vai viņš spēj izprast un pieņemt Jūsu emocijas, vai viņš netiek personīgi aizskarts.