"Iepēru četrgadnieku, tagad mokos ar vainas apziņu" Kā atvainoties bērnam par pērienu?

Atvainoties nekad nav viegli, neatkarīgi no tā, vai tas ir mazs bērns vai pieaudzis cilvēks, tomēr tas ir ļoti svarīgi. Mēs katrs esam tikai cilvēki un varam kļūdīties, bet ar atvainošanos parādām, ka izprotam savu kļūdu. Šajā gadījumā ar atvainošanos Jūs bērnam rādītu piemēru, līdz ar to viņš varētu mācīties gan, kā to darīt, gan arī to, ka tas vispār ir jādara. Ieperot savu dēliņu, rīkojāties gluži tāpat kā Jūsu dēliņš, kad darīja pāri mazākam. Nebūtu pareizi atstāt šo notikumu bez ievērības it kā pašu par sevi saprotamu, ne velti Jūs grauž sirdsapziņa.

Tāpēc, ka dēls Jūs neklausīja un darīja pāri mazākam bērnam, viņu nemīlat mazāk, vai ne?

Tas, ko Jūs varētu darīt, ir pārrunāt kādā mierīgā brīdī notikušo un paskaidrot, kāpēc darīt pāri mazākiem un vājākiem nedrīkst, un varat dot padomus, kā citādi veidot attiecības. Bērni mācās no redzētā un dzirdētā. Runājot par atvainošanos — Jums, visticamāk, ir sava pieredze, kā to darāt, tieši tāpat to varat darīt ar savu dēlu. 

Piemēram, vakarā pirms gulētiešanas, kad tiek pārrunāti dienas notikumi, varat atsaukt atmiņā notikušo un teikt: „Dēliņ, tas nebija pareizi, ka es tevi iepēru, es kļūdījos un gribu tev atvainoties. Vai piedosi man?” Parasti bērni ātri piedod, un tieši tad ir piemērots brīdis, lai apskautos un tādējādi parādītu savu mīlestību. Svarīgi ir bērnam pateikt, ka nevis viņš pats ir slikts, bet gan viņa rīcība bija slikta. Jo patiesībā tāpēc, ka dēls Jūs neklausīja un darīja pāri mazākam bērnam, viņu nemīlat mazāk, vai ne?