Kā pareizi kopt zīdaiņa ādas krociņas?
Speciālisti stāsta, ka mazuļi parasti piedzimst ar veselu ādu, tāpēc sākotnēji īpaši ādas kopšanas līdzekļi nav vajadzīgi, tomēr apkārtējā vide ūdens un apstākļi dara savu, rezultātā dažkārt rodas izsitumi, āda paliek sausa un apsārtusi. Nereti problemātiskākās vietas ir tieši ādas krociņas.
Tējas vannas
Ādas krokās mēdz uzkrāties mitrums, it īpaši vietās, kas pastiprināti svīst vai vietās, kam nav saskares ar gaisu, tā kļūst karsta un mikla, palielinot sēnīšu un baktēriju savairošanās varbūtību. Šo iemeslu dēļ mazulim riska zonas ir aiz ausīm, zem zoda, padusēs, dupša rajons, tuklākiem mazuļiem arī roku un kāju locītavas. Tāpēc jācenšas panākt, lai ādas krokas būtu cik vien iespējams sausas. Pediatri māca, ka jaundzimušā ādas veselības pamatā ir regulāra kopšana, tāpēc ieteicama ir regulāra vannošana. Ūdenim vannā nav ieteicams pārsniegt 32 grādus pēc Celsija. Ūdenim var pievienot stiprāku kumelīšu tējas novārījumu, izmantojot tā pretiekaisuma, pretmikrobu iedarbību. Arī tad, ja sapūžņo actiņas, kumelīšu komprese ir pirmais palīgs. Ja mazulim ir nosliece uz alerģiju, kas izpaužas uz ādas kā diatēze vai nātrenes tipa izsitumi, labi palīdz peldes vanniņā, kuras ūdenim pievienota trejdaivu sunīša lakstu tēja. Vienmēr rūpīgi jānosusina ādas krokas pēc mazgāšanās. Ja nepieciešams, var izmantot salvetes, lai nodrošinātu, ka mazākās krokas ir pilnīgi sausas. Pēc tam var uzziest krēmu plānā kārtā un noslaucīt krēma atlikumu ar papīra salveti.
Ja, aizbāžot plaukstu aiz biksītēm, jūtams mitrums, tās jāmaina nekavējoties.
Katru rītu ar kumelīšu tēju
Tā kā pirmos pāris dzīves mēnešus mazulis ir samērā mazkustīgs un daudz laika pavada guļot, papildus rūpība un kopšana par ļaunu nenāks. Katru rītu mamma var sagatavot kumelīšu tējas uzlējumu, ar kuru noslaucīt riska zonas. Ar samitrinātu vati vispirms nomazgā sejiņu, tad izslauka aiz ausīm, rūpīgi izslauka kakla krokas, tām seko paduses un roku kāju krociņas. Katru vietiņu tīra ar jaunu vates pikuci. Pēc tam ļauj mazulim brīdi pagulēt kailam, lai āda var nožūt. Kopumā bērnam vajadzētu vilkt tīru, ērtu veļu un izvairīties no cieši piegulošiem jaciņām un biksēm, nevilkt sintētisku apģērbu,tuvu ādai, jo tas izraisa svīšanu. Vislabākie materiāli ir kokvilna vai kokvilnas sajaukumi.
Mazulim riska zonas ir aiz ausīm, zem zoda, padusēs, dupša rajons, tuklākiem mazuļiem arī roku un kāju locītavas. Tāpēc jācenšas panākt, lai ādas krokas būtu cik vien iespējams sausas.
Kakls un paduses
Divas no visgrūtāk kopjamajām vietām ir kakls un paduses, jo dažkārt mazulis neļauj piekļūt šīm vietām. Kakls ir jutīga vieta un īpašu uzmanību prasa tāpēc, ka atgrūstais piens var notecēt gar kaklu un kairināt ādu. Te līdzēt var regulāra krekliņu mainīšana, kas nāks par labu arī padusītēm. Ja mazulis kopšanas procedūrām neļaujas, nevajag to darīt ar varu. Te līdzēt var rāma vannošanās vai glāsti, kas atbrīvotu mazuļa ķermeni līdz viņš ļautu nedaudz atgāzt galviņu vai atvirzīt rociņas no ķermeņa. Ja mazulis ir pieradināts pie dušas strūklas, izskalot minētās vietas vairs nav tik sarežģīti. Jārēķinās vien ar to, ka mazulim var kutēt.
Ideāli, ja mazais katru dienu ar pliku dupsi varētu dzīvoties trīs stundas. Īpaši ieteicami tas ir puisīšiem, lai neciestu viņu reproduktīvā veselība.
Dibentiņš
Dibentiņš ir viena no problemātiskākajām mazuļa ķermeņa zonām, jo tā pakļauta regulārai mitruma iedarbībai, tāpēc šī zona jākopj ar īpašu rūpību. Kad dibentiņš nomazgāts, tam jāļauj apžūt vai arī rūpīgi jāizslauka visas ādas krociņas. Ja āda būs mitra, autiņbiksītēs tā var ātri iekaist. Siltajā vasaras laikā ik dienu ir ieteicams mazgāt apvidu ap dzimumorgāniem, anālo atveri un sēžamvietas spraugu biežāk nekā vienu reizi dienā, turklāt nevajag lietot bērnu ādas kopšanai paredzētās eļļas – ādai grūtāk elpot, tādēļ dupsītis var iekaist. Arī pūderi nosprosto ādas poras, tādēļ nav ieteicami. Savukārt dibentiņa tīrīšanai paredzētās salvetes vēlams izmantot tikai pastaigu vai ceļojumu laikā. Mainot autiņbiksītes mājās, dupsīti jāmazgā ar ūdeni. Vēsā laikā autiņbiksītes var mainīt ik pēc četrām stundām, karstā – vismaz ik pēc trijām. Jaundzimušajiem gan tās jāmaina biežāk. Ja, aizbāžot plaukstu aiz biksītēm, jūtams mitrums, tās jāmaina nekavējoties. Katru reizi pie autiņbiksīšu nomaiņas, 10 - 15 minūtes jāļauj bērniņam padzīvoties ar pliku dupsīti. Ideāli, ja mazais katru dienu ar pliku dupsi varētu dzīvoties trīs stundas. Īpaši ieteicami tas ir puisīšiem, lai neciestu viņu reproduktīvā veselība. Ja dibentiņš iekaist, jāmēģina tikt galā, izmantojot gaisa peldes. To gan grūtāk izdarīt, ja dzīvoklī ir zema temperatūra. Ja gaisa peldes nelīdz, dibentiņu var ieziest ar kādu speciālo krēmu. Ja vakarā tiek uzsmērēts krēms, otrā rītā ādai vajadzētu būt mazāk iekaisušai. Ja iekaisums pāris dienu laikā nemazinās vai kļūst lielāks, jādodas pie ārsta. Iespējams, ka pie vainas ir kāda sēnīšu infekcija.