Nedēļas nogalē vasaras lielākais karstums! Kā pasargāt sevi un bērnus
Pašlaik Latviju šķērso siltā atmosfēras fronte, aiz tās no dienvidaustrumiem ieplūst tveicīgs gaiss, tāpēc ceturtdien un piektdien valsts lielākajā daļā temperatūra pārsniegs +30 grādu atzīmi, brīdina sinoptiķi.
Naktī uz ceturtdienu un piektdienu gaisa temperatūra
pazemināsies līdz +17..+22 grādiem, dienas laikā gaiss sakarsīs
līdz +29..+33 grādiem, par dažiem grādiem zemāka temperatūra
gaidāma vienīgi Kolkā un Mērsragā, kur vējš nesīs vēsāku gaisu no
Rīgas jūras līča.
Augstākā gaisa temperatūra, visticamāk, tiks reģistrēta Liepājas,
Pāvilostas un Ventspils novērojumu stacijā, kur termometra stabiņš
var pakāpties līdz pat +34 grādiem. Otra augstākā gaisa temperatūra
gaidāma Vidzemes piekrastē un Zemgalē.
Ceturtdien un piektdien būs lielākoties saulains laiks, tomēr var
izaugt atsevišķi negaisa mākoņi, kas virzīsies no dienvidaustrumiem
uz ziemeļrietumiem. Pūtīs mērens austrumu, dienvidaustrumu
vējš.
Brīvdienās no dienvidiem ieplūdīs vēsāks gaiss. Iespējams, sestdien
gaisa temperatūra vēl paaugstināsies līdz +25..+30 grādiem un
vietām plosīsies pērkona negaiss. Savukārt svētdien, iegriežoties
dienvidu, dienvidrietumu vējam, mākoņiem aizklājot debesis un
palaikam līstot, gaidāmi vairs tikai +18..+24 grādi.
Nākamnedēļ Krievijas dienvidos pieņemsies spēkā svelme, un pastāv
liela varbūtība, ka tā atkal sasniegs Latviju.
Laikā, kad gaisa temperatūra sasniedz vairāk nekā plus 25 un pat
vairāk nekā plus 30 grādus pēc Celsija, ir īpaši svarīgi neaizmirst
par pamatnosacījumiem savas un savu tuvinieku veselības
saglabāšanai.
Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:
• galvassāpes,
• slikta dūša,
• intensīvas slāpes,
• miegainība,
• apsārtusi un sausa āda,
• pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās,
• apjukums,
• agresivitāte,
• krampji un samaņas zudums,
• karstuma dūriens iestājas, ja netiek ārstēts karstuma radītais
nespēks, bet tas var parādīties arī pēkšņi un bez brīdinājuma.
Karstuma dūriens izraisa neatgriezeniskus organisma, tostarp
smadzeņu, bojājumus, vai pat nāvi.
Sevišķi jūtīgi uz apkārtējās vides temperatūras maiņām ir cilvēki,
kuriem ir sirds un asinsvadu saslimšanas, kuriem ir paaugstināts
ķermeņa svars. Īpaša riska grupa ir zīdaiņi, mazi bērni un vecāka
gājuma cilvēki.
Karstās vasaras dienās īpaši ir jāizvairās no pārkaršanas
vai karstuma dūriena!
Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt ilgstoši
atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, kur ir
paaugstināts gaisa mitrums. Īpaši svarīgi tas ir, ja cilvēkam ir
fiziska slodze! Nepieciešams objektīvi novērtēt savu veselības
stāvokli un samērot fizisko slodzi ar laika apstākļiem un savām
spējām. Pārkaršanas pirmās pazīmes ir galvas sāpes, ātrs pulss,
apziņas traucējumi, dažkārt var būt arī bezsamaņa, slikta dūša,
vemšana, kā arī var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Lai izvairītos no pārkaršanas, karstā laikā speciālisti
iesaka:
• Klausies paziņojumus radio un televīzijā un seko veselības
aprūpes speciālistu sniegtajiem ieteikumiem.
• Plāno savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma.
• Neatrodies ilgstoši saules iedarbībā!
• Ja iespējams, izvairies doties ārā no mājas laikā, kad karstums ir visintensīvākais (laikā no plkst. 11 līdz plkst. 15).
• Ja tomēr jādodas ārā, uzturies ēnā. Valkā cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. Ja kādu laiku plāno uzturēties ārpus telpām, paņem līdzi pietiekamu ūdens daudzumu.
• Ej vēsā dušā vai vannā, vairākas reizes dienā apslapini ķermeni ar aukstu ūdeni, īpaši seju un skaustu.
• Atceries, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī!
• Ēd kā parasti. Centies vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens. Dienā izdzer vismaz 1 līdz 2 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos nepieciešamā ūdens daudzums var būt lielāks!
• Regulāri lieto šķidrumu, pat gadījumā, ja nejūties izslāpis — ūdens ar augļu sulu vai pamīšus lietots minerālūdens un dzeramais ūdens ir labākais risinājums.
• Centies nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.
• Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās!
Īpaši acinām parūpēries par bērnu drošību un veselību,
tāpēc izlasi:
SAULĒ PĀRKARSIS BĒRNS. KĀ PALĪDZĒT?
VAI KARSTĀ LAIKĀ BĒRNAM OBLIGĀTI JĀVELK
CEPURE?
Ģimenes portāls mammam.lv/tetiem.lv izdevis grāmatu par bērnu drošību, ko mammas un tēti pie saviem ģimenes ārstiem un dzemdību namos saņems bez maksas. Lai apskatītu un lejupielādētu grāmatu, SPIED ŠEIT.
Raksta tapšanā izmantota Veselības ministrijas sniegtā informācija.