Gregora jociņi!
Iesūtījusi Arta Ludborža.
Gregors (2 g. 7 mēn.) staigā pa izvilktu izvelkamo krēslu un
skaita pašizdomātu pantiņu:
"Es gāju, gāju, nokritu, bums, bāc, babāc!"
Tas viss tiek pavadīts ar atbilstošu performanci - beigās tiešām
speciāli nogāžas zemē. Pieceļas, paklanās un saka: "Un tagad
applaudējiet!" Mēs applaudējam. Gregors: "Un tagad mācieties jūs:
"Es gāju, gāju, nokritu...." "
***
Gregors (3 g.) vienu vakaru paziņo, ka negulēs gultā, bet veļas
kumodes lielajā lādē, un lūdz, lai izņemu no turienes palagus.
- Dēliņ, bet kur tad mēs tos palagus liksim?
- Koridorā pie durvīm!
- Bet tad jau mēs rīt no mājas ārā netiksim!
- Nu, tad pārdosim tos palagus!
- Kurš gan mūsu vecos palagus pirks...
- Nu, tad piekārsim pie griestiem kā rotājumus!
***
Gregoram (3 g. 7 mēn.) piedzimst māsiņa. Vienu vakaru bēbis ļoti
brēc, jo sāp vēders. Gregors dusmīgs, atnāk un saka mammai: "Šitā
māsa ir pārāk brēcīga! Vai tad tu nevarēji slimnīcā tādu nebrēcīgu
paņemt?!"
***
Gregors (4gadi) iet ar vecmāmiņu uz tirgu un saka viņai:
- Zini, man tāda maza domiņa ienāca prātā, tāda maza idejiņa -
nopērc man to sarkano pistoli!
- Bet Tev jau ir mājās pistole!
- Bet tā taču ir zaļa, nevis sarkana!
***
Gregors (4 gadi) ļoti priecīgs līksmojas onkuļa augstskolas
izlaidumā. "Nu tu gan dzīvo zaļi," saku viņam. "Nē, es nedzīvoju
zaļi, es dzīvoju sarkani un dzelteni!"