Kā tikt galā ar agresīvu piecgadnieku?
Nedot končas? Neļaut skatīties mīļāko TV raidījumu vai spēlēt iecienītāko datorspēli? Kā tikt galā ar piecus gadus vecu bērnu, kurš pasācis kliegt uz visiem un pat kauties?
Mammas stāsts:
"Mūsu ģimenē aug 2 puikas, vienam 5 un otram tūlīt 3. Ir bijis visādi, vecākais puika vienmēr bijis skaļš, ļoti aktīvs un teiksim tā – ļoti grūti ar viņu ir bijis tikt galā. Taču pēdēja laikā vecākais puika ir palicis ļoti agresīvs. Ja viņš ko prasa un tu neesi dzirdējis, vai arī otrādi, tu prasi 2 reizes, tad atbilde ir ar lielu kliegšanu. Ja es teiksim, sabaru jaunāko brāli, un tas sāk raudāt, lielais uzreiz klāt bļauj virsū, lai nedara pāri brālim, ka viņš man sitīšot un nogalināšot. Ja ko neļauj, tieši tas pats. Uz visu ir pārspīlēta reakcija, histēriski kliedz, raud utt. Taču trakākais ir tas, ka tas viss notiek arī dārziņā un pēdējais viņa izlēciens bija graujošs. Esot taisnā veidā iesitis meitenei pa degunu, tā ka asinis esot bijušas ne pa jokam, un iemesls esot tas, ka neesot meitene devusi viņam to mantu, ko gribas. Tiešām nezinu vairs, kā ar viņu lai tiek galā. Runāt viņš ar mani nerunā, saka "es visu zinu, ko tu te runā, es jau zinu, man apnika ar tevi runāt utt." Jūtu, ka riktīgi kontrole pār šo jaunieti slīd man no rokām ārā. Saprotu arī to, ka par šādām lietām seko sods, arī viņš to zina, ja ko sliktu izdarīs tiks sodīts (nedrīkstēs skatīties TV, nebūs končas, vai kas cits.). Taču šķiet, ka tas arī vairs nedarbojas, varbūt ir kādi citi soda veidi, varbūt varat ko ieteikt, kā likt piecgadniekam apzināties savas rīcības sekas."
Audzinot bērnu, svarīgi ņemt vērā viņa temperamentu, vecuma un attīstības īpatnības, svarīgi veidot mājās tradīciju pārrunāt dienā notikušo, palīdzēt bērnam veidot attiecības ar citiem bērniem, saskatīt bērna stiprās puses, veicinot pozitīva pašvērtējuma veidošanos, kopīgi spēlēties un piedzīvot patīkamus brīžus, palīdzēt tikt galā ar negatīvām emocijām – bailēm, dusmām.
Komentē klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma:
"Neatbilstošas uzvedības negatīvas sekas, piemēram, televizora
skatīšanās ierobežošana vai saldumu ierobežošana, tiešām var būt kā
disciplinēšanas metode šajā vecumā. To lietojot, svarīgi ievērot
konsekvenci, kā arī iepriekš izskaidrot bērnam, kādas sekas būs
konkrētai viņa uzvedībai. Ļoti svarīgi pamanīt arī bērna labās
īpašības un labu uzvedību, un to pozitīvi novērtēt. Tomēr
disciplinēšanas metožu pielietošana ir tikai neliela daļa no visiem
faktoriem, kas ietekmē bērna uzvedību. Audzinot bērnu, svarīgi ņemt
vērā viņa temperamentu, vecuma un attīstības īpatnības, svarīgi
veidot mājās tradīciju pārrunāt dienā notikušo, palīdzēt bērnam
veidot attiecības ar citiem bērniem, saskatīt bērna stiprās puses,
veicinot pozitīva pašvērtējuma veidošanos, kopīgi spēlēties un
piedzīvot patīkamus brīžus, palīdzēt tikt galā ar negatīvām
emocijām – bailēm, dusmām. Konsultācija pie psihologa varētu
palīdzēt, lai saprastu Jūsu dēla emocionālā stāvokļa un uzvedības
iemeslus un līdz ar to atrastu konkrētākus risinājumus situācijas
uzlabošanai. Kā noderīgu, pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem, varu
ieteikt arī vecāku atbalsta un apmācību grupu "Bērnu emocionālā
audzināšana"."
IZLASI ARĪ: Kukuļot vai šantažēt? Jauns skatījums uz bērnu audzināšanas metodēm