Kā rūpēties par sausu un jutīgu zīdaiņa ādu?
Iznēsāta jaundzimušā āda ir pilnībā izveidojusies, tomēr tā ir daudz jutīgāka nekā pieaugušajiem. Zīdaiņa ādas rozā krāsa ir izskaidrojama ar to, ka pirmajos dzīves mēnešos tā ir ļoti plāna un asinsvadi it kā spīd cauri. Tāpēc maigo ādiņu ir daudz vieglāk sakairināt, ļaujot infekcijas un alerģijas izraisošiem faktoriem nokļūt ādā un kairinājumu vēl vairāk pastiprināt. Ko darīt, lai bērniņa āda būtu pēc iespējas veselāka, jautā ne viena vien māmiņa.
Rakstu sērija par mazuļa ādas kopšanu tapusi sadarbībā ar SUDOCREM - tā ir uzticama palīdzība autiņu radīta apsārtuma gadījumā!
Kāpēc zīdaiņa āda ir jutīga?
Zīdaiņa āda satur daudz ūdens un maz tauku, tā ir caurlaidīgāka nekā pieaugušā āda, turklāt tai vēl nav izveidojies aizsargājošais ragvielas un skābju slānis, līdz ar to ādai ir grūtāk pretoties baktērijām, sēnītēm un iekaisumiem. Turklāt zīdaiņa ādas virsējais un vidējais slānis vēl nav cieši savienoti viens ar otru, tādēļ, ja āda berzējas, piemēram, ar apģērbu, var rasties tulznas vai uzberzumi. Zīdaiņu un mazuļu ādai piemīt izteikti paaugstināta uzsūkšanas spēja, tāpēc dažādu uz mazuļa ādas uzklātu produktu iesūkšanās ādā un nonākšana asinīs notiek daudz vieglāk, nekā tas ir pieaugušajiem. Attiecīgi pastāv paaugstināts saindēšanās risks, ādai uzsūcot toksiskas vielas saturošus produktus. Zīdaiņa āda pirmajās dzīves nedēļās ir sevišķi taukaina. Vēlāk tauku dziedzeru darbība samazinās, tāpēc mazuļa āda var kļūt sausa līdz pat pubertātes vecumam.
Apkārtējā vide
Lai mazuļa āda būtu pēc iespējas pasargātāka, svarīgi ir saglabāt ādas dabisko aizsargbarjeru, tāpēc ieteicams mazgāt rokas pirms un pēc bērna kopšanas procedūrām. Ieteicams parūpēties arī par apkārtējo lietu un priekšmetu tīrību, mīkstās rotaļlietas un sedziņas mazgāt gana bieži. Ja vari, izvairies no paklājiem un mīkstajiem grīdas klājumiem, kuros uzkrājas putekļi. Pārliecinies, ka gaiss, kurā mazulis uzturas, nav pārāk sauss un ka istabas temperatūra nepārsniedz 19 līdz 20 grādus.
Nebāz veļas mašīnā vienlaikus pārāk daudz drēbju, tas ļaus izvairīties no mazgāšanas pulvera palieku uzkrāšanās drēbēs.
Apģērba izvēle un kopšana
Ja mazuļa āda ir īpaši sausa, rūpīgi jāizvēlas apģērbs. Vilnas vai sintētiskie audumi var kairināt mazuļa ādu. Auduma autiņi ir tikpat efektīvi kā vienreizējās lietošanas autiņi un to lietošana nav saistīta ar lielāku autiņu dermatīta rašanās risku. Tie arī mazāk piesārņo apkārtējo vidi. Vēsā laikā jaundzimušo jāģērbj par vienu papildu apģērba kārtu vairāk, nekā nēsā pieaugušais, lai saglabātu viņa siltumu un labsajūtu. Jaundzimušajiem tas nozīmē apakškreklu un autiņu, pidžamu un vieglu sedziņu. Zīdaiņa āda var būt arī jutīga pret ķīmiskajām vielām jaunā apģērbā un ziepēs, kā arī pret mazgāšanas līdzekli, kas pēc mazgāšanas ir palicis uz apģērba. Lai izvairītos no problēmām, visu jauno apģērbu un gultas veļu izmazgā pirms lietošanas, pirmajos mēnešos zīdaiņa veļu mazgā atsevišķi no citas veļas, izmanto maigu mazgāšanas līdzekli, kuru sastāvā nav ne krāsvielu, ne smaržvielām un fosfātu, un izskalo divas reizes. Nebāz veļas mašīnā vienlaikus pārāk daudz drēbes, tas ļaus izvairīties no mazgāšanas pulvera palieku uzkrāšanos drēbēs.
Vannošana
Kad vanno mazuli, pārliecinies, ka ūdens temperatūra nepārsniedz 33 grādus, jo karstums pastiprina ādas sausumu. Pēc rūpīgas noskalošanas, zīdainis jānoslauka ar dvieli, īpašu uzmanību pievēršot krokām, nepieļaujot nekādu mitruma saglabāšanos. Ādu slauka ar vieglām, spiedošām kustībām. Uzklāj barojošu ādas aizsargkrēmu vai mitrinošu krēmu ar ļoti labu panesamību tūlīt pēc vannas, lai pastiprinātu iedarbību.
Kad vanno mazuli, pārliecinies, ka ūdens temperatūra nepārsniedz 33 grādus, jo karstums pastiprina ādas sausumu.
Mazuļa āda un saule
Tā kā zīdaiņa āda ir daudzreiz plānāka nekā pieaugušo āda, tā daudz jutīgāk reaģē uz ultravioletajiem saules stariem. Turklāt zīdaiņa āda pietiekoši neveido aizsargpigmentus. Ādas pašaizsardzība pret saules stariem maziem bērniem nav pietiekami attīstīta. Bērniem līdz gada vecumam vasarā nevajadzētu uzturēties tiešos saules staros. Mazi bērni līdz trīs gadu vecumam pie uzturēšanās saulē ir jāpieradina lēnām, sākot ar dažām minūtēm. Pirmajai aizsardzībai ir jābūt apģērbam. Siltās vasaras dienās apģērbj mazuli vieglā kokvilnas apģērbā, kas aizsedz viņa rokas un kājas, un parūpējies, lai viņš nēsā cepuri ar platu apmali katrā pastaigas reizē. Pirmajos divpadsmit mēnešos zīdaiņi ir pilnīgi jāaizsargā no saules. Bērnu un mazuļu aizsardzībai jāizmanto saules aizsargkrēms, kura aizsardzības rādītājs ir vismaz 15. Tomēr neizmanto saules aizsargkrēmu kā aizsargājoša apģērba aizstājēju. Izmanto to, lai aizsegtu bērna rokas un kājas.
Izvairies no kopjošās kosmētikas ar kaitīgām vielām!
Ja mazuļa ādas kopšanai tiek lietotas eļļas, tām ir jābūt augu valsts izcelsmes (tikai ne riekstu), bez minerāleļļu piejaukuma, bez krāsas un bez smaržas. Ieteicams variants – ja mamma un mazulis lieto vienu un to pašu mitrinātāju, jo abu ķermeņi tik un tā saskarsies.
Ļoti ieteicams izvēlēties kopjošo kosmētiku, kas nesatur nātrija dodecilu (SDS), kas ir ļoti spēcīga rūpnieciska attaukojoša viela, kas sastopama 98% individuālo kopšanas līdzekļu. Ir zināms, ka tā noņem lipīdu barjeru un bojā ādu, padarot to raupju. SDS var saglabāties ādā vairākas dienas un izraisīt acu audu olbaltumvielu denaturāciju un neatgriezeniski bojāt acu attīstību. Tā sausina ādu, izraisot epidermas plīsumus un smagu iekaisumu, kā arī ādas slāņu atdalīšanos un iekaisumu. Tas ir paredzēts īslaicīgai lietošanai, bet pievienojot citām ķīmiskām vielām, piemēram, triklozānam, tas var saglabāties uz ādas vairākas stundas. Tā palielinās ādas dabiskās aizsargbarjeras bojājuma varbūtība.
Tāpat nav ieteicami produkti, kas satur SDES un amonija lauretsulfātu (ALES). Tos plaši izmanto kā putojošu vielu zobu pastās, dušas želejās, vannas putās un attaukojošos līdzekļos, kas izraisa proteīnu izšķīšanu un čūlu rašanos mutē. SDES un ALES saglabājas audos līdz pat piecām dienām un var veidot nitrātus un nitrozamīnus (kancerogēnas vielas), kas turpina uzsūkties organismā arvien lielākā koncentrācijā. Tas nozīmē, ka palielinās ļaundabīgo audzēju attīstības risks organismā. Izvairies arī no tādām vielām kā propilēnglikols un polietilēnglikols, kas ir galvenā bremžu šķīduma sastāvdaļa. Tas šķīdina eļļas un taukus un tiek plaši izmantots (kā biezinātājs) dezodorantos un zobu pastās. Savukārt, metilizotiazolīns, kas ir vairāku pazīstamu zīmolu šampūnu sastāvā, tiek saistīts ar Alcheimera slimības rašanos, iedzimtām patoloģijām un neiroloģiskiem traucējumiem. Dažādi parabēni (metilparabēns, propilparabēns, etilparabēns un butilparabēns) ir sintētiskie konservanti, ko izmanto kosmētiskajos un individuālos kopšanas līdzekļos, īpaši bērnu mitrajās salvetēs, bērnu losjonos un šampūnos. Tie var izraisīt dermatītu, izsitumus vai alerģiskas ādas reakcijas.
Biežākās mazuļa ādas problēmas
Cirkšņu apsārtums parādās periodā, kad zīdainis vai mazulis lieto autiņbiksītes. Šīs ādas problēmas var skart bērnus no dzimšanas līdz divu gadu vecumam. Iekaisums vidēji ilgst divas līdz trīs dienas. Atstājot to bez ārstēšanas, var sekot komplikācijas – cirkšņu apsārtums var izplesties pa visu dibentiņu, var sākties infekcija vai pat ekzēmas veidošanās. Ieteicams mazgājot izmantot maigi tīrošu līdzekli un katru reizi, mainot autiņus, uzklāt bērna ādai aizsargājošu krēmu, kas nākamās mainīšanas laikā būtu viegli noņemams.
Piena krevele ir galvas matainās daļas dziedzeru sakaltis sekrēts, kas pakāpeniski izzudīs pats. Speciāli kasīt nost šo kreveli nevajag. Pirms peldes šo vietu var ieziest ar eļļu vai krēmu, bet peldes laikā pamazgāt nedaudz rūpīgāk. Nav jācenšas visu kreveli notīrīt vienā paņēmienā – tas neizdosies, turklāt krevelīte var atkal atjaunoties. Nevajag baidieties ar ķemmīti aizskart avotiņa rajonu – piena krevele parasti parādās tieši tur, taču apvalki šo vietu pietiekami aizsargā, tāpēc viegli pieskārieni un matu sukāšana neko nenodarīs. Dažiem bērniem piena krevele saglabājas pat vairākus mēnešus, taču pāriet, kad uz galvas sāk intensīvi augt mati.
Zīdaiņu seboreja parādās galvas ādas matainajā daļā un/vai uz dibentiņa. Tā var skart arī cirkšņu krokas, bet uz pārējā ķermeņa ādas virskārtas parādās daudz retāk. Šādas ādas pataloģijas uz galvas ādas matainās daļas tiek sauktas par zīdaiņu seboreju. Tā skar aptuveni vienu no desmit zīdaiņiem un parādās starp otro un desmito dzīves nedēļu. Ja parasti zīdaiņu seboreja izzūd spontāni pirms gada vecuma sasniegšanas (visbiežāk pēc ceturtā mēneša), piemērota ārstēšana paātrinātu tā mazināšanos. Tomēr dažos gadījumos tā ilgst ilgāk par noteikto periodu un reizēm pārtop par atopisko dermatītu vai psoriāzi. Zīdaiņu seboreja izpaužas kā biezas, dzeltenīgas, mazliet lipīgas zvīņas, kas parādās zīdaiņa galvaskausa rajonā. Tās var izplatīties pa visu galvas ādas mataino daļu, radot “seborejisko ķiveri”. Ar zvīņām saķepušie mati var izkrist, bet vēlāk tie atkal ataugs. Ādas apsārtumi, kas ir zem zvīņām, rada kairinājuma sajūtu. Šie ādas bojājumi nerada niezi. Ieteicami ādas kopšanas produkti, kas ātri un uz ilgu laiku samazina zīdaiņu seboreju, garantē labu panesību un ir viegli uzklājami un viegli noskalojami.
Perorālais dermatīts veidojas mutes apkārtnē siekalu radīta mitruma rezultātā, pie atkārtotas, ilgstošas knupīša lietošanas, pie īkšķa vai kāda iemīļota priekšmeta zīšanas. Enzīms amilāze, ko satur siekalas, ir kairinājumu pastiprinošs faktors. Aukstuma un vēja veicināts un pastiprināts, perorālais dermatīts parasti uzliesmo ziemas sezonā. Perorālajam dermatītam raksturīgs apsārtums, mazas pumpiņas, sausa āda, āda ap muti ir raupja un negluda. Ieteicami ādas kopšanas produkti, kas nomierina apsārtušo ādu, novērš atkārtotu infekcijas veidošanos; mitrina, pēc uzklāšanas rada patīkamu sajūtu, aizsargā no apkārtējas vides kaitīgās iedarbības, piemēram cinka ziedi.