Mazuļu vienīgā valoda - žesti
Iedomājieties situāciju, kad obligāti ir kaut kas jāpasaka vai jāuzzina, bet jūs to fiziski nevarat izdarīt, jo, piemēram, apaukstēšanās dēļ esat zaudējis balsi vai atrodaties valstī, kuras valodu neprotat. Ko jūs darītu?
Visticamāk, sāktu rakstīt vai zīmēt savas vēlmes vai arī
mēģinātu izteikties ar roku, pirkstu un ķermeņa valodu, respektīvi
— ar žestiem.
Mazi bērniņi ir tieši tādas pašas būtnes ar vēlēšanos komunicēties.
Bērnu vecāki ir pirmie, kas nojauš, ka bērns saprot, ko viņam saka.
Aptuveni ap gada vecumu mazulis intensīvi mēģina vecākiem kaut ko
skaidrot, izmantojot interesantas, bet diemžēl bieži vien pilnīgi
nesaprotamas skaņas. Lai arī bērns vēl nemāk runāt, viņš ir spējīgs
domāt un vēlas, lai arī apkārtējie viņu saprastu. Tā kā bērns šajā
vecumā nav spējīgs savas vēlmes ne uzrakstīt, ne uzzīmēt, viņam
atliek tikai viena iespēja — žestu valoda.
Žestu valoda dod iespēju sarunāties ar mazuli, pirms viņš izrunā pirmo vārdiņu
Visinteresantākais ir tas, ka žestu valodu bērni apgūst ļoti ātri
un precīzi. Pierādījums tam ir gluži ikdienišķa lieta. Piemēram,
pēc ciemošanās pie kāda mazuļa jūs dodaties mājās, bet atvadoties
jūs viņam ne tikai sakāt ”Uz redzēšanos!” vai ”Atā!”, bet arī
pamājat ar roku. Mazulis jau salīdzinoši agrā vecumā jums pamās
pretī, lai arī līdz šo vārdu apgūšanai vēl tāls ceļš ejams. Un nav
šaubu, ka bērns ir sapratis, ko šis žests nozīmē un ka ar roku
jāmāj tikai tad, kad atvadās, nevis tad, kad lasa grāmatu par
ziloņiem, vai tad, kad slāpst. Kāpēc bērns tik ātri apgūst
atvadīšanās žestu? Tāpēc, ka mēs paši to lietojam ikdienā pat
nepiedomājot, bērns to ir vērojis jau kopš savas dzimšanas. Ja
bērns tik ātri var iemācīties atvadīšanās žestu, kāpēc gan lai viņš
nebūtu spējīgs iemācīties vēl kādus citus? Lai arī ar ārpasauli mēs
pārsvarā sazināmies sarunājoties, neapzināti papildus tiek lietoti
arī žesti. Ja vēlaties, lai apkārtējie uzvedas klusāk, jūs pie
lūpām pieliekat rādītājpirkstu. Ja kāda persona stāv no jums pārāk
tālu, jūs tā vietā, lai kliegtu: ”Nāc tuvāk!”, pamājat ar roku, kas
aicina šo personu nākt pie jums. Jūs mājat ar galvu, sakot „jā”, un
kratāt galvu, sakot ”nē”. Tie ir tikai daži piemēri no mūsu
ikdienas žestu valodas.
Zinātniskie pētījumi rāda, ka visi mazuļi ir spējīgi apgūt žestu
valodu, un visas ģimenes, kuras piedalījās šo pētījumu veikšanā, ir
pārliecinātas, ka šāds komunikācijas veids ļoti atvieglo ikdienas
dzīvi ar mazu bērnu.
Autore: Zaiga Strautmane. Ikdiena ar
Mazuli — praktiski padomi mazu bērnu vecākiem, R.:
Jumava, 2008, www.jumava.lv