Kam atstāt pieskatīt bērnu: neuzticamai auklei vai piekasīgai vīra mātei?
"Notikumu gaita ir tāda: mums ir 10 mēnešus vecs puisītis, no 6 mēnešiem izlēmu atgriezties darbā. Bērna pieskatīšanu pēc ilgām diskusijās un variantu apspriekšanas uzticējām vīra mātei. Nezinu, vai šis būs stāsts, ka vīra māte ir vella māte, bet ir mums problēmas," portālam mammamuntetiem.lv raksta kāda mamma.
"Gan es, gan vīrs nolēmām, ka man ir jāstrādā. Darbs nav no 8
rītā līdz 8 vakarā, tāpēc bērna pieskatīšanai vajag cilvēku 5-6
stundām dienā. Man darbs sniedz gandarījumu un arī materiāli
ienesīgs, varētu iztikt tikai ar vīra algu, badā nemirtu, bet
nevarētu atļauties visu, ko vēlamies.
Tā kā vīra māte ir no laukiem, viņa nevar izbraukāt, tāpēc dzīvo
pie mums. Tas jau ir pirmais lielais mīnuss, jo katram ir savi
uzskati par ēst gatavošanu, tīrību u.tml. Piemērs: pirms 1,5 mēneša
dēliņš bija vienās pumpās no zemenēm, viņas uzskats, ka zemenes ir
labas, ka no pašu dārza un jāēd, cik tik var, pumpas tak pāries.
Vīrs viņai pateica dažus skarbākus vārdus. Viņa no tā visa neko
nemācījās, tikai vienai radiniecei sastāstīja, ka es esot princese
un dēlu pret viņu kūdu. Un tādu sīku nianšu ir daudz. Viņa nekad
nesaka tieši acīs, ko domā, bet gan aplinkus, cenšās mīļa būt pret
visiem, bet dažreiz tā ir vienkārši izlikšanās.
Viņa redz tikai manī visu slikto, ka es daudz tērēju naudu drēbēm,
viņa to acīs man nesaka, bet liek noprast, kaut arī tiešām drēbes
pērku tā pat vai mazāk kā citi mūsu draugi un paziņas. Un, galu
galā, es to naudu ar nopelnu, nav jau viņas.
Viņa nekad nesaka tieši acīs, ko domā, bet gan aplinkus, cenšās mīļa būt pret visiem, bet dažreiz tā ir vienkārši izlikšanās.
Vīrs arī neuzskata, ka tērēju pārāk daudz naudu. Vīram patīk
mani lutināt un to viņa nostāda tā, ka es izlūdzos dāvanas nevis
tās viņš man dāvina labprātīgi, tas viss ar tiek atreferēts mūsu
radiem. Viņa jaucās iekšā arī manās un vīra sarunās, bet tur mēs
viņu vienkārši ignorējam, izliekamies, ka nedzirdam, ko viņa saka
un runājam savu tālāk. Vīrs domā, ka jāņem ir auklīte, bet man ir
bail svešam cilvēkam uzticēt savu bērnu, kaut vai dažas stundas 5
reizes nedēļā. Ir visādi stāsti dzirdēti par auklītēm ar miega
zālēm u.tml. Nezinu, kā citas māmiņas ar to tiek galā?! Vīra māte
kaut arī nav perfekta, ir uzaudzinājusi manu vīru un vēl vienu dēlu
un meitu. Es neticu, ka viņa bērnam spētu darīt pāri, bet par
auklīti neesmu tādās domās. Apsveram arī varaintu, ka es eju prom
no darba, bet to gribētu vismazāk.
Mana mamma un citi bērna potenciālie pieskatītāji mums nav, jo visi
pazīstamie strādā. Ko darīt: meklēt auklīti vai turpināt paciest
vīra mātes replikas, komentārus?"
IZLASI ARĪ: Vīrietis – aukle?