Biežākās ādas slimības bērniem. Padomi, ko darīt

Svīdres

Svīdres izraisa pārkaršana, kam raksturīgi sīki, ar caurspīdīgu šķidrumu pildīti pūslīši ķermeņa ādā. Tās visbiežāk rodas zīdaiņiem. Parasti svīdres parādās uz sejas vai ādas krokās, kur uzkrājas sviedri. Svīdres ir viegla saslimšana, un tās var ārstēt mājas apstākļos.

Pazīmes: Nedaudz apsārtuši izsitumi uz sejas vai ādas krokās. Izsitumi var būt niezoši.

Kā bērnam palīdzēt? Noņemiet bērnam liekās segas un novelciet daļu drēbju. Lai bērns guļ tikai krekliņā un autiņbiksītēs. Nomazgājiet bērnu remdenā ūdenī un viegli noslaukiet. Bērna ādu atstājiet nedaudz valgu, jo žūstot tā labāk atdzisīs. Kad āda ir nožuvusi, uzvelciet viņam kokvilnas drēbes. Izmēriet zīdainim temperatūru. Ja tā ir paaugstināta, iedodiet bērnam ieteikto paracetamola vai ibuprofēna supensijas devu.

Sasprēgājusi āda

Sasprēgājušai ādai raksturīgas nelielas plaisas, kas parādās pēc ilgstošas uzturēšanās aukustumā vai sausā, karstā gaisā. Tās neapdraud bērna veselību, taču izraisa sāpes.

Pazīmes: Mazas plaisas ādā, parasti uz lūpām vai ap tām, uz vaigiem vai uz rokām. Asiņošana, ja plaisas ir dziļas.

Kā bērnam palīdzēt? Apsmērējiet bērna lūpas ar higiēnisko lūpu krāsu un uzsmērējiet ādai mitrinošu krēmu vai vazelīnu. Ādu tīriet ar bērnu eļļu vai losjonu un raugieties, lai rokas vienmēr būtu siltas un sausas. Ja bērns bieži aplaiza lūpas, mēģiniet viņu no tā atrunāt, jo laizīšana var radīt sasprēgājumus.

Ārsta ieteikumi: Ārsts var ieteikt ādas mitrinātāju. Ja sasprēgājusī āda ir inficēta, ārsts var izrakstīt arī antibiotikas. Medicīniskā palīdzība jāmeklē, ja plaisas nesadzīst pēc trim dienām, plaisas kļūst sarkanas, iekaist vai sastruto.

Nātrene

Nātrene jeb urtikārija ir ļoti niezoši, sakani izsitumi. Parasti pēc dažām stundām izsitumi kļūst bālāki, bet to vietā var parādīties jauni. Parastākais slimības iemesls ir nātres dzēlums, bet to var izraisīt arī stiprs saules starojums vai alerģija pret kādu noteiktu ēdienu, piemēram, citrusaugļiem vai zālēm, piemēram, penicilīnu.

Pazīmes: Niezoši, pietūkuši, sarkani izsitumi, reizēm ar bālu centru. Dažāda garuma švīkas (1mm - 1cm). Garākās švīkas savienojas. Pēkšņs lūpu, sejas un mēles pietūkums (angiodēma).

Kā bērnam palīdzēt? Samitriniet izsitumus ar kalamīna losjonā iemērktu vati. Aptiekā pieejamie prethistamīna līdzekļi palīdzēs, bet tie var padarīt bērnu miegainu. Ja izsitumu cēlonis ir alerģija, mēģiniet noskaidrot, kas tieši jūsu bērnam ir izraisījis šo alerģisko reakciju, lai turpmāk no tās varētu izvairīties. Pacentieties atcerēties, piemēram, vai bērns nav pēdējā laikā ēdis kādu neierastu ēdienu.

Ko ieteiks ārsts? Ārsts var izrakstīt prethistamīna krēmu vai tabletes. Ārsts var arī izdarīt analīzes, lai noteiktu, kas jūsu bērnam izraisa šo alerģiju. Ja bērna seja, mēle vai rīkle ir pietūkusi, tad, lai mazinātu pietūkumu, iespējams, ka viņam nāksies injicēt zāles.

Ārsts nekavējoties jāizsauc: Ja bērnam ir pietūkusi seja, mēle vai rīkle. Lai ārstētu alerģijas lēkmi, varat lietot prethistamīna līdzekli, ko ārsts jau izrakstījis iepriekš. Pēc iespējas ātrāk aprunājieties ar ārstu, ja izsitumi neizzūd četru stndu laikā un jūsu bērnam nātrene rodas ļoti bieži.

Pūtītes un augoņi 

Pūtīte ir mazs, sarkans pietūkums, parasti uz sejas. Turpetim augonis ir infekcija ādā, kas rada lielu, sāpīgu uztūkumu, kura centrā vēlāk izveidojas strutas. 

Augoņi galvenokārt veidojas uz sejas vai sēžamvietas, taču tie var rasties arī jebkurā citā ķermeņa daļā. 

Neuztraucieties, ja bērnam ik pa laikam parādās pūtītes, bet bieži augoņi var būt nopietnas slimības pazīme. 

Ko darīt? Ja bērnam reizēm parādās pūtītes, nepievērsiet tām uzmanību. Pēc pāris dienām tās pazudīs pašas no sevis. Ja pūtītes ir ap muti un bērns mēdz siekaloties, uzsmērējiet pūtītēm nedaudz aizsargkrēma. Ja bērnam ir augonis vai pūtīte, kas šķiet iekaisusi, viegli notīriet pūtīti un ādu ap to ar aukstā, vārītā ūdenī samitrinātu vati. Ja augonis berzējas pret apģērbu vai atrodas sāpīgā vietā, piemēram, uz dibentiņa, pārklājiet to ar sausu, sterilu pārsēju. Pēc dažām dienām augonis nobriedīs un pārplīsīs. Nemēģiniet augoni izspiest – tā jūs tikai izplatīsiet infekciju. Kad augonis būs pārplīsis, viegli notīriet to ar antiseptiskā krēmā samērcētu vati un turpiniet to nosegt ar pārsēju, līdz augonis ir pilnīgi sadzijis.

Ko varētu ieteikt ārsts? Ārsts var pārgriezt augoni un izlaist no tā strutas, un izrakstīt krēmu. ja bērnam ir daudz augoņu vai arī tie nemitīgi atkārtojas, ārsts var noteikt antibiotiku kursu.

Medicīniskā palīdzība jāmeklē šādos gadījumos: Ja bērnam ir pūtīte, kas izskatās iekaisusi. Ja bērnam ir augonis neērtā vai sāpīgā vietā. Trīs dienas pēc augoņa parādīšanās tam nav izveidojies strutām pildīts centrs. Ja no autgoņa iziet sarkanas svītras. Ja bērnam augoņi rodas bieži.

Atopiskā ekzēma

Atopiskā ekzēma jeb atopiskais dermatīts ir alerģiska slimība, kuras gadījumā āda vetām kļūst sarkana, zvīņaina un niezoša. Parasti ekzēma skar sejas ādu un ādas krokas, piemēram, ādu elkoņu un ceļu locītavu iekšpusē. Taču āda var būt bojāta arī citās ķermeņa vietās. Bērni parasti pirmo reizi saslimst ar ekzēmu vecumā no trim mēnešiem līdz diviem gadiem. Bērnam augot, viņa veselības stāvoklis uzlabojas. Aptuveni pusei slimo bērnu ekzēma izzūd līdz sešu gadu vecumam, bet līdz pubertātes vecumam tā izzūd gandrīz visiem bērniem. Jūsu bērnam ir lielāks risks saslimt ar ekzēmu, ja ģimenē kāds slimo ar alerģiju, ekzēmu, astmu vai siena drudzi.

Pazīmes: Niezoši, sarkani, zvīņaini ādas laukumi, parasti uz sejas vai ādas krokās. Bojātajā ādas apvidū vērojama sulošanās.

Ko darīt? Kad mazgājat bērnu vannā, ekzēmas skartās vietas nemazgājiet ar ziepēm, bet notīriet ar dabisku bērnu eļļu vai krēmu uz ūdens bāzes bez smaržvielām, va arī ar krēmu, kura sastāvā ir glicerīns un ūdens emulsija. Pēc tam rūpīgi noskalojiet slimās vietas ar ūdeni. Pēc vannas uzsmērējiet slimajām vietām mitrinošu krēmu bez smaržvielām, jo āda šajās vietās būs loti sausa. Īpaši ieteicami ir zīdaiņu krēmi. Ģērbiet bērnu kokvilnas, nevis vilnas drēbēs. 

Aukstā laikā zem siltajām virsdrēbēm ģērbiet kokvilnas apģērbu. 

Uzmaniet, lai bērns nekasītu slimās vietas. Apgrieziet viņam īsus nagus. Ja tas palīdz, uz nakti uzvelciet bērnam dūrainīšus. Centieties noskaidrot alerģijas iemeslu. Parastākie alergēni ir pārtikas produkti, īpaši piena produkti un kviešu izstrādājumi, dzīvnieku spalvas, vilnas drēbes un veļas mīkstinātājs. Alerģiju var izraisīt arī uztraukums, tādēļ centieties uzzināt, kas bērnu ir satraucis. Ja bērnam ekzēma norit īpaši smagi, rūpējieties, lai viņš nesatiktos ar v;ejbaku vai herpesa slimnieku.

Medicīniskā palīdzība jāmeklē: 

• Ja ekzēma ir plaša vai stipri niez.
• Ja ekzēmas virsma ir mitrojoša.

Ārsts var ieteikt: Īpašu krēmu un, ja āda ir inficēta, arī antibiotkas. Ja bērnam ir alerģija pret kādu noteiktu pārtikas produktu, ārsts jums pastāstīs, kā nodrošināt bērnu ar pilnvērtīgu uzturu, neizmantojot šo pārtikas produktu.

Padomi niezes mazināšanai pie dažādām ādas saslimšanām

Daudzas ādas slimības izraisa niezi. Taču, kasot ādu, to var inficēt, tāpēc niezi noteikti jācenšas mazināt.

• Ģērbiet bērnu kokvilnas apģērbā, jo kokvilna kairina mazāk ādu nekā vilna vai citi audumi.
• Viegli pieskaroties, samitriniet niezošo ādu ar kalamīna losjonā iemērktu vati.
• Mazgājot bērnu vannā, pievienojiet ūdenim sauju dzeramās sodas.
• Uzvelciet kokvilnas dūrainīšus, kad bērns iet gulēt.

Raksta tapšanā izmantotā literatūra: E. Feinvika "Māte un bērns. Ilustrētā enciklopēdija". R.: Zvaigzne ABC, 2012.