Kad samīļojamies, bērns dusmojas - sev sit un plūc matus...

Iepriekš bērns nav redzējis savu tēvu un ar mammu ir divatā dzīvojušas. Bērna mamma pieskata vēl citu bērniņu un pret to mazais nav ne mazākā mērā dusmīgs. Esam šokā, ko darīt?," mammamuntetiem.lv raksta kāds vīrietis, lūdzot padomu šajā nepatīkamajā situācijā.

Atbildi sniedz Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" psiholoģe Zane Avotiņa:

"No vēstules saprotu, ka Jums rūp, kā jūtas Jūsu draudzenes meita. Šķiet Jūs jūtaties neizpratnē par bērna demonstrēto uzvedību. Pirmajos dzīves gados bērns ir tieši atkarīgs no citu cilvēku rūpēm un visbiežāk tieši mammas un bērna attiecības ir visciešākās, savukārt šai saskarsmei ir centrālā loma veiksmīgai bērna attīstībai.

Iemīlēšanās un mīlestība divu cilvēku starpā ir ļoti spēcīgas un intensīvas jūtas, ar kurām mēs nespējam tikt galā pat pieaugušo vecumā. Nereti arī pilnās ģimenēs bērni piedzīvo greizsirdības lēkmes attiecība pret kādu no aprūpētājiem, jauniem partneriem vai brāļiem un māsām.

Tā kā Jūs minējāt, ka bērnam nav tādas pieredzes, ka jau no dzimšanas brīža par bērnu rūpējās divi aprūpētāji - mamma un tētis, tad šāda Jūsu romantiskā attiecību pieredze bēram ir neziņas un neizpratnes pilna. Bērna uzvedība, iespējams, norāda uz nespēju tikt galā ar savu apjukumu, neizpratni un nevēlēšanos savu tuvāko cilvēku dalīt ar vēl kādu. Šajā vecumā bērns vēl neizprot savas sajūtas, kas saistītas ar zaudēto kopības sajūtu, bailēm pazaudēt mammu, kā arī vārdos noformulēt savas doma. Tādēļ, iespējams, ka draudzenes meita piedzīvo frustrāciju un plosa pati sevi, jo, iespējams, jau ir iemācījusies, ka citiem darīt pāri ir slikti. Šādās situācijās ir ieteicams neatstāt bērna uzvedību bez ievērības. Bērnam var palīdzēt iepazīt savas sajūtas, piemēram, nosaucot jūtas vārdos: "Šķiet, ka Tu jūties dusmīga, ka mēs samīļojamies". Noteikti pēc tam Jūs abi varat arī samīļot viņu, paņemt pieturēt viņas rociņas vai paglāstīt tās, lai viņa sev nesistu. Ikdienā bērnu var iesaistīt kopīgās aktivitātēs, spēlēs, pastaigās, lai bērns var pierast, ka šīs attiecības neapdraud bērna statusu. Kā arī sniegt tikai bērnam veltītu laiku un nedalītu uzmanību, kas sniedz drošības sajūtu par to, ka vēl aizvien ir īpašs".