Vai vientuļais vecāks var izaudzināt veselīgi domājošu bērnu?

Statistikas dati par ģimenēm ir visai satraucoši, jo daudz bērnu aug tā sauktajās nepilnajās ģimenēs. Vairumā gadījumu bērnus vienas audzina mātes, taču pēdējos gados pieaug arī vientuļo tēvu skaits. Cik veselīgi domājošs un pilnvērtīgs bērns izaug, ik dienu mīlestību un rūpes saņemot tikai no viena vecāka? To portāls mammamuntetiem.lv vaicāja speciālistiem.

Vientuļais tētis un viņa vīrišķība

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa zina stāstīt, ka vientuļo tēvu skaits ir gana liels, bet viņi baidās atzīties un nelabprāt piedalās aptaujās, pētījumos par šiem jautājumiem. Vīrieši, kuri vieni audzina bērnu, uzskata, ka, publiski apspriežot savu situāciju, var tikt apdraudēta viņu vīrišķība. Un tā ir visai stereotipiska domāšana.

Tētis ir universiāls, viņš var paveikt to pašu, ko vientuļā māte, taču viņam ir mazāk priekšrakstu un lielāka telpa improvizācijai. 

Pētījumi gan pierādījuši, ka tēvi tikai formāli bērnus audzina vieni, jo viņiem ļoti palīdz apkārtējie cilvēki – radi, draugi, vai pat kaimiņi. Pēc A.Putniņas teiktā, nav tādas lietas, ko tēvs viens nespētu paveikt, audzinot bērnu. Turpretim attiecībā par tā dēvētajiem “sieviešu darbiem”, vīrieši visbiežāk atrod kādu, kas šos darbiņus padarīs viņu vietā. Tas gan notiek tradicionāli augušo vīriešu ģimenēs.

Kas labāks – vientuļā māte vai vientuļais tēvs?

- tēti saviem bērniem vairāk uzticas

- ar tētiem augušie bērni iemācās vienoties ar otru par jebkuru dzīves situāciju

- "tēvu bērni" var izaugt emocionāli sagatavotāki un izglītotāki

- tēvi ir rotaļīgāki, biežāk par mammām atļaujas dažādas izklaides

- mammas, audzinot bērnu, vairāk rūpējas par sadzīviskām lietām un lielāku publiski izrādāmu mīlestības devu

- gan vientuļais tētis, gan vientuļā mamma bērnu spēj izaudzināt viens. Stereotipiski - par vientuļajām mammām sabiedrība izbrīnu nepauž, par tētiem - gan.

Tie bērni, kas uzauguši tikai tēta aprūpē, min daudz priekšrocību – viņiem tikusi sniegta daudz lielāka brīvība, no vecāka puses bijusi paļaušanās uz bērnu.

Pie tēviem augušās meitenes izaugot spēj darboties abās lomās – mātes un tēva, ko viņas, iespējams, negūst, kad formāli tēvs ģimenē ir, bet ierodas mājās tikai nakts melnumā, ikdienā aktīvi nepiedaloties bērna audzināšanā. Tieši šādi bērni izaug ar tēva zaudējuma sajūtu.  

Gudrs tēvs var lieliski tikt galā ar bērna audzināšanu, pārliecināti saka antropoloģe Aivita Putniņa.  

Vēl viena priekšrocība, augot pie vientuļā tēva nevis vientuļās mātes, ir kritiski pārdomāt savu situāciju. Ar mammām augušie bērni, kad tēvs aizgājis, situāciju uztver dabiskāk. Turpretim ar tēvu dzīvojot, saprot, ka situācija īsti normāla no sabiedrības skatpunkta nav, tādēļ abiem jāspēj mobilizēties un jāspēj vienoties par ikvienu dzīvē risināmu situāciju. 

Tētis ir universiāls, viņš var paveikt to pašu, ko vientuļā māte, taču viņam ir mazāk priekšrakstu un lielāka telpa improvizācijai. Tomēr A.Putniņa arī norāda uz sabiedrības “spiedienu”, kas izjūtams gan bērnudārzā, gan skolā, kad bērns aug tikai ar vienu no vecākiem. 

Bērni, kuri aug pie vientuļā tēva, var būt emocionāli sagatavotāki, izglītotāki, ja attiecības ģimenē tiek pārrunātas un starp tēvu un bērnu rodas dziļa saikne. 

Gudrs tēvs var lieliski tikt galā ar bērna audzināšanu, pārliecināti saka antropoloģe.  

Vissvarīgākās kvalitātes bērna audzināšanā

Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra “Līna” psiholoģe Līga Liepiņa uzsver, ka arī viens vecāks var uzaudzināt veselīgu bērnu, jo būtiskākais ir vecāku kvalitātes un prasmes. Viens vecāks spēj gan sniegt mīļumu, gan disciplinēt bērnu, tam obligāti nav nepieciešami divi vecāki. Būtiskākais ir vecāka spēja nodrošināt emocionāli siltu un droši vidi, lai bērns varētu pilnvērtīgi attīstīties. Ja viens vecāks to spēj, tad bērns attīstās veiksmīgi un netiek traumēts.

...arī viens vecāks var uzaudzināt veselīgu bērnu, jo būtiskākais ir vecāku kvalitātes un prasmes...

 

Ja bērns aug ģimenē, kur ir abi vecāki, bet attiecības ģimenē ir vēsas vai neveselīgas, vai vardarbīgas, tad bērns būs vairāk traumēts, kā augot kopā ar vienu adekvātu vecāku. Reizēm vecāki bažās par to, ka bērns neredz, piemēram, vīrieša uzvedības modeli, lomu ģimenē (ja tēvs ir ģimeni pametis), bet jāatceras, ka bērns redz vīriešus no paplašinātas ģimenes, radu loka, draugiem, kaimiņiem, treneriem u.tml. Ja tur bērnam ir saskare un pozitīva pieredze ar tā dzimuma vecāku, kas ģimenē iztrūkst, tad tas ir pietiekami, lai viņam veidotos priekšstats,  un viņš iepazītu noteikto uzvedības modeli un integrētu to savā pieredzē.

Māmiņdienā liek zīmēt māmiņu. Bet ko darīt, ja māmiņa ir tētis?

To, ka tēvs spēj viens izaudzināt bērnu, apliecina abas speciālistes, taču A.Putniņa vērš uzmanību uz negatīvo sabiedrības spiedienu. Bērnam, kurš audzis ar vienu vecāku, problēmu nākotnē nebūs ģimenes situācijas dēļ, bet gan līdzcilvēku attieksmes dēļ. Visi pasākumi bērnudārzos, skolās balstīti vien uz pilno ģimeni, māmiņdienā liek zīmēt mammu, visi uzdod jautājumus, kur ir tavi vecāki. Kā justies un kā rīkoties bērniņam, kurš varbūt pat nezina, kā izskatās viņa mamma. Kā spēt sabalansēt šo spiedienu? Par to ir vairāk jādomā un jārunā, jo tādu ģimeņu ir daudz.

Nereti sabiedrībā vēl dominē no Padomju laikiem “iespiedies” stereotips, ka neizdevusies ir sieviete, kas augusi bez tēva.