Mamma maksāja par mūzikas stundām, bet es saņēmu seksa stundas. Patiess stāsts

Līsa satika savu izmantotāju 12 gadu vecumā, kad mūzikas skolotājam Garijam (Gary) bija 26 gadi. “Tajā laikā viņš manās acīs bija vienkārši mūzikas skolotājs mūsu skolā Austrālijā”, tā Līsa, šobrīd 44 gadus veca sieviete, kas dzīvo Hemšīrā. “Es dziedāju korī, un viņš bija kora vadītājs. Kad man palika 13 gadi, es sāku privāti pie viņa mācīties dziedāšanu un ģitārspēli. Viņš man iedeva savu telefona numuru, un es, kā jau jauna tīne, sāku viņam zvanīt. Mēs sarakstījāmies. Vēlāk viņa draudzene viņu pameta. Drīz vien mūsu attiecības mainījās, es kļuvu par mierinātāju, kura par viņu rūpējās. Pēkšņi es viņam biju vajadzīga, un tas bija glaimojoši. Mūsu attiecībās iezagās flirts, intimitāte un seksuāla noskaņa. Drīz kļuva skaidrs, ka viņš masturbēja, kamēr sarakstījās ar mani. Kad viņam pirmo reizi bija orgasms, viņš kļuva dusmīgs: ”Paskaties, ko esi izdarījusi! Parunāsim vēlāk. Tiekamies skolā,” viņš noteica un ātri beidza mūsu telefona sarunu.”

Pirmais skūpsts

Garijs uzaicināja Līsu uz pirmo randiņu īsi pēc viņas 13. dzimšanas dienas. “Es sameloju saviem vecākiem, es teicu, ka man ir mūzikas mēģinājums, un skolotājs mani paķers ar savu mašīnu. Viņiem nebija ne mazākās nojausmas. Mēs aizgājām paēst uz Makdonaldu, ēdām mašīnā restorāna autostāvvietā. Viņš zināja, ko dara. Lai mūs neviens neredzētu, viņš uzbrauca ar mašīnu kalnos un noparkojās. Sekoja mūsu pirmais skūpsts… un es viņam pieskāros. Pēc tam sekoja vairāk privātsundu, čatošana caur telefonu, un randiņi.”

Ģitārspēles stundas vietā – sekss

Kad Līsai palika 14 gadu, viņi bija noorganizējuši mūzikas privātstundas Garija mājā sestdienu rītos. “Kaut kādu iemeslu dēļ es nevarēju iet uz privātstundām skolā. Ģitāra nekad netika izņemta no somas. Mamma maksāja 20 dolārus ģitārspēles stundām, lai gan patiesībā es saņēmu seksa stundas. Viņš pirmo reizi mēģināja piekopt vaginālo seksu, kad man bija vēl tikai 13 gadu, bet es vēl biju par šauru un jaunu, tādēļ viņš man iemācīja, kā apmierināt viņu orāli. Viņam beidzot izdevās “pilnīgs sekss”, kad man bija 14 gadu. Es šajā visā piedalījos labprātīgi, vai vismaz domāju, ka labprātīgi. Es neguvu nekādu īpašo baudu šajā visā procesā, tikai sajūsmu un aizrautību par pašu situāciju. Tas viss bija ļoti glaimojoši. “Tu neesi kā pārējās meitenes, tu esi īpaša,” viņš mēdza teikt.  “Tu esi tik īpaša, ka tu man liec pat pārkāpt likumu,” tas bija tas, kas tika teikts bez vārdiem. ” 

Viņš pirmo reizi mēģināja piekopt vaginālo seksu, kad man bija vēl tikai 13 gadu, bet es vēl biju par šauru un jaunu, tādēļ viņš man iemācīja, kā apmierināt viņu orāli.

Bailes no pieķeršanas un pārcelšanās

Drīz pēc tam Garijs sāka kļūt aizdomīgs un baidījās par to, ka kāds par šo situāciju varētu uzzināt. “Vienu dienu viņš man pateica, ka ir nolēmis pārcelties uz Lielbritāniju sešu mēnešu laikā, lai kļūtu par slavenu mūziķi, bet es domāju, viņš vienkārši baidījās tikt pieķerts. Man bija 15 gadu, bet es teicu, ka gribu doties viņam līdzi.” Līsa pārliecināja savu mammu atļaut viņai pavadīt nedēļu angļu skolā un pārvākties uz Lielbritāniju aprīlī - tikai divus mēnešus pēc viņas mīļākā pārvākšanās. Plāns bija tāds, ka Līsa dzīvotu ar savu vecmāmiņu no Lieldienām līdz vasarai Lielbritānijā, tad Līsas mamma atbrauktu meitai pakaļ.. Viņām bija paredzēts pavadīt kādu laiku kopā Lielbritānijā, tad apceļot Eiropu dažas nedēļas, tad lidot mājās caur ASV, piestājot Disnejlendā, jo Līsa ļoti gribēja tur doties.

Vecāki uzzina par attiecībām. Un akceptē...

“Drīz pēc tam, kad pārvācos uz Lielbritāniju, es sāku saņemt satraucošus zvanus no Garija: “Es nevaru bez tevis dzīvot. Tev jānāk pie manis, citādāk es izdarīšu pašnāvību”, viņš mēdza teikt. Šis emocionālais spiediens lika man izlidot pie viņa  6 nedēļas ātrāk par plānoto. Ap šo laiku mani vecāki saprata, kas par lietu. Viņiem tas likās normāli, jo viņiem Garijs patika, tāpēc vecāki neuztraucās, ka kaut kas slikts varētu notikt. Viņi atļāva visam ritēt savu gaitu. Galu galā, šis notika pirms cilvēki zināja, ka nozīmē “pedofīls”, pirms cilvēki zināja bērnu seksuālās vardarbības definīciju. Austrālijas kultūra ir mazliet liberāla un atvērta. Cilvēki Austrālijā domā, ja tas nevienam neko ļaunu nenodara, tad jau viss kārtībā. Es ticēju, ka esmu laimīga.”

Viņš mani iedrošināja uzvesties bērnišķīgi, viņš man devs iesauku Lūbija, nevis Līsa, un viņš man lika uzvesties kā sešgadīgai vai septiņgadīgai meitenei. Viņš gribēja, lai es spēlējos ar Bārbijām, viņš man pirka plīša lācīšus un atalgoja mani, kad vien izturējos kā bērns.

Viņš neļāva kļūt pieaugušai

Līsai nebija viegli atgriezties pie vecākiem, un drīz viņa sāka dzīvot Londonas piepilsētā, kamēr Garijs sāka strādāt kā privātskolotājs kādā pamatskolā. Tad viņu attiecības pasliktinājās. “Viņš mani iedrošināja uzvesties bērnišķīgi, viņš man devs iesauku Lūbija, nevis Līsa, un viņš man lika uzvesties kā sešgadīgai vai septiņgadīgai meitenei. Viņš gribēja, lai es spēlējos ar Bārbijām, viņš man pirka plīša lācīšus un atalgoja mani, kad vien izturējos kā bērns. Ja es kādreiz izturējos kā pieaugusi, viņš kļūtu īgns. Reiz mums bija milzīgs strīds, jo biju uzlikusi kosmētiku. Jo vecāka es kļuvu, jo grūtāk man bija izlikties par mazo Lūbiju, un viņam sāka zust par mani interese. Viņš kļuva agresīvāks un seksuāli vardarbīgs. Viņš man neļāva viņam pieskarties, ja es izrādīju jebkādu inciatīvu, viņš man teica: “Tu esi padauza”. Lūbija bija maza meitene, kas nekad tā nedarītu. Viņš vienmēr bija tas, kas uzsāka pavedināšanu, ja to uzsāku es, tas nebija pieņemami.”

Foto: Līsa stāsta, ka viņas personiskā misija ir iemācīt meitai respektu pret sevi, pazīt pašai sevi un zināt, ka viņa tiek mīlēta.

Vardarbība un attiecību beigas

Laika posmā, kad Līsa bija 16 līdz 18 gadus veca Garijs bieži un ilgstoši meiteni ignorēja. “Viņš mēdza mani neaiztikt mēnešiem ilgi, un pēkšņi es naktī varēju pamosties no tā, ka viņš man burtiski guļas virsū. Šajā laika posmā es biju destruktīva un nelaimīga. Viņš bija man iemācījis un pārliecinājis, ka mans uzdevums ir darīt viņu laimīgu. Ja viņš nebija laimīgs, arī es nebiju laimīga. Viņš bija kļuvis fiziski agresīvs, lai gan viņš nekad nebija salauzis nevienu kaulu un gandrīz nekad neatstāja nobrāzumus. Viņš mēdza nākt mājās, un viņš kļuva dusmīgs, ja es nebiju priecīga, jo mana loma bija būt priecīgai mazai meitenei, kas nekad nav bēdīga.” Stāstam pienāca gals, kad Līsa 19 gadu vecumā attapās, ka šis ir jāizbeidz. Bet, kas viņa atbrīvojās no šīm attiecībām, problēmas tikai sākās. “Es biju emocionālā haosā, man bija klaustrofobiskas sajūtas, agresija pret sevi, bulīmija, atmiņu uzplaiksnījumi… Lai atkoptos, man bija nepieciešami gadi.”

Rūpes par meitu

Pašlaik Līsa ir precējusies jau 14 gadus, un viņiem ir 12 gadus veca meita, kurai vēl nav interese par puišiem. “Viņa jau runā par puišiem, bet vēl īsti nav ieinteresēta. Daudzos veidos viņa vēl ir ļoti jauna, naiva un nevainīga, bet ļoti nopietna un nebūt ne čīkstule,” tā Līsa. “Mana personiskā misija ir iemācīt manai meitai respektu pret sevi, pazīt pašai sevi un zināt, ka viņa tiek mīlēta.”

Avots: www.dailymail.co.uk

Sagatavojusi Ita Petrika, speciāli mammamuntetiem.lv