Bērniņš sit un plūc sev matus, redzot mammu mīļojamies ar draugu

"Sveiki! Īsumā situācija ir šāda. Esmu iepazinies ar sievieti, kurai ir maza meitiņa, nedaudz vairāk nekā gadu veca. Ar šo sievieti vēlamies veidot nopietnas attiecības, taču mazais uzreiz, tikko kā pamana, ka mēs ar viņas mammu sadodamies rokās vai samīļojam viens otru, uzreiz sāk dusmoties. Nejaucas pa vidu, bet pati sevi sit, plūc matiņus. Iepriekš bērns nav redzējis savu tēvu un ar mammu ir divatā dzīvojušas. Bērna mamma pieskata vēl citu bērniņu un pret to mazais nav ne mazākā mērā dusmīgs. Esam šokā, ko darīt?" 

Problēmu komentē ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra "Līna" ģimenes prihoterapeits Sandis Ratnieks:

"Šajā situācijā ir grūti dot kādu skaidrojumu, jo aprakstā ir daudz nezināmo. Nav zināms, precīzi cik bērniņš ir vecs. Gandrīz nekas nav pateikts par mātes un bērna attiecībām. Lai nu kā, galvenais jautājums ir, kā skaidrot bērna reakciju? Šķiet viens skaidrojums par radušos situāciju ir sekojošs - bērniņš ir dusmīgs, jo izjūt greizsirdības jūtas pret māti par "svešo" vīrieti. Ja tās ir greizsirdības jūtas, tad nav īsti skaidrs, kādēļ šādas jūtas nav novērojamas situācijā, kad māmiņa pieskata citu bērniņu?

...bērniņš ir dusmīgs, jo izjūt greizsirdības jūtas pret māti par "svešo" vīrieti...

Manuprāt, vienīgais pilnīgi drošais fakts ir tas, ka bērniņš izjūt ļoti spēcīgas emocijas, kuras izpaužas kā sišana sev un matu plūkšana. Tā nav klasiska agresija, jo šajā vecumā bērns nevar domāt, ka ir slikts un sevi par to "sodīt". Skaidrojums par greizsirdību, manuprāt, nav viennozīmīgs. Varbūt tā ir greizsirdība, varbūt nē. Katrā ziņā šķiet, ka tas, ko saucam par greizsirdību, attīstās nedaudz vēlāk.

Greizsirdības temats literatūrā parasti parādās saistībā ar brāļa vai māsas ienākšanu ģimenē. Šajā gadījumā pareizāk būtu runāt vienkārši par spēcīgām emocijām, iespējams, satraukumu, bailēm, dusmām. Kaut kādā veidā šīs emocijas var sasaistīt ar vīrieša parādīšanos bērna māmiņas dzīvē. Bet kādā veidā, man nav skaidrojuma. 

Vīrietim ir ieteicams pievērst lielāku uzmanību tam, lai veidotu personiskākas attiecības ar bērnu.

Konkrētā situācijā būtu ieteicams bērnam saprotamā veidā skaidrot, kas notiek starp mammu un viņas draugu. Svarīgi radīt bērnam drošības sajūtu, ka mamma bērnam netiks "atņemta". Mamma nekur nepazudīs. Tieši otrādi, tā ir iespēja bērnam dot šo labo sajūtu, ka tagad viņam ir abi vecāki, kas kopā par viņu rūpēsies. Vīrietim ir ieteicams pievērst lielāku uzmanību tam, lai veidotu personiskākas attiecības ar bērnu. Tas varētu mazināt bērna trauksmi. Ar savu attieksmi mēs varam palīdzēt bērniem, pielāgoties jaunajai dzīves situācijai un to pieņemt."