Pētījumi: Jo vairāk jokosies, jo labāka humora izjūta būs bērnam

Kāda pētījuma laikā zinātnieki stāstīja zīdaiņiem jokus, lai noskaidrotu, kādā vecumā bērniem attīstās humora izjūta. Pētnieku grupa muļķojās un stāstīja bērniem izplatītākos jokus, lai salīdzinātu viņu reakciju. Zinātnieki secināja, ka bērniem sāk attīstīties humora izjūta aptuveni18 mēnešu vecumā.

Turklāt konstatēja, ka bērni iemācās lietas, kopējot vecākus - tātad viņi būs tikai tik asprētīgi, cik asprētīgi ir viņu vecāki.

Psiholoģe Meredita Gatisa (Meredith Gattis) pēc pētījuma pabeigšanas stāstīja: ”Kad mēs turējām kādu rotaļllietu sev virs galvas un muļķojāmies, vairums 19 līdz 24 mēnešu veci bērni saprata, ka tas ir joks un to mēīnāja atkārtot.” Ja pētnieks mēģināja kaut ko rakstīt, turot pildspalvu otrādi, beigās izrādot vilšanos, vairums bērnu saprata, ka ir pieļauta kļūda, un izlaboja pētnieka kļūdu, apgriežot pildspalvu otrādi.

Eksperti tic, ka labi attīstīta humora izjūta var pozitīvi iespaidot cilvēka imūnsistēmu, attīstīt pozitīvāku skatu uz dzīvi un saglabāt augstu pašapziņu. 

Pētnieki secināja, ka vecāki ar saviem bērniem neapzināti runā citādāk, kad jokojas, palīdzot bērniem attīstīt humora izjūtu. Un viņi atklāja, ka apmēram divu gadu vecumā bērniem vajadzētu atšķirt, kas ir smieklīgi un kas ne. Izrādās, bērni iemācās daudz jaunu lietu, ieskaitot humora izjūtu, kopējot savus vecākus. Pētnieki atklājuši, ka kritiskais vecums, lai saprastu jokus, ir ap divu gadu vecumu. Ap divu gadu vecumu bērns sāk saprast, kad tu dari kaut ko pavisam nepareizi un smieklīgi. Bet tikai 6-7 gadu vecumā bērni sāk saprast valodu pietiekoši, lai saprastu mīklas un vārdu spēles.

Eksperti tic, ka labi attīstīta humora izjūta var pozitīvi iespaidot cilvēka imūnsistēmu, attīstīt pozitīvāku skatu uz dzīvi un saglabāt augstu pašapziņu. 

Pēc ārzemju preses materiāliem sagatavojusi Ita Petrika, speciāli mammamuntetiem.lv