Līdz kādam vecumam ir pieļaujama bērna čurāšana gultā

Mēs, portāla mammamuntetiem.lv veidotāji, saņemam daudz un dažādus palīgā saucienus pēc padomiem, ko darīt vienā vai otrā situācijā, audzinot bērnu. Arī par slapināšanu gultā. 

Lūk, daži māmiņu iesūtītie lūgumi pēc palīdzības:

“3 gadus vecs bērns gandrīz katru nakti piečurā gultu. Kā ar to cīnīties? Vai ir kādas idejas, zāles, nezinu... Gribētu dzirdēt kāda pieredzi. Jāpiebilst, ka uz podiņa iet jau sen un pa dienu nav problēmu. Pusdienlaiku guļot – kā kuru reizi. Esmu lasījusi vien to, ka no 5 gadu vecuma jāsāk uztraukties, ja čurā gultā. Visu laiku viss bija ok, pat tad, kad tikko no pamperiem “izaugām” gulta bija vienmēr sausa.” 

“Varbūt kāds var man palīdzēt. Lieta tāda, ka man meitai jau desmit gadi, un viņa čurā gultā, ceļu vai neceļu viņu pa nakti augšā, tāpat viņai gulta ir slapja. Bērns ir tik nelaimīgs, ka jāmostas slapjā gultā un vēl no rīta jāiet mazgāties. Ar ārsta palīdzību nekas mums nesanāca. Varbūt kāds var ieteikt kādu speciālistu vai dziednieku, kas mums var palīdzēt.”

“Labdien. Man ir tāda problēma - jau piecus mēnešus man ir bērns, kas paņemts aizbildniecībā. Jau no mazotnes visu laiku ir urinējis gultā -  pa dienu diendusā un pa nakti. Esmu visādi izmēģinājusi, bet nekas nesanāk. Viņam ir 4 gadi. Nezinu, ko darīt, varbūt kāds var palīdzēt.”

“Labdien, manam dēlam ir 5 gadi. Podiņmācība vienmēr ir bijusi problēma, grūti gāja, bieži aizmirsās. Līdz 3,5 gadiem nakti likām pamperus. Pirms gada piedzima māsa, norunājām, ka pamperus vairs neliksim. 

Ja naktī neuzceļ uz poda, tad gulta ir slapja 100 %. Dažreiz pat tā, ka piečurā savu gultu, pārvācas pie mums un pieslapina arī to. 

Trakākais, ka tas notiek arī pa dienu, augšā esot, ļoti bieži ir slapjas bikses, pat vairākas reizes. Atbild, ka nav bijis laika, tiek atgādināts regulāri, atbilde – man nevajag. Bet ir redzams, ka bikses jau metas slapjas. Vēl problēma ir ar kakāšanu. Ir pasācis to darīt biksēs. Nolien kaktā un gatavs. Ir runāts, stāstīts. Nesaprotu. Bērnam 5 gadi, taču saprot, kas jādara, bet kaut kas viņam traucē.”

Jāsaprot, vai čurāšana gultā ir primāra vai sekundāra

Kā norāda neiroloģe, – ja bērns slapina gultā visu laiku ( no dzimšanas – nekad nav bijis sausais periods), tad jādomā, ka, visticamāk, tā ir primāra enurēze, savukārt, ja bērns vismaz pusgadu bijis naktīs sauss, tad slapināšana gultā ir sekundāra un saistīta ar nervu sistēmu. Šoreiz vairāk pievērsīsimies gadījumiem, kas saistīti ar bērna nervu sistēmas traucējumiem. Tiem, kuriem čurāšana gultā (primāra enurēze) ir visu laiku, jāvēršas Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Enurēzes kabinetā, kur tiks veikti visi nepieciešamie izmeklējumi konkrētās problēmas atrašanai un noteikta ārstēšana. 

Puikas ilgāk čurā gultā

Līdz 4 gadu vecumam slapināšana gultā vēl būtu pieļaujama, taču pēc šī vecuma noteikti jāsāk uztraukties. Turklāt, kā atzīmē Norīte-Lapsiņa, puikas ilgāk slapina gultā nekā meitenes. Tas saistīts ar smadzeņu nobriešanu, kas zēniem notiek lēnāk. Ja bērns kādu laiku izguļ sauss, bet tad atkal parādās slapja gulta, jāvēršas pie neirologa.

Šāda neregulāra slapināšana gultā galvenokārt saistīta ar psiholoģiskām problēmām, stresu. Diena bērnam ir tik stresaina, ka viņš nejūt, ka čurā.

Naktī modināt vai nē?

Jā, daktere atzīst, ka vecāki mēģina bērnus naktī modināt, lai viņi varētu nokārtoties. Un tomēr, – ja bērnu pieceļ, blakus gultai nosēdina uz poda, viņš pačurās, bet nejutīs nekādu refleksu. 

Ja modina, tad noteikti bērns jāpamodina līdz galam, lai viņš ar savām kājām pats aizietu uz tualeti. 

Nakts modināšana nav tas labākais arī tāpēc, ka vecāki nevar uzminēt, kādā miega fāzē bērns atrodas un vai tas būtiski neietekmēs viņa nākamās dienas gaitu. Bērns var kļūt vēl nervozāks, un nākamajā naktī viņš noteikti atkal piečurās gultu.

Daži mīti 

Neiroloģe min dažus mītus, ko vecāki nevēloties problēmu risināt, uzskata par patiesību – “Bērns piečurā gultu, jo uz nakti daudz dzēris šķidruma”, “Izies pie vīra/sievas nečurās”, “Izaugs liels nečurās”. Nē, pats no sevis nekas nepāries, turklāt paši bērni šo problēmu ļoti pārdzīvo, krītas viņu pašvērtējums, kas vēl dziļāk iespiežas bērna psihē. 

Ko darīt?

Ja bērnam nekad nav veikta urīna analīze, nav veikts USG izmeklējums, pirmkārt, jāizdara tas. Tad var mēģināt vērsties pie psihologa, jo nereti iemesli slapināšanai gultā ir sliktas attiecības ar skolas/bērnudārza biedriem, mācīšanās traucējumi. Psihologs var palīdzēt atrast iemeslus, ja tomēr tas neizdodas, jāiet pie neirologa.

Pamperi veicina slapināšanu gultā

Ārste atzīst, ka pamperu nēsāšana ietekmē šo procesu. Bērnam podiņmācība ir jāmāca savlaicīgi. Ja bērns nekad nav sajutis slapjumu, viņš nesaprot, ka čurāt var arī citādi – ne tikai pamperī. Viennozīmīgi, mūsdienās pamperi tiek pārāk ilgi nēsāti, uzskata daktere. Raugoties no mediķu viedokļa, jau pēc gada vecuma pamperus pamazām vajadzētu nomainīt pret podiņmācību. Tiesa, puišiem ar šo lietu ejot daudz grūtāk un ilgāk. Turklāt dakteri izbrīnot, ka ar zēnu podiņmācību visbiežāk nodarbojas tieši mātes, taču to vajadzētu darīt tēviem, jo sievietes vienkārši nezina, kā to pareizi dara. 

Puikas pret podiņmācību izturas daudz nešpetnāk, nereti atsakoties sēdēt uz tā, metot vēderu gaisā. Puikas uz podiņa psiholoģiski gatavi iet ir ap 1,7–1,8 gadu vecuma.

Baiba Norīte-Lapsiņa norāda, ka vecākiem ar pamperiem vienkārši ir vieglāk, bet tā bērniem tiek nodarīts pāri. Un bērni tiek pāraprūpēti, kas vēlāk viņiem traucē iekļauties citos apstākļos, kur bērns nav vienīgais.