7 padomi, kā bērnam mācīt naudas vērtību

87% jaunāko klašu skolēnu jau šodien krāj naudu savā krājkasītē, un tas parāda, ka uzkrājumu veidošanas tradīcija Latvijas ģimenēs ir dzīva un labi kalpo bērnu finanšu prasmju attīstībai, "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktā pētījuma rezultātus komentē  institūta direktore Adriāna Kauliņa. banka apkopojusi padomus, kā bēnam mācīt naudas vērtību.

Dod bērnam kabatas naudu – rīcība ar to dos vislabāko mācību. Skolas vecums būs īstais laiks piešķirt nelielu, iepriekš norunātu iknedēļas kabatas naudu, kuras tērēšanu atstājiet bērna ziņā. Foto iesūtīja portāla lietotāja Dace Krecere.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Dod bērnam kabatas naudu – rīcība ar to dos vislabāko mācību. Skolas vecums būs īstais laiks piešķirt nelielu, iepriekš norunātu iknedēļas kabatas naudu, kuras tērēšanu atstājiet bērna ziņā. Foto iesūtīja portāla lietotāja Dace Krecere.

 

 

7 reāli padomi no bankas speciālistiem

1.Iesaistiet bērnu ģimenes sarunās par naudu. Naudas vērtības izpratne sākas ar ikdienišķu apspriešanos, kāpēc mammai un tētim jāiet uz darbu, kāpēc ik pārdienas nevar pusdienot kafejnīcās, kāpēc mums nav jauns auto kā kaimiņiem, kāpēc bez vajadzības nevajag tērēt elektrību vai ūdeni u.tml. Sapratni par naudas vērtību labi veido diskusija par to, kā un uz ko ietaupīt, lai atrastu brīvus eiro kādam bērnam tīkamam mērķim.

 

2.Vizualizē naudas vērtību. Pārtulko naudas summas bērnam saprotamos jēdzienos, piemēram, cik rotaļlietu vērts ir ikmēneša mājokļa rēķins. Lai izskaidrotu lata un eiro vērtību atšķirības, nodemonstrē, cik daudz saldumu iespējams nopirkt par 1 latu un 1 eiro. Ja atzīsti maksāšanu bērnam par palīdzību mājas darbos, konkrētam darbam piesaisti noteiktu, nemainīgu naudas summu.

 

3.Spēlē naudas spēles - pašu izdomātas, galda spēles, datorspēles un spēles viedtālruņos, kas parāda naudas spēju izteikt visu citu preču un pakalpojumu vērtību. Sāc ar veco, labo spēlēšanu veikalos, rotaļlietām nosakot cenu un mācot bērnam piemeklēt pirkuma summai atbilstošu monētu kombināciju. Spēlēs iespēju robežās izmanto īstu naudu, veicinot monētu atpazīšanu. 

 

4.Māci matemātiku ar monētām. Saskaitīšanas, atņemšanas, dalīšanas un noapaļošanas darbības ir lieliski apgūstamas ar monētām, ar vienu šāvienu nošaujot divus zaķus: apgūstot matemātiku un naudas vērtību. 

 

5.Dod priekšroku skaidrai naudai, bērnu klātbūtnē norēķinoties par pirkumu - maksāšana ar bankas karti ir pārāk abstrakta, lai bērns apgūtu naudas vērtību. Stāsti par norēķinu karšu un bankomātu lomu - tie ir moderns naudas maciņš nevis pats naudas avots.

 

6.Ļauj bērnam norēķināties veikalā. Atsevišķi no kopējiem pirkumiem ļauj bērnam pašrocīgi samaksāt par izvēlētu preci. Kopīgi pārrēķini preces cenu, samaksāto summu un izdoto atlikumu.

 

Reklāma
Reklāma

7.Dod bērnam kabatas naudu – rīcība ar to dos vislabāko mācību. Skolas vecums būs īstais laiks piešķirt nelielu, iepriekš norunātu iknedēļas kabatas naudu, kuras tērēšanu atstājiet bērna ziņā. Ļauj bērnam izdarīt nesaprātīgus pirkumus un esi blakus, nevis lai pārmestu, bet pārrunātu pirkuma piemērotību, cenu un kvalitāti. Rīkošanās ar savu kabatas naudu būs vislabākā skola latu un eiro vērtības atšķirību saprašanai. Izskaidro kabatas naudas summas izmaiņas - vai, kāpēc un cik daudz lielāku summu pēc eiro ieviešanas bērnam būtu jāsaņem no vecākiem.

 

 

Puse pirmklasnieku kā vērtīgāko izvēlētos vienu eiro nevis latu

Pirmo klašu skolēni ir labi informēti par valūtas maiņu Latvijā un sekmīgi atšķir latu un eiro monētas un banknotes. Tomēr jaunās naudas pirktspēja var izrādīties klupšanas akmens teju katram trešajam bērnam, secināts "Swedbank" veiktajā pētījumā. Vecākiem šis ir īstais brīdis ar bērniem pārrunāt Latvijas naudas maiņu un sekmēt jauno monētu un banknošu vērtības apgūšanu. Finanšu eksperti iesaka bērnam uzskatāmi nodemonstrēt naudas vērtības atšķirības un ļaut pašiem iemēģināt roku norēķinos ar jauno valūtu.

 

Kā liecina bankas Privātpersonu finanšu institūta izpēte, bērniem lielākās grūtības sagādā naudas vērtības salīdzināšana. Izvēloties, ar kuru monētu - vienu latu vai vienu eiro, ir iespējams nopirkt vairāk saldumu, pareizi atbildējuši vien 63% bērnu vecumā no 6 līdz 10 gadiem, 19% domā, ka abām valūtām ir vienāda pirktspēja, bet 18% uzskata, ka vērtīgāks ir eiro.

 

"Jo īpaši jāpievērš uzmanība pirmklasniekiem, kuru vidū vien puse no viena eiro un viena lata monētām prot izvēlēties vērtīgāko. Līdz ar pāriešanu uz eiro Latvijā vecākiem un skolotājiem ir aktuāli pārrunāt naudas vērtību gan ar tiem bērniem, kas līdz šim pratuši norēķināties latos, gan tiem, kas naudas vērtību vēl tikai apgūst. Ir jāizstāsta, ka naudas vērtību nosaka ne tikai cipari uz monētām un banknotēm, bet arī tas, cik daudz mēs varam nopirkt par šo naudu", aicina A.Kauliņa.

 

Tikmēr deviņi no desmit bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem nekļūdīgi māk atšķirt eiro monētas un banknotes no latu monētām un banknotēm un zina par naudas maiņu valstī. Tāpat sākumskolas bērni labi atpazīt monētu vērtības un arī prot tās saskaitīt. "Bērni pazīst ikdienā lietojamo naudu un saprot tās skaitlisko vērtību. Lielā mērā šī pieredze ir iegūta, krājot santīmus un latiņus," atzīst bankas pārstāve.

 

Par pētījumu

"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta organizētajā pētījumā 2013.gada nogalē tika aptaujāti un pārbaudītas zināšanas vairāk nekā 1900 bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem. Pētījums veikts finanšu prasmju apgūšanas konkursa "Jaunais finanšu eksperts 2014" laikā.