Seksuālā audzināšana pirmajā dzīves gadā

Tā kā mazulis dzīves pirmajā gadā ar vecākiem nekomunicē vārdiski, mammas un tēti mēdz nodomāt — tad jau viņš neko lāgā nesaprot un neatceras teikto. Taču tā nav — mazulis jūt, saprot un atceras pat to, ko vecāki viņam pasaka bez vārdiem — ar attieksmi, pieskārieniem un glāstiem. Šajā laikā turpinās tā saucamā Attieksmes izglītība, kas sākas jau mammas klēpī, kad bērns jūt, vai ir mīlēts, gaidīts, vai mamma un tētis noglāsta punci, runā ar viņu, samīļo. Pēc bērniņa dzimšanas šis process turpinās — ar mīlestības apliecinājumiem, šūpuļdziesmām, glāstiem, ņemšanu un šūpošanu rokās. Ja šajā vecumā vecāki bērnam bieži teikuši vārdus „es tevi mīlu”, pieaugot viņam nebūs grūti ko tādu pateikt otram cilvēkam un veidot partnerattiecības. Tāpēc jau kopš dzimšanas sakiet bērnam, ka mīlat viņu!

Vecāku piemērs
Liela nozīme ir vecāku savstarpējām attiecībām, jo no tām bērns mācās. Mammas un tēta savstarpējā maiguma izpausmes, glāstus, bučiņas — to nevajag slēpt no bērna acīm. Viņam jāredz un jājūt pozitīvs piemērs, lai vēlāk to varētu īstenot pats savā dzīvē. Piemēram, lai bērns zinātu, kā izrādīt mīlestību un cieņu otram cilvēkam, viņam tas jāredz, un vislabāk, ja mazulis to noskatās nevis filmās, bet savā ģimenē.
Tieši tāpat, kā bērns atceras visus labos vārdus, viņš jūt un atceras arī sliktos. Piemēram, ja bērns dzird, ka vecāki lamājas vai aizvaino viens otru, viņš pārdzīvo. Ļoti svarīga ir strīda forma, jo konstruktīvs strīds vai domstarpības, ko vecāki atrisina bez savstarpējiem aizvainojumiem, bērnam nekaitē, tieši otrādi — viņam jāgūst pieredze, ka ne viss dzīvē notiek gludi, taču jebkuru situāciju var atrisināt.

 
Vecāku ķermenis — lai mācītos
Otrā pusgada laikā pēc dzimšanas bērns ir ļoti kustīgs un aktīvi apgūst apkārtējo teritoriju. Nevajag baidīties ņemt mazo pie sevis gultā, jo tā viņam ir kā stadions, kur mācīties un apgūt dažādus vingrinājumus. Turklāt, esot gultā kopā ar tēti un mammu, bērns jau kopš mazotnes iepazīst vecāku ķermeņus. Piemēram, kad mazulis sāk rāpot, vecāku ķermenis var kalpot kā dabiskā šķēršļu josla. Jau sešu septiņu mēnešu vecumā bērnam var mācīt, ka ir arī tabu zonas (to sauc par Vērtību izglītību) — ka nevar bakstīt cilvēkam actiņā, nevar kāpt uz sejas, krūtīm, dzimumorgāniem, jo tās ir saudzējamās vietas. Ar laiku bērnu atnākšana uz gultu, lai samīļotos, var kļūt par jauku brīvdienu rīta rituālu.

Jau kopš dzimšanas sakiet bērnam, ka mīlat viņu!

Tāpat nav nekas slikts, ja vecāki atļauj bērnam pabūt pie viņiem gultā pirms iemigšanas. Zīdainis ļoti labi jūtas mammai vai tētim uz krūtīm — tur ir mierīgi, silti un droši. Jau kopš laika, kad mazais vēl atradās mammas puncī, viņš ir iepazinis vecāku sirdspukstus, ritmisku elpošanu, mammas smaržu. Ja vēl tētis un mamma paglāsta bērniņam muguru un runā mīļus, nomierinošu vārdus, pat visnemierīgākais mazulis nomierināsies. Tā ir tik laba sajūta un stabils pamats turpmākajai dzīvei, ko nevar atsvērt neviena cita pieredze vai vēlāk iegūtās zināšanas! Vakara rituālus var veikt, izģērbjot bērniņu pliku līdz autiņbiksītēm, arī tētis vai mamma var izģērbties līdz viduklim, lai būtu miesas–miesas kontakts.

Vecākiem par savu kailumu noteikti nevajag uztraukties, jo tas ir dabiski, ja bērniņš zina, ka gultā vecāki var būt kaili, tāpat kā ejot pirtī vai mazgājoties vannā. Arī šos higiēnas rituālus būtu labi veikt kopā ar bērniņu, vienlaikus ieaudzinot mazulim, cik svarīgi rūpēties par sava ķermeņa tīrību.
Vārdu sakot — esiet dabiski un izrādiet bērniņam mīlestību, tā jūs ieliksiet pamatus laimīgam un pašapzinīgam cilvēkam, kam izaugot būs viegli pieņemt sevi, savu seksualitāti un veidot attiecības ar citiem.

Konsultēja seksologs Arturs Šulcs.