“Ej kaktā!” - vai šis ir piemērots soda veids bērnam par nepaklausību?

Ko simboliski nozīmē bērnu ielikt kaktā? Kāds tam ir mērķis? Norobežot viņu no kādas darbības, ko bērns veic. Bērni ar šādu kaktā likšanu tiek pazemoti. Šī soda veida pamatā sodītājs to dara ar mērķi, lai bērns izjūt kaunu par nodarīto sevis un citu priekšā. Bet – vai šādas kauna izjūtas veicina bērna konstruktīvu uzvedību? Nē, neveicina gan.

Psiholoģe gribētu vecākus un skolotājus/audzinātājus/pulciņu vadītājus rosināt domāt par to, ko mēs iegūstam, šādā veidā sodot bērnu. Ar kādu izjūtu bērns iziet no kakta? Cik liela būs viņa vēlme laboties?

Profesore uzskata, ka kauna, dusmu un netaisnības summa būs daudz spēcīgāka par vēlmi laboties. 

Turklāt pedagogiem vispār būtu jāpārskata, ko nozīmē terminoloģija “laba uzvedība, paklausība”. Ja klasē ir klusums, vai tas patiešām nozīmē, ka ir laba stundvadība? Ne vienmēr! Ja bērni vēlas kustēties, viņiem jāpiedāvā tādas nodarbības, kas ļauj izkustēties, nevis jāmēģina panākt totāls klusums un nekustība bērnos. 

Mūsdienās bērni ir ļoti aktīvi un ļoti dažādi. Svarīgi būtu nevis bērnus pielāgot pieaugušo vajadzībām, bet mācīties lasīt, ko bērns vēlas mums pateikt ar dažādām uzvedības formām. Ļoti bieži vecāka nepareiza vai neadekvāta reakcija vēlāk parādās kā bērna problemātiska uzvedība.

Vienlaikus profesore atzīst, ka bērniem ļoti patīk robežu noteikšana, dažādi noteikumi, tikai svarīgi ir vienoties. Labāk noteikumus izveidot kopā ar bērniem un visām pusēm akceptēt Ja bērni paši šos noteikumus ir piedāvājuši un akceptējuši, tad viņi tos arī labāk labprāt pilda.  Tiesa, vecākiem un skolotājiem nav viegli meklēt un atrast jaunas darba formas. To, ko bērni redz televīzijā, datoros, mobilajos tālruņos, to, kā viņi risina problēmas, tas ietekmē viņu ikdienas ritmu. Mūsdienu pasaulē bērni ir tik ātri, viņi visu vajag uzreiz un arī pieaugušajiem jāspēj tam pielāgoties – ātrai jautājuma risināšanai.

Tādēļ – kaktā likšana ir kā aiz astes noķert laiku, kas ir ļoti maldīgi,  uzskata L.Rutka.