Kādēļ vecāki per bērnus?

Atbildes uz pavisam ne vieglajiem jautājumiem meklējām pie Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas profesores, psiholoģes Lūcijas Rutkas.

Pēršana nav pieļaujama

Ne pēršana, ne cita veida fiziska iespaidošana bērna audzināšanas nolūkos nav pieļaujama, strikti pārliecināta ir L.Rutka. Pielietojot šādas metodes, tiek izjaukta līdzvērtīga sadarbība. Pieaugušais, perot bērnu, demonstrē savu pārākumu. Tajā brīdī vecāks ir fiziski stiprāks, bet kas notiks tālāk? Parasti raidītā agresija – fiziskā vai vārdiskā – atnāk atpakaļ, reizēm tūlīt, reizēm pēc daudziem gadiem.

Lūk, 4 pamatiemesli, kāpēc vecāki per bērnus:

1. Vecāku nezināšana par pēršanas būtību, psiholoģisko mehānismu. Tas viss nav tik vienkārši, šādus vecākus neinteresē, kā jūtas bērns pēc pēršanas. 

Vecāks, patiesi, neuzskata, ka tas ir kaut kas slikts.

2.Ar pēršanu vecāki izlādē savu sakrājušos agresiju.

3.Tas ir veids, kā pieaugušais demonstrē savu pārākumu. Bieži tas saistīts ar paša pieaugušā bezspēcības, mazvērtības problēmām.

4. Savas pieredzes nodošana - paši pērti bērnībā.

Kā rīkoties savādāk?

Bērns jāizprot tāds, kāds viņš ir. Un pats galvenais - pieaugušajam jāpieņem lēmums, ka nevēlas to tālāk tā turpināt, tādā veidā risināt problēmas. Tas saistīts ar savas uzvedības kontroli. L.Rutka kā piemēru min faktu, ka saskarsmē ar kādu pieaugušo brīžam gribas viņu fiziski iespaidot, bet cilvēks apstājas, jo tas otrs varbūt ir spēcīgāks. Tad potenciālais bērnu pērējs spēj savaldīties, bet attiecībā pret bērnu viņš to nespēj, jo nav reāla pretinieka. Tātad - pieņemt lēmumu - bērnus nekad nepēršu! 

Profesore norāda: "Pērt bērnu ir neētiski, jo bērns nevar pretoties. Viennozīmīgi, - tā ir bērna pazemošana."

Ko darīt pēc svarīgā lēmuma pieņemšanas?

Jāmēģina izprast situācija, jāsaprot, kāpēc bērns rīkojas tā, ka esi neapmierināts. Varbūt šī uzvedība ir pieaugušo rīcības sekas? Vēl viens iemesls var būt dažādas slimības, kuru dēļ bērns jūtas diskomfortā. Tāpat iemesls sliktai uzvedībai var būt fakts, ka bērns jūtas apdraudēts, atstumts, vientuļš.

Psiholoģe min, ka bērnam līdz pat 11 gadu vecumam ir grūtības pareizi noformulēt, kas viņam sāp. Turklāt tās var būt gan fiziskas, gan emocionālas sāpes. Ar savu uzvedību bērns vecākiem ziņo, ka kaut kas nav kārtībā. Un, ja šajā situācijā, kad bērns jau tā jūtas slikti, vecāki viņu vēl ieper, situācija paliek pavisam bēdīga. Bērna uzvedība vecākiem var kalpot kā signāls par stāvokli savstarpējās attiecībās.

Psiholoģe arī norāda, ka patiesībā bērna izaicinošo uzvedību par aplūkot kā normālu parādību, kā bērns demonstrē savas vajadzības. ja tas vairs nenotiek, tad bērnam varbūt jau iestājusies apātija - tas ir sliktākais, kas var notikt. kamēr bērns kaut ko pieprasa, tas ir labi.

Kā norādīt robežas?

Bērns ne būt nav jāpieņem pilnībā, tāds, kāds viņš ir, bet jāizprot tāds, kāds viņš ir. Katru reizi, kad bērns rīkojas neadekvāti, agresīvi vai manipulējoši attiecībā pret citiem, viņš ir jāapstādina, bet ne ar pērienu. Kādā veidā to var izdarīt?

Bērnam var pateikt:

Stop!

Kas tagad notiek? Ja bērns neatbild, mierīgi un stingri skaidrojam situāciju, balsij jābūt mierīgai, ne paaugstinātai, bet stingrai un cietai.

Šajā vietā mēs apstāsimies!

Pastāsti, ko Tu tagad darīji? Ko viņš/viņa tagad darīja? Ja tā ir manta vai priekšmets lūdz nolikt atpakaļ vai sakārtot, ja bērnam tas nav pa spēkam, vajag palīdzēt, bet ne izdarīt viņa vietā.

Bērnu var mierīgi un cieši, bet ne sāpīgi, satvert aiz rokas, pleciem, un apstādināt dažas sekundes pastāvēt.

man tas nav pieņemami!

Man ir sāpīgi!!!

Tas ir apvainojoši priekš citiem utml.

Bērniem patīk robežas un viņi gaida robežas, bet viņiem saprotamā un cilvēcīgā veidā. Bērnam ir jāsaprot, ka katru reizi, kad viņš kaut ko dara sliktu, būs reakcija.

Varbūt kopā ar bērnu šīs robežas var pabīdīt tuvāk vai tālāk. Katru reizi, kad tu izvēlaties līdzvērtīgu sadarbību, pirmkārt, pieaugušajam ir milzīgs darbs pašam ar sevi – ar savām emocijām, kustībām, vārdiem.

Informatīvu kampaņu pret bērnu pēršanu organizē ģimenes portāls www.mammamuntetiem.lv. Kā audzināt bērnu bez vardarbīgām metodēm, lasi sadaļā Bērns. Kampaņu atbalsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.