Vienkārši un efektīvi padomi, kā parūpēties par bērna drošību vasaras brīvlaikā

PADOMI

• Pirmais un svarīgākais drošības princips ir bērnus iemācīt obligāti aizslēgt mājas durvis gan atrodoties mājās, gan arī neaizmirst to izdarīt dodoties prom no mājām.
• Nekādā gadījumā neļaut bērniem atstāt atslēgas zem kājslauķa, vai kādā citā, it kā slepenā vietā pie mājas durvīm. 
• Iemāciet bērniem pieskatīt savas lietas – velosipēdus, skrituļdēļus, somas, makus, telefonus – kā tos glabāt, kur novietot. 
• Piekodināt vienmēr ņemt līdzi mobilo tālruni un turēt to ieslēgtu. Iemāciet bērnam vismaz viena vecāka telefonu numuru zināt no galvas, gadījumiem ja pie rokas nav savs mobilais tālrunis.
• Sarunājiet ar bērniem vienmēr, kaut vai ar īsziņu, nosūtīt vecākiem ziņu par to kurp un ar ko kopā dodas. 
• Pastāstiet, ko darīt, ja kāpņutelpā guļ piedzēries cilvēks vai narkomāns, vai pie mājas seko nepazīstams cilvēks, vai ja pie durvīm zvana un piedāvā kaut ko pārdot, vai pārbaudīt gāzes skaitītāju u.c. bērnam nezināmas lietas.
• Un protams, atgādināt nespēlēties ar uguni, neaiztikt elektriskos vadus, nedzert nepazīstamus šķidrumus, u.tt.

Bērniem arī noteikti ir jāpaskaidro, ko darīt ārkārtas situācijās. Pie tam bērniem jāiemāca pēc iespējas vienkāršākas, bērnam saprotamas darbības, lai pat nobīstoties vai apjūkot, bērns varētu rīkoties pašam saprotami un vienkārši.  Piemēram - kā rīkoties ja pazaudēta atslēgas, ko darīt ja pie durvīm klauvē nepazīstams cilvēks, kā rīkoties ja mājoklī pārtrūkst elektrības padeve, kā rīkoties ja apmaldījies, u.c.

Instrukcijas bērnam - vienkāršas un saprotamas 

Kā liecina uzņēmuma pieredze, lielākā kļūda, ko vecāki pieļauj sarunā par drošību ar bērnu, ir baidīt bērnu ar briesmām, stāstīt sīkās detaļās ar sarežģītiem svešvārdiem. “ 7 – 13 gadu veciem bērniem tādi termini kā „evakuācija”, „avārija”, „elektrotrauma”, „maniaks”, un pat „ārkārtas situācija” u.c. ir nesaprotami.  Informācija, kas pēc vecāku domām izklāstīta loģiski, bērnam var būt par garu un sarežģītu. Grūtībās nonākušam bērnam, esot stresā vai vienkārši apjukumā, ir jāzina viena līdz divas vienkāršas darbības. Uz tām arī  jāvērš bērna uzmanība”, skaidro Lauris Vašuks, Koblenz Drošība" komercdirektors.

Piemērs augstāk minētajam:

Nepareizi pasniegta informācija: „Ja Tev seko kāds maniaks vai baigi aizdomīgs tips, tad esi ļoti uzmanīgs, un mēģini pievērst apkārtējo uzmanību vai arī ātri evakuējies uz tuvāko sabiedrisko vietu”. 

Pareizāka informācija: „Ja tev liekas ka Tev līdzi pie mājām nāk kāds nepazīstams cilvēks kurš Tev šķiet biedējošs vai nepatīkams, tad labāk ieej veikalā, vai piebiedrojies draugiem, vai kaimiņiem, un tad piezvani mammai vai tētim”. 

Īpaši aicinām vecākus atgādināt bērniem nesarunāties ar svešiem cilvēkiem, nekāpt svešās automašīnās, nepieņemt saldumus un dāvanas no svešiem, nepazīstamiem cilvēkiem.

Bērniem pat skolas vecumā ne vienmēr ir saprotams teikums: „nerunāt un neiet līdzi svešiem cilvēkiem”. Jēdziens „svešs” ir skaidri jāizskaidro bērnam: draudzīgs kaimiņš no blakus dzīvokļa, krusttēvs, klasesbiedra mamma, t.i. tie kurus redzam un ar tiem runājam katru dienu – tie nav sveši.  Savukārt klasesbiedra onkolis, drauga sporta treneris, kaimiņu bērna krusttēvs, drauga bijusī auklīte, kaimiņa dzīvokļa krāsotājs – tie ir sveši. 

Tāpat bērnam ir jāiemāca pašam pēc savām sajūtām saprast, kam uzticēties un kam nē.

Daži noderīgi ieteikumi vecākiem:

• Noteikti uzziniet un pierakstiet telefonu numurus bērna draugiem un to vecākiem.
• Norunājiet ar bērniem precīzas vietas, kurp bērni var doties bez saskaņošanas ar Jums, un kurp dodoties noteikti jāpabrīdina.
• Jūs variet vienkārši pavērot, ko bērni dara mājās, izmantojot tīkla kameru un bezmaksas sakaru programmu Skype. Programmā var ieslēgt funkciju, ka pēc zvana saņemšanas, programma pati atbild un aktivizē video kameru.
• Modernajiem viedtālruņiem ir piejama funkcija, noteikt tā atrašanās vietu gadījumā ja tas nozudis. Pieslēdziet šo funkciju, un izmantojiet gadījumos ja nevarat sazināties ar bērnu un to atrast.

Materiāls publicēts sadarbībā ar "Koblenz Drošība"