Pozitīvā bērna disciplinēšana bez sišanas un kliegšanas
Pieņemts uzskatīt, ka vārds „disciplīna” apzīmē ļoti stingru un nepiekāpīgu attieksmi pret bērnu, bargus sodus nepaklausības gadījumā, arī kliegšanu un sišanu. Taču tā domāt ir vecmodīgi! Disciplīna var izpausties arī ļoti pozitīvā un bērnu stimulējošā veidā.
Lai bērns justos droši un pilnvērtīgi attīstītos, viņam
vajadzīga vecāku mīlestība un arī disciplīna. Jā, jā, tieši
disciplīna, nevis bērna audzināšanas palaišana pašplūsmā veicina
veiksmīgas un par sevi pārliecinātas personības attīstību.
Jautājums tikai, ko vecāki saprot ar vārdu „disciplīna”. Kliegšana,
bērna raustīšana vai cita veida fiziska ietekmēšana nav labs
paraugs disciplīnai. Tieši pretēji — sišana, pēršana un kliegšana
veicina to, ka bērnam izveidojas negatīvs paštēls. Tāpēc pamēģini
šādus ieteikumus, lai disciplinētu savu bērnu:
• Ja bērns mēģina atgriezt gāzi, saplēst burku
vai paveikt citu darbību, kas apdraud viņa drošību, aizved viņu
prom no nedrošām lietām vai vietām. Piedāvā vietā citu — drošu —
rotaļlietu, ar ko spēlēties.
• Sniedz bērnam tādas izvēles iespējas, ar kurām
varat sadzīvot, piemēram, tagad palīdzi uzklāt galdu un pēc tam
vari iet laukā spēlēties, vai tu vari neklāt galdu un neiet laukā
spēlēties. Svarīgi bērnam dot ne vairāk kā divas izvēles, lai viņš
neapjūk, piemēram, tu vari vilkt rozā zeķītes vai baltās
zeķītes.
• Bērni dažreiz niķojas, lai panāktu tavu
uzmanību. Nepadodies viņiem. Ignorē šādu bērna uzvedību, ja vien
viņš nenodara sev pāri.
• Pasaki savam bērnam, ka dusmojies par viņa
uzvedību, nevis uz viņu kā bērnu. Piemēram, „Man ļoti nepatīk, ka
tu neesi sakārtojis istabu”, nevis „Tu esi ļoti nekārtīgs!”. Vai
arī — „Man šķiet, ka tāda rīcība ir muļķīga”, nevis „Tu nu gan esi
muļķis!”.
• Par noteikumu pārkāpšanu neatļaujiet bērnam
skatīties TV, rotaļāties laukā vai runāt pa telefonu.
• Ja bērns salauž kādu rotaļlietu, ar to nevīžīgi
un nežēlīgi spēlējoties, nepērc vietā jaunu. Lai viņš mācās saprast
tās vērtību.
• Ja bērns sagrēkojies, liec, lai viņš sēž krēslā
un neceļas no tā tikpat minūtes, cik viņam ir gadu (piemēram,
četras minūtes, ja bērnam ir četri gadi). Novieto šo krēslu
garlaicīgā, taču bērnam drošā vietā.
• Ja bērns kliedz, maigi, bet stipri turi viņu
sev klēpī un pašūpo, līdz viņš nomierinās.
• Praktizējiet to, ko paši sludināt un mācāt.
Bērni vislabāk mācās no jūsu piemēra. Tu vari simtiem reižu stāstīt
bērnam, ka nedrīkst šķērsot ielu, degot sarkanajai gaismai, bet, ja
bērns vienu reizi redzēs, ka tu pats nesagaidi iedegamies zaļo
gaismu, visas tavas gudrās runas būs vējā.
• Izstrādājiet ģimenes noteikumus kopā,
ieklausoties arī bērna viedoklī. Pieliec tos visiem labi redzamā
vietā. Ja bērns vēl neprot lasīt, atzīmē tikai pašus svarīgākos
noteikumus, un, lai bērns tos atpazītu, kopā uzzīmējiet ilustrāciju
katram no šiem noteikumiem.
• Pēc iespējas vairāk saki bērnam labas lietas,
uzslavē viņu. Bērnam jāzina, ne tikai ko viņi izdara slikti vai
nepareizi, bet arī ka viņi izdara labi un slavējami.
Materiāls tapis sadarbībā ar Džimbu — portālu
bērnu drošībai, www.dzimba.lv