Pozitīvā bērna disciplinēšana bez sišanas un kliegšanas

Pieņemts uzskatīt, ka vārds „disciplīna” apzīmē ļoti stingru un nepiekāpīgu attieksmi pret bērnu, bargus sodus nepaklausības gadījumā, arī kliegšanu un sišanu. Taču tā domāt ir vecmodīgi! Disciplīna var izpausties arī ļoti pozitīvā un bērnu stimulējošā veidā.

 Ja bērns salauž kādu rotaļlietu, ar to nevīžīgi un nežēlīgi spēlējoties, nepērc vietā jaunu. Lai viņš mācās saprast tās vērtību.

FOTO: Shutterstock.com

Ja bērns salauž kādu rotaļlietu, ar to nevīžīgi un nežēlīgi spēlējoties, nepērc vietā jaunu. Lai viņš mācās saprast tās vērtību.

Lai bērns justos droši un pilnvērtīgi attīstītos, viņam vajadzīga vecāku mīlestība un arī disciplīna. Jā, jā, tieši disciplīna, nevis bērna audzināšanas palaišana pašplūsmā veicina veiksmīgas un par sevi pārliecinātas personības attīstību. Jautājums tikai, ko vecāki saprot ar vārdu „disciplīna”. Kliegšana, bērna raustīšana vai cita veida fiziska ietekmēšana nav labs paraugs disciplīnai. Tieši pretēji — sišana, pēršana un kliegšana veicina to, ka bērnam izveidojas negatīvs paštēls. Tāpēc pamēģini šādus ieteikumus, lai disciplinētu savu bērnu:

•    Ja bērns mēģina atgriezt gāzi, saplēst burku vai paveikt citu darbību, kas apdraud viņa drošību, aizved viņu prom no nedrošām lietām vai vietām. Piedāvā vietā citu — drošu — rotaļlietu, ar ko spēlēties.

•    Sniedz bērnam tādas izvēles iespējas, ar kurām varat sadzīvot, piemēram, tagad palīdzi uzklāt galdu un pēc tam vari iet laukā spēlēties, vai tu vari neklāt galdu un neiet laukā spēlēties. Svarīgi bērnam dot ne vairāk kā divas izvēles, lai viņš neapjūk, piemēram, tu vari vilkt rozā zeķītes vai baltās zeķītes.

•    Bērni dažreiz niķojas, lai panāktu tavu uzmanību. Nepadodies viņiem. Ignorē šādu bērna uzvedību, ja vien viņš nenodara sev pāri.

•    Pasaki savam bērnam, ka dusmojies par viņa uzvedību, nevis uz viņu kā bērnu. Piemēram, „Man ļoti nepatīk, ka tu neesi sakārtojis istabu”, nevis „Tu esi ļoti nekārtīgs!”. Vai arī — „Man šķiet, ka tāda rīcība ir muļķīga”, nevis „Tu nu gan esi muļķis!”.

•    Par noteikumu pārkāpšanu neatļaujiet bērnam skatīties TV, rotaļāties laukā vai runāt pa telefonu.

•    Ja bērns salauž kādu rotaļlietu, ar to nevīžīgi un nežēlīgi spēlējoties, nepērc vietā jaunu. Lai viņš mācās saprast tās vērtību.

•    Ja bērns sagrēkojies, liec, lai viņš sēž krēslā un neceļas no tā tikpat minūtes, cik viņam ir gadu (piemēram, četras minūtes, ja bērnam ir četri gadi). Novieto šo krēslu garlaicīgā, taču bērnam drošā vietā.

•    Ja bērns kliedz, maigi, bet stipri turi viņu sev klēpī un pašūpo, līdz viņš nomierinās.

•    Praktizējiet to, ko paši sludināt un mācāt. Bērni vislabāk mācās no jūsu piemēra. Tu vari simtiem reižu stāstīt bērnam, ka nedrīkst šķērsot ielu, degot sarkanajai gaismai, bet, ja bērns vienu reizi redzēs, ka tu pats nesagaidi iedegamies zaļo gaismu, visas tavas gudrās runas būs vējā.

•    Izstrādājiet ģimenes noteikumus kopā, ieklausoties arī bērna viedoklī. Pieliec tos visiem labi redzamā vietā. Ja bērns vēl neprot lasīt, atzīmē tikai pašus svarīgākos noteikumus, un, lai bērns tos atpazītu, kopā uzzīmējiet ilustrāciju katram no šiem noteikumiem.

•    Pēc iespējas vairāk saki bērnam labas lietas, uzslavē viņu. Bērnam jāzina, ne tikai ko viņi izdara slikti vai nepareizi, bet arī ka viņi izdara labi un slavējami.


Materiāls tapis sadarbībā ar Džimbu — portālu bērnu drošībai, www.dzimba.lv

Reklāma
Reklāma