Bērnudārzā vardarbība. Kā patiešām zināt, vai tāda ir?

"Es izlasīju rakstu par vardarbību bērnudārzos... Mani sāk mocīt bažas, jo man ir dēliņš, kuram četri gadi. Kad izlasīju tās pazīmes bērna uzvedībā, tad teikšu, ka visas pazīmes sakrīt. Nāk mājās kašķīgs, reizēm pat ļoti, citreiz saka, ka viņam audzinātāja raustīja aiz rokas, jo negāja gulēt diendusu, citi bērni dara pāri, reizēm ir tā, ka viņš man saka, ka esot slims, bet patiesībā veselāks par veselu... Ko jūs man ieteiktu? Vai tiešām man tām pazīmēm jāpievērš lielāku uzmanību?" jautā kāda zēna mamma.

Atbild geštaltterapeite un pedagoģijas maģistre Aija Baha-Velvele:
"Portāla uzsāktā kampaņa pret vardarbību ir guvusi rezultātus, jo Jūs neesat vienīgā mamma, kas arvien vairāk vērš uzmanību bērnudārzos notiekošajam.

Es nevaru apgalvot, ka konkrēti Jūsu dēliņa bērnudārzā pedagogi vai apkalpojošais personāls vardarbīgi izturas pret bērniem, tomēr, ja Jūsu dēls stāsta par to, kas un kā notiek dārziņā, Jums ir tam būtu jāpievērš uzmanība. Es nedomāju, ka vajadzētu vairāk pievērst uzmanību pazīmēm, kuras minētas rakstā, manuprāt, Jums būtu jāieklausās dēlā un jāaprunājas ar audzinātājām, ja nepieciešams doties pie iestādes vadītājas. Jūs minat, ka dēls saka, ka esot slims, tas tiešām izklausās gana nopietns iemesls, kuru viņš izmanto, lai nevajadzētu doties uz dārziņu un tas var liecināt, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Labi, ka viņš runā un stāsta, tātad viņš Jums uzticas.

Lai iegūtu vēl vairāk informācijas, Jūs varat likt lietā izdomu un rotaļu veidā no dēla uzzināt vēl kaut ko, piemēram, Jūs varat spēlēt ar rotaļlietām vai roku lellēm sava veida teātri, kurā sižets ir par bērnudārzu un, varat iedalīt dēlam audzinātājas vai auklītes lomu, viņš visticamāk šajā rotaļā lietos kā pedagoga tekstus, tā arī atspoguļos darbības, kas Jums, savukārt, ļaus vairāk uzzināt par ikdienu dārziņā.

Tik pat noderīgas un vērtīgas dažkārt ir sarunas ar citiem vecākiem, jo arī viņiem taču bērni stāsta par ikdienas notikumiem dārziņā.

Tik pat noderīgas un vērtīgas dažkārt ir sarunas ar citiem vecākiem, jo arī viņiem taču bērni stāsta par ikdienas notikumiem dārziņā. Bieži vien bērni mēdz izmantot somatiku, lai varētu nedarīt to, ko nevēlas vai precīzāk būtu teikt – nedarīt to, kas sagādā nepatīkamas emocijas, šajā gadījumā Jūsu dēls stāsta, ka ir slims un nevar doties uz bērnudārzu. Tas liecina, ka labi viņš tur nejūtas un Jūsu uzdevums ir noskaidrot, kas tam ir par iemeslu. Jo mierīgāks un smaidīgāks būs Jūsu dēls atverot bērnudārza durvis, jo mierīgāka un smaidīgāka būsiet Jūs pati visas dienas garumā.

Mums vecākiem ir vairāk jāieklausās savos bērnos un jāuzticas viņiem, jo ar to mēs varam nodrošināt viņiem priecīgu un laimīgu šodienu, kas kļūs par stingru pamatu nākotnei."