Bērns grib staigāt PLIKIŅŠ! Kā reaģēt vecākiem, skaidro speciālists

Mēs visi piedzimstam kaili. Ne velti speciālisti iesaka pirmo pusstundu pēc dzimšanas vēl neapģērbtu mazuli uzlikt mammai uz krūtīm, lai bērniņš sāktu zīst krūti un mazuļa āda saskartos ar mammas ādu. Arī vēlāk iespēju robežās bērniņam jāļauj dzīvoties kailam, lai neierobežotu viņa kustības un ļautu iepazīt savu ķermeni.

Ķermenim jādod brīvība
Autiņbiksītes, protams, ir viens no ērtākajiem cilvēces izgudrojumiem, taču bērnam pēc iespējas biežāk jāļauj spēlēties plikiņam, lai āda varētu elpot un viņam ir sasniedzamas pilnīgi visas ķermeņa daļas. „Mazulim jāmācās saprast, ka viņam ir sajūtas — no kāju pirkstiem līdz degunam,” saka seksologs Arturs Šulcs. „Ja atceramies padomju laiku, tad tas ir tikai likumsakarīgi, ka no galvas līdz papēžiem autiņos ietītie bērni izauga par kolhozniekiem un zaldātiem,” turpina speciālists, norādot, ka sava ķermeņa iepazīšanai pirmajos dzīves gados ir saistība arī ar cilvēka seksualitātes apzināšanos vēlākā laikā. „Ķermeņa brīvības izjūta jau kopš mazotnes ļauj bērnam pieņemt savu ķermeni. Tas attiecas arī uz dzimumorgāniem, nevajag aizliegt tos aizskart, bērnam jāiepazīst arī savs pincītis vai vāverīte.”

Jautājums par vecāku seksualitāti
„Tas vienlaikus ir jautājums arī vecākiem, kā viņi paši pieņem savu seksualitāti. Jo bērnam ir vienalga, vai tas, ko viņš aizskar, ir roka, kāja vai pincītis. Savukārt, ja vecāki ir sašutuši, ka mazais pieskāries dzimumorgāniem, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar viņu pašu uztveri,” norāda speciālists, uzsverot: ja vecāki aizliedz bērnam sev pieskarties, viņš, gribēdams izraisīt protestu, noteikti sevi aiztiks vēl vairāk. „Aizliegt neko nevajag, jo aizliegumi vedīs pie pārkāpuma. Ja bērns publiski pastiprināti aiztiek dzimumorgānus, tas uzrāda uz pašu vecāku vājo vietu. Jo bērns visu laiku cīnās par vecāku uzmanību — saslimstot, čurājot, kakājot vai sitot kājas pret zemi.”

Kailuma robeža
Arī vecāki var stimulēt bērna attieksmi pret savu ķermeni. Tas ir brīnišķīgi, ja tu spēlējies ar bērnu, pūšot viņam vēderā, sabučojot rociņas, kājiņas, dibentiņu. Tas parāda bērnam, ka visas viņa ķermeņa daļas ir mīlamas, un nozīmē, ka arī viņš varēs pieņemt un mīlēt visas otra cilvēka ķermeņa daļas.
Tas ir normāli, ja mazs bērns mājās vai pludmalē skraida pliks. „Ģimenē jāvalda atklātībai, pirtī un vannā mēs ejam kaili, gultiņā arī tādi varam gulēt, bet pie galda sēžam apģērbti. Bērnam jāuzzina spēles noteikumi, ka ikdienā valkājam biksītes un uz veikalu dodamies drēbēs,” skaidro Arturs Šulcs.

Tīra un dabiska veļa
Par kruzuļotām kleitām, reljefainiem audumiem un citām greznumlietām pirmajā dzīves gadā, kamēr mazulis lielākoties pavada guļus vai rāpus, vispār vajadzētu aizmirst. Šādi apģērbi sagādā prieku mammām un vecmāmiņām, bet mazuļa dzīvi tikai sarežģī. Vecākiem jārūpējas arī par to, lai bērna veļa no dabiskiem materiāliem būtu ne tikai zīdaiņa un bērnudārznieka vecumā, bet arī turpmākajos gados. „Vēlams, lai ne tikai veļa, bet arī vīles un diegi mazuļa drēbītēm būtu no tīras kokvilnas. Sintētiski diegi pēc atkārtotas mazgāšanas un gludināšanas var kļūt asi kā makšķerauklas un noberzt bērnam dzimumorgānus,” pamāca seksologs. Speciālists norāda, ka ļoti svarīgi jau pirmajā dzīves gadā bērnam mācīt rūpēties par savu ķermeņa tīrību. „Arī bērns svīst, viņam regulāri jāapmazgājas, un veļai vienmēr jābūt tīrai.”

Vai zināji?
Āda ir lielākais ķermeņa orgāns, kas aizsargā iekšējos orgānus (muskuļus, aknas, nieres, kaulus u. c.) no ievainojuma, palīdz regulēt ķermeņa temperatūru (ja ir auksti, rodas drebuļi, ja ir karsti — svīstam). Svīstot organisms atbrīvojas no nevajadzīgām vielām, jo sviedri satur ūdeni un atkritumvielas, kā arī mitrina ādu, neļaujot tai kļūt pārāk sausai. Dažas epidermas šūnas veido barjeru pret mikroorganismiem un infekciju ierosinātājiem. Turklāt ādā atrodas daudz jušanas receptoru, kas sūta impulsus caur muguras smadzenēm uz galvas smadzenēm, tā nodrošinot sāpju, pieskāriena, spiediena un temperatūras jušanu.