Ēšana ar rokām - veselīgi un attīstoši. Jauna metode bērnu audzināšanas jomā

Ēšana ar rokām ir dabisks pedagoģiskās piebarošanas turpinājums, ļaujot bērnam iepazīt ēdiena garšas, neliekot uzsvaru uz pieēšanos līdz sātam. Kā arī vērojot pieaugušo uzvedību, saprast, kas  vispār notiek pie galda un ko pie tā dara lielākie ģimenes locekļi. Nākamais posms ir ļaušana paņemt rokās ēdienu pašam. Uzskata, ka ēdot ar pirkstiem, bērns dabiski un bez piespiešanās iemācās vairākas noderīgas lietas. 

Piemēram, viņš apgūst košļāšanas iemaņas un prasmes, ko grūtāk ir izdarīt, ja ēdienu – biezenīšus, viņam pasniedz mamma, kas barošanai izmanto karotīti. 

Otrkārt, tas trenē tveršanas māku - pirkstiņi iemācās satvert dažāda lieluma un izmēru ēdiena gabaliņus. Tam nepieciešams attīstīt pincetes tvērienu un rokas sīko motoriku kopumā. Lielāki bērni šīs iemaņas attīsta, liekot puzles, lipinot no plastilīna un verot smalkas krellītes. 

Treškārt, atļaujot bērnam pašam paņemt rokās ēdienu no kopējā galda, tiek pamazām trenētas garšas sajūtas. Tas nozīmē, ka divu gadu vecumā mammai nebūs jāprāto, vai mazulis ir gatavs ēst no kopējā katla. 

Un ceturtkārt, tas ir viegls un efektīvs ceļš apkārtējās pasaules iepazīšanai. Kādā krāsā ir burkāna gabaliņš? Oranžs! Bet kāda ir zirņa forma? Apaļa? Kā garšo ābols? Tas ir saldskābs! Vesela izziņas stunda pie kopīgā pusdienu galda. 

Kopējās pasaules tendences liecina, ka sabiedrība kļūst arvien tuklāka. Diemžēl no tā nav pasargāti arī bērni. Izrādās, ka ēdinot bērnu ar biezeņiem un ar karotīti, ir lielāks iespēja lieki “uzbarot” mazuli; bērni, kas izvēlas ēdienu paši, instinktīvi nepārēdas. Lai gan uztura speciālisti nenoliedz arī to, ka lielāka loma liekā svara veidošanā ir vecāku pārlieku lielajai centībai, bērnu mēģinot pabarot ar varu - “ Apēd vienu karotīti par mammu, vienu par vecmāmiņu un vienu arī par bērnudārza audzinātāju....”