7 paņēmieni, kas palīdz bērnam attīstīt prāta spējas

Vairāki zinātnieku pētījumi apstiprinājuši – lai bērna prāts attīstītos, ar bērnu ir jāsarunājas. Dziesmiņas, pasakas, sarunas pirms miedziņa, vienkārši pļāpāšana… Tas viss ietekmē smadzeņu struktūru attīstību un vēlāk arī prāta potenciālu.

Bez atbildes neatstāj vienu bērna jautājumu!

FOTO: Shutterstock.com

Bez atbildes neatstāj vienu bērna jautājumu!

Ikreiz, kad pieaugušais sarunājas ar bērnu, starop neironiem veidojas sinapses – īpaši kontakti, kas nodrošina informācijas apmaiņu. Interesanti, ka runas plūsma no televīzijas vai radio šādu sinapšu veidošanos neveicina. Patiešām strādā tikai dzīva, reāla saruna ar otru cilvēku. Daži vienkārši ieteikumi, kā sarunēties ar pirmsskolas vecuma bērnu, lai sasniegtu vislabāko rezultātu.

 

Iekārtojot bērna istabu, noteikti atrodiet vietu grāmatplauktam. Jau no bērna kājas ieradiniet, ka grāmatas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Lasiet priekšā kaut nelielu lasāmgabalu katru dienu. Kopā apmeklējiet bibliotēku un grāmatveikalus. Tas iemācīs mīlēt grāmatu.


Sarunas laikā izmantojiet jaunvārdus un nebaidieties no sarežģītākiem vārdiem un vārdu kombinācijām. Tā bērns apgūs jaunvārdus un trenēs arī savu domāšanu. Sarunas laikā ar bērnu aktīvi izmanto mīmiku un žestus. Tas palīdz labāk uztvert un izprast teikto. Starp citu, atklāts, ka bērni, kuru tēvi aktīvi iesaistās audzināšanā un ar viņiem daudz sarunājas, ir pat nedaudz gudrāki par tiem mazuļiem, kurus audzina tikai mamma. Iemesls ir vienkāršs – vīrieši bērnus vairāk uztver kā “pilnvērtīgus” cilvekus, mazāk izmanto tā saucamo bēbju valodu, biežāk izvēlas sarežģītus vārdus un svešvārdus.

 

Dziediet un skaitiet dzejoļus. Izteiksmīgā runa un intonācijas maiņa arī uzlabo valodas prasmes un kairina smadzenes.


Sarunājoties ar bērnu, uzdodiet jautājumus, komentējiet savu teikto, sniedziet papildus informāciju, ja bērns kaut ko jautā. Bez atbildes neatstājiet nevienu uzdoto jautājumu. Ja atbildi nezinat, apsoliet to noskaidrot un izpildiet solīto.

Reklāma
Reklāma


Pēc iespējas retāks slēdziet televizoru. Īpaši, ja mājās ir bērni līdz 2 gadu vecumam.  organizācija "Kaiser Family Foundation" veica pētījumu, kurā atklāja, ka 74% bērnu līdz 2 gadu vecumam ir jau stabili televizora vērotāji, lai gan acu ārsti un neirologi allaž ieteikuši vismaz līdz 2 gadu vecumam bērnus pie televizora nelaist klāt vispār. Izglītojošie raidījumi un bērnu pārraides, piemēram, populārais cikls "Baby Einstein" izglītojošo efektu dod minimāli vai nedod vispār. Laika posmā no piedzimšanas brīža līdz 2 gadiem bērna smadzenes strauji aug un pilnveidojas, nozīme ir tikai tiešiem kairinājumiem, nepastarpinātai komunikācija ar cilvēkiem, dabu un dzīvniekiem. Tāpēc ikdienas darbības, piemēram, netīrās veļas šķirošana pa krāsām un likšana veļasmašīnā, ir daudz izglītojošāka nodarbe par intelektuāla raidījuma vērošanu.


Atklāts, ka mūzikas stundu apmeklēšana sešus līdz vienpadsmit gadus veciem bērniem būtiski uzlabo smadzeņu darbību, veicinot ne tikai atmiņas uzlabošanos, bet arī kopējo inteliģenci. Šo tendenci zinātnieki konstatējuši pēc kāda pētījuma, kurā bērni tika sadalīti trīs grupās, daļai klausoties mūziku, daļai vērojot teātra izrādi, savukārt trešā grupiņa noteiktu laiku pavadīja pēc saviem ieskatiem.Vēlāk bērniem tika uzdoti vairāki uzdevumi, tādējādi veicot intelekta līmeņa mērījumus un konstatējot, ka pārliecinoši augstākie uzdevumu rezultāti ir bērniem, kas klausījušies tieši mūziku.
 

Omega 3 spēks. Pētījumos atklāts, ka mātēm, kuras grūtniecības un zīdīšanas laikā ir uzņēmušas papildu Omega 3 taukskābes, bērni uzrāda par 3,5 punktiem augstākus intelekta koeficienta rādītājus.  Savukārt tie mazuļi, kas pirmajos trīs dzīves mēnešos Omega 3 taukskābes uzņēmuši ar pārtiku, lepojas pat par 6,5 punktiem augstāku IQ līmeni pieaugot.

 

Pēc ārzemju preses materiāliem