Mammas pieredze: Vakara rituāls un pašas izdomāta pasaka bērniņam

"Man ar savu jaunāko meitiņu, kurai ir 7 gadi, katru vakaru ir šāds rituāls gulēt ejot - kad  meitiņa jau ir nomazgāta un saģērbta nakts miedziņam, tiek izteikti  buramvārdi – čukstiņi. „Sega un spilvens, lūk, sargi mani, bet spilvens mans draugs, no sliktiem sapņiem sargās, dzīvē pārmaiņas tikai labās”. Tad ir laiks vakara pasaciņai. Ne šādai tādai, bet manis sacerētai. Lasīt svešas pasakas mana meita kategoriski neļauj. Sāku šāda veida rituālu un pasaku izdomāšanu, kas meita bija 2 gadi. Tāpēc arī tagad nākas izdomāt pašai. Tagad vienu no manām pasaciņām nolēmu uzrakstīt.
 

Zaļo rūķu ciems
Mums tepat blakus ir Rūķu Pasaule ar daudziem krāsainiem rūķu ciemiem un pilsētām. Tikai  cilvēki to neredz, jo to klāj burvju siena. Laiku pa laikam, šī siena paliek plānāka un tad var  vērot dažādus notikumus no rūķīšu dzīves.  Zaļo rūķu ciems ir paslēpies gleznainā ielejā blakus laukiem, pļavām un ezeriem. Šajā ciemā vienmēr valda liela rosība, jo šeit dzīvo rūķi, kuri nodarbojas ar dažādu burvju augu stādīšanu un audzēšanu.

Rūķīši nav zaļā krāsā, vienkārši viņi nēsā zaļas drēbītes un dzīvo mājiņās ar  zaļiem jumtiem, logiem un durvīm. Šajā ciemā, vienā no mājiņām, dzīvo vienkārša rūķu  ģimene – tētis, māmiņa un trīs rūķu puikas: Peksis, Veksis un Puksis. Mājiņā katram tiek  iedalīti savi pienākumi un katrs no ģimenes locekļiem cenšas tos veikt ar lielu atbildības  sajūtu.

Rūķu sadzīvē tiek lietota maģija. Lai varētu maģisko enerģiju virzīt sev vēlamajā virzienā, mazajiem rūķīšiem, jau no mazotnes māca burvju vārdiņus katram konkrētam gadījumam. Nedrīkst sajaukt vārdiņus vietām vai izteikt tos neskaidri, tad sekas var ne pārāk patīkamas…
 

Šodien visiem trīs rūķīšiem ir uzticēts ļoti svarīgs uzdevums – iztīrīt virtuvi un nomazgāt traukus. Peksītis ar lielu sparu ķeras pie logu mazgāšanas. Veksītis mazgā pannu, bet Puksītis grīdu. Kādu laiku darbiņi rit no rokas, līdz brīdim, kad Peksītim uznāk šķaudiens. Vai! Burvju vārdiņi nojukuši. Peksīša logu mazgājamais sūklis, sāk viņam mazgāt galvu, Veksītim pannas beržamā suka ķeras klāt pie pēcpuses beršanas tik centīgi, ka saplēš smukās, zaļās bikšeles, bet Puksīša grīdas lupata aizšļūc pa gaiteni nezināmā virzienā.  


Rūķīši pārvarējuši pirmo apjukumu, tomēr veiksmīgi saglābj situāciju – tikai bikšeles glābt neizdodas. Viņi godīgi pastāsta māmiņai par nejaušo blēņu. Viņa nerājas, tieši otrādi, paslavē par labi padarīto darbiņu un iedod naudiņu rūķīšu mīļākajiem saldumiem. 

Rūķīši dodas uz saldumu veikalu un nopērk sev trīs konfektes (katram pa vienam) uz kociņa. Tās nav parastas konfektes – tie ir „pretlaiži”. Kad ēd pretlaižus, ir jābūt sevišķi uzmanīgiem, jo, kad tu nolaizi šo konfekti, tad tā Tevi laiza pretī. Tā nu atpakaļceļš uz mājām rūķiem paiet jautri. Jāpamanās, pēc iespējas vairāk, nolaizīt konfekti, bet tā, lai nesaņemtu par daudz saldo šmaukstu pretī. 
 

Vakarā, kad rūķīši dodas gulēt, viņu māmiņa stāsta pasaciņu par Cilvēku Pasauli, kurā (nevar būt) nemaz nav maģijas un buramvārdi netiek lietoti – tās, noteikti, ir blēņas un pasakas, jo tā dzīvē nevar būt…

Pēc pasaciņas, kopā ar šūpuļdziesmiņu, lai bērniņam mierīgāks miedziņš, iesaku iemasēt muguriņā un pēdiņās linsēklu eļļu.