Ko bērnam stāstīt par naudu?

„Naudai ir ļoti būtiska nozīme cilvēka dzīvē, tāpēc vecākiem jau kopš mazotnes bērnam jāstāsta, kas ir nauda un ko tā dod — par naudu var iegūt izglītību, var nopirkt gan ikdienišķas, gan skaistas lietas, bet par naudu var iegādāties arī narkotikas, alkoholu... Vienalga, tu esi bagāts vai ne tik bagāts, ir māksla iemācīt bērnam, kas ir nauda un kādā veidā to lietot. Tas ir ļoti būtiski,” uzsver psihoterapeite Indra Tretjakova.

Iemāci, ka visu nopirkt nevar
„Katra ģimene izvēlas, kādā veidā bērniem stāstīt par naudu, bet konkrēti pateikt, kā to darīt, nav iespējams. Bet par naudu ir jārunā, ar to es domāju runāšanu par to, kas jūsu ģimenei ir prioritāte — ko mēs varam un ko nevaram atļauties, jo visu nevar nopirkt,” norāda psihoterapeite. Pēc viņas domām, tikai šādā veidā bērnam jau kopš agras bērnības var iemācīt, ka izdevumiem jārēķina līdzi un jāizsver, kas ir un kas nav primārs. „Ja vecāki dod bērnam naudu tik, cik viņš grib, bērnam zūd reālo robežu izjūta un viņš domā, ka iespējams ir absolūti viss. Līdz ar to var pienākt mirklis, kad vecāki sapratīs — visas bērna iegribas tomēr nav piepildāmas. Šī izpratne par robežu — cik daudz var atļauties —, jāiemāca ļoti agrā vecumā. To var izdarīt, pārrunājot, kādas lietas ģimenei vajadzīgas, cik daudz ir naudas, jo bērnam jāsaprot, kāpēc vecāki viņam nedod tik daudz naudas, cik gribas, nevis nedod vienkārši tāpēc, ka nedod.”

Jāatceras, ka bērns visu dzīvē iemācās darīt tā, kā to viņam iemāca vecāki. Ir naivi cerēt, ka pieaudzis cilvēks pēkšņi attapsies un sapratīs, kā rīkoties ar naudu.

Kabatas nauda bērnam
„Uzskatu, ka vecākiem bērnam jādod kabatas nauda, bet noteikta summa, lai bērns pats rēķina, kas viņam vajadzīgs. Turklāt jāpaskaidro, ka naudu var arī krāt un to, ko gribas, var nopirkt pēc tam, jo visu uzreiz atļauties nevar.

Ja bērnudārzā vai skolā bērns ir ieraudzījis kādu lietu, kas ir grupiņas biedram vai klasesbiedram, un arī viņš to kāro, bet vecāki nevar atļauties iegādāties, jāizrunājas ar bērnu. Protams, viņam būs sāpīgi. Tiesa gan, vecāki to var kompensēt ar rotaļām, prieku un jauku atmosfēru mājās. Ja ģimenē ir pietiekami pozitīvas emocijas, vecāki darbojas kopā ar bērnu rotaļās, dodas izbraucienos un interesējas, kā viņam klājas bērnudārzā vai skolā, to var kompensēt. Tiesa gan, viss ir ļoti atkarīgs no tā, kādi vecāki ir sarunās ar savu bērnu,” stāsta psihoterapeite Indra Tretjakova.
Lai cik arī tas būtu nepatīkami, bērni un skolēni ir nežēlīgi, un nereti turīgo vecāku bērni savas dārgās drēbes un rotaļlietas neprot lietot. „Ja bērna uzvedība ir pāridarījums citam bērnam, skolotājam par to jāziņo audzēkņa vecākiem, un vecākiem jāsadarbojas ar skolu. Šajā gadījumā situāciju var atrisināt tikai tad, ja mijiedarbojas visas puses. Un jāatceras, ka bērns visu dzīvē iemācās darīt tā, kā to viņam iemāca vecāki. Ir naivi cerēt, ka pieaudzis cilvēks pēkšņi attapsies un sapratīs, kā rīkoties ar naudu. Bērna attīstība sākas līdz ar viņa piedzimšanu, tāpēc tas ir vecāku uzdevums — iemācīt bērnu rīkoties ar naudu,” atgādina Indra Tretjakova.