Biežāk uzdotie jautājumi par bērnu atkarību no datorspēlēm
Kāpēc bērni pievēršas tieši datorspēlēm? Datorspēles ir interesantas un izklaidējošas, jo piedāvā izdzīvot situācijas, kādas reālajā dzīvē nav iespējams piedzīvot.
Viņi iejūtas spēles galvenajā varonī un izjūt prieku un pārākumu pār pretinieku, ko izdodas sakaut. Ir pierādīts, ka problemātiskiem lietotājiem viņu aktivitātes internetā kompensē tās vajadzības, kuras viņi nespēj realizēt reālajā dzīvē. Tāpēc ir risks, ka cietīs jaunieša reālā dzīve.
Kur slēpjas šā laika kavēkļa lielākā
bīstamība?
Lai gan datorspēles spēlē mājās, kur esi drošībā, tās var būt ļoti
bīstamas. Ar laiku zūd mēra izjūta, un vēlāk ir grūti atšķirt, kas
ir reāls un kas – virtuāls. Tā ir nopietna problēma. Teju visos
pētījumos ir secināts: pastāv saikne starp agresīvām spēlēm un
agresīvu uzvedību. Līdz ar to šis izklaides veids ietekmē uzvedību,
kā cilvēks mijiedarbojies reālajā pasaulē.
Kāpēc datorspēles var būt sevišķi kaitīgas
bērniem?
Pusaudžu vecums ir īpaši nozīmīgs laiks, jo veidojas personības
identitāte. Pusaudzis aktīvi meklē vērtības, lai gūtu atbildi uz
jautājumu, kas viņš ir. Līdz ar to pārlieka aizraušanās ar
datorspēlēm, kas piedāvā izmēģināt dažādas lomas, ietver arī
potenciālas briesmas attīstīt viltus identitāti. Dažādas
datorspēles atšķirīgi iedarbojas uz pusaudža fizisko, garīgo un
sociālo veselību.
Vai datorspēlēm ir arī pozitīvā puse?
Nav nekā slikta, ja bērnam ir mīļākā spēle, ko viņš mēdz uzspēlēt,
pārnākot no skolas. Spēles var palīdzēt samazināt spriedzi, sniegt
pozitīvus pārdzīvojumus, izklaidēt, nodrošināt apstākļus dažādu
šķēršļu pārvarēšanai, izmēģināt atšķirīgas lomas un gūt jaunas
zināšanas. Tikai jāsaprot, ka datorspēle ir izklaide un laika
kavēklis, nevis dzīves galvenā sastāvdaļa.
Cik ilgs laiks būtu pieļaujams šai
nodarbei?
Optimālais laiks, ko pusaudžiem būtu ieteicams pavadīt, spēlējot
datorspēles, ir viena stunda. Šo stundu var piešķirt sev kā
apbalvojumu un nelielu atslodzi. Ja veidojas atkarība, tad spēle
vada cilvēku, tāpēc ir noderīgi limitēt spēles ilgumu. Laika
kontroles zudums, kas pārņem aizrāvušos spēlmani, parasti ir
biežākais konfliktu iemesls starp jaunieti un viņa
vecākiem.
Kā no vidēja datorspēlētāja atšķiras
geimers?
Geimeri ir lietpratēji dažādās datorspēlēs, jo velta tām praktiski
visu savu brīvo laiku un līdzekļus. Viņi apliecinās šajā vidē, kur
viņu prasmēm ir noteikta vērtība. Ne velti tiek pat rīkotas
sacensības, kurās geimeri sacenšas tiešsaistes spēlēs par naudas
balvām. Šie cilvēki viegli adaptējas ilgstošiem izolācijas
apstākļiem, ir apmierināti ar netiešiem kontaktiem, viņiem piemīt
abstraktā domāšana. Tajā pašā laikā viņu fiziskās un psihiskās
veselības stāvoklis var būt ļoti vājš, ko apliecina arī vairāki
nāves gadījumi, kad cilvēks nav spējis pārtraukt spēli.
Kādi ir galvenie datorspēļu atkarības
simptomi?
Bērniem un pusaudžiem parasti var parādīties šādas pazīmes
uzvedībā:
* brīvajā laikā un nereti arī mācību stundu laikā spēlē
datorspēles;
* pazeminās sekmes, tiek neapmeklēta skola;
* melo par spēlēšanu;
* ātri aizkaitināms spēles laikā;
* naudu, kas tiek dota skolas vajadzībām, iztērē spēles
vajadzībām;
* atsakās no agrākajām interesēm;
* izvēlas spēli, nevis laika pavadīšanu ar draugiem.
Turklāt jāpievērš uzmanība arī fiziskiem simptomiem – pārmērīgai acu mirkšķināšanai, sarkanām acīm, sāpošiem īkšķiem vai plaukstas locītavai, kakla vai muguras sāpēm.
Vai var no šīs atkarības atbrīvoties?
Jebkuram, kas ir pārlieku aizrāvies ar virtuālām aktivitātēm,
pamatā var būt kāda reāla problēma. Ir jāizprot cēloņi, kādēļ
radusies šī nekontrolējamā vajadzība spēlēt un ko jaunietis
aizvieto ar spēli, kā viņam pietrūkst. Varbūt trūkst komunikācijas
prasmju, tāpēc klasē nerod draugus. Iespējams, jaunietis jūtas
vientuļš, viņam nav atbalsta personas, un viņš pats neprot novērst
stresu.
Kāda ir vecāku loma šajā gadījumā?
Bieži vien vecāki to neapzināti atbalsta, priecājoties, ka bērns ir
mājās, un nezinot, ka dators spēj nodarīt pietiekami daudz ļaunuma.
Kad rodas problēmas, galvenais ir aprunāties, nevis pārmest.
Ieteicams piedāvāt un virzīt jaunieti uz citām aktivitātēm,
iesaistīt jomās, kurās viņš ir prasmīgs. Jāstimulē iemaņu attīstība
problēmu risināšanā, sociālajā saziņā, kautrības pārvarēšanā, dusmu
kontrolē un savu emociju izpratnē.
Kā jaunietis var palīdzēt pats sev?
Uzdot sev jautājumu: kāpēc es pavadu tik daudz laika pie datora? Un
censties to ierobežot. Galvenais ir iemācīties plānot datorspēlēm
atvēlēto laiku tā, lai neciestu skola, privātā dzīve un veselība.
Ir tik daudz dažādu nodarbju ārpus virtuālās pasaules – pastaigas,
grāmatas, sports, zīmēšana un citi hobiji. Sava dzīve jāveido
pietiekami interesanta un saistoša, lai negribētos no tās bēgt
virtuālajā pasaulē.
Avots: Žurnāls "Patiesā Dzīve",