Slīkšana ir viens no riskiem karstā laikā bērna dzīvībai

Jāuzmanās ne tikai atrodoties atklātu ūdenstilpju tuvumā, bet arī no mājās un piemājas teritorijā esošajām ūdens tilpnēm, piemēram, akām, strūklakām, baseiniem, dīķiem, grāvjiem. Bērna dzīvību var apdraudēt arī vannasistabā esošie ūdens avoti un tilpnes. Dzīvojamās telpās vai dārzā neatstājiet uz zemes traukus – spaiņus, bļodas un citus priekšmetus -, kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietusūdens mucas. 

Statistikas dati liecina, ka Latvijā noslīkst aptuveni desmit reizes vairāk bērnu nekā, piemēram, Somijā vai Zviedrijā. Latvijā slīkšanas gadījumi notiek tik bieži tikai tāpēc, ka bērni tiek atstāti bez uzraudzības. Vecākiem saviem bērniem ir jāskaidro, ka vienatnē pie ūdenskrātuvēm iet nedrīkst un nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi, kā arī  agrīnā vecumā bērniem ir jāmāca peldēt. Tomēr jāievēro arī tas, ka bērna laba peldētprasme nav iemesls, lai viņu nepieskatītu.

Nekādā gadījumā nedrīkst paļauties uz piepūšamajiem peldlīdzekļiem (uzročiem, peldriņķiem), jo tie bērnu virs ūdens noturēt nevar, tie noder tikai rotaļām.

Pie atklātām ūdenstilpēm
Vecākiem jāņem vērā, ka ūdens vilina visus bērnus. Atrodoties ūdenstilpes tuvumā, bērnu nedrīkst izlaist no redzesloka, ir jāseko līdzi, ko bērns dara, vai nepastāv draudi viņa dzīvībai. Ūdenskrātuvei nav jābūt dziļai, lai tā radītu risku mazam bērnam. Dažkārt pietiek ar 10-15 centimetrus dziļu peļķi, lai bērns aizrītos un rastos bērna dzīvībai bīstama situācija.

Atklātās ūdenstilpēs vienmēr jāpārbauda, vai ūdenstilpes dibens ir pietiekoši drošs (nav slidens, dūņains, ar bedrēm, bez stikla lauskām un citiem apdraudējumiem) vai nav zemūdens straumes, kas var apdraudēt bērna dzīvību. 

Mazuļiem līdz divu gadu vecumam sēdus stāvoklī plunčāšanās vietā ūdenslīmenis var būt līdz krūtīm. Lielākiem bērniem, kas prot peldēt, ūdens var būt līdz krūtīm, kad stāv kājās, bet peldētnepratējiem – līdz viduklim. Lielāks dziļums nav nepieciešams, jo bērni galvenokārt ūdenī spēlējas.

Nekādā gadījumā nedrīkst paļauties uz piepūšamajiem peldlīdzekļiem (uzročiem, peldriņķiem), jo tie bērnu virs ūdens noturēt nevar, tie noder tikai rotaļām. Ja tiek izmantoti peldlīdzekļi, bērnu tāpat ne sekundi neatstājiet bez uzraudzības.

Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu. Tāpēc neatstājiet bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis vai baseins.

Bērni jāuzmana arī no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli. Kamēr viens pieaugušais peld, otram pieaugušajam bērns ir jāuzrauga. Ja abi pieaugušie peldas vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt – viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās! 
Ņemot bērnu līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērnu, ja viņš iekritīs ūdenī. Lūdzot kādam pieskatīt bērnu, uzrunājiet konkrētu personu, nevis uzsauciet visiem klātesošajiem, lai pieskata.

Piemājas dīķi un baseini
Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu. Tāpēc neatstājiet bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā atrodas dīķis vai baseins. Piemājas dīķi vai baseinu, ieteicams norobežot ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Tāpat piemājas baseinā neatstājiet peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.

Vannasistabā
Arī vannas istabā bērns var saskarties ar slīkšanas riskiem. Neatstājiet bērnu vannā bez uzraudzības, ne tad, kad tā ir piepildīta ar ūdeni, ne arī tad, kad tajā nav ūdens. Vanna jebkurā gadījumā ir bīstama bērnam, jo tā ir ļoti slidena. Vannošanās brīdī tētim vai māmiņai, vai abiem vecākiem ir jābūt klāt un jāuzrauga savs mazulis. 

Neskaidrību vai svarīgu, ar bērna veselību saistītu, jautājumu gadījumos, ir iespēja zvanīt uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās 17.00-8.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti) un saņemt kvalificētu mediķa padomu un konsultāciju vienkāršos saslimšanas gadījumos vai svarīgos medicīniskos jautājumos. Ārkārtas gadījumos, lai izsauktu glābējus, zvaniet uz tālruņa numuru 112, bet lai izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvaniet uz tālruņa numuru 113. 

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs