Auklīte bērnudārzā kliedz uz bērnu. Kā rīkoties vecākiem?

Rakstu sēriju atbalsta Relaxen. 

Ļoti labi saprotu situāciju, jo pati esmu saskārusies ar šāduproblēmu, kad bērnudārzā sāka iet mans dēliņš. Vispirms gribētu uzsvērt, ka esat laba mamma, jo rūpējaties, lai dēliņam klātos labi. Jūs esat jau veikusi pilnīgi pareizas lietas, lai uzlabotu situāciju, — runājusi ar auklīti, pat tikusies ar vadītāju. Tomēr, kā es saprotu, tad situācija nemainās.

Manuprāt, ir svarīgi uzticēties savam bērnam, ja viņš par neiešanas iemesliem min to, ka auklīte bļauj, tad, visticamāk, tā arī ir. Tā kā mazuļi ir ļoti jūtīgi pret apkārtējo vidi, tad ļoti bieži viņiem stresa dēļ rodas dažādas slimības. Tādā veidā bērns rada situāciju, kas viņam palīdz, proti, Jūsu gadījumā dēls slimo, un tādā veidā viņš spēj neatrasties vidē, kurā nejūtas droši, bet gan var palikt mājās ar pieaugušiem, kam uzticas.

Iespējams, jūsu bērns mājās aug tādā vidē, kur uz viņu neviens nekliedz, tāpēc ir pilnīgi normāli, ja viņam ir bail, ja viņam ir nepatīkami, kad pieaugušais paceļ balsi. Ir svarīgi bērnam stāstīt: „Cilvēki ir dažādi — tāpat kā ir puisīši un meitenītes, tāpat ir cilvēki, kuri runā skaļāk, dusmīgāk, bet ir, kuriem balstiņas ir klusākas!” Tas, protams, neattaisno auklīti, bet bērnam ir vieglāk izprast, kāpēc tā notiek.
 

Cilvēki ir dažādi — tāpat kā ir puisīši un meitenītes, tāpat ir cilvēki, kuri runā skaļāk, dusmīgāk, bet ir, kuriem balstiņas ir klusākas

Ja vien grupiņas noteikumi atļauj, jūs varētu dēliņam dot līdzi uz bērnudārzu kādu mīļmantiņu, kas būtu kā uzticams draudziņš, kā sasaiste ar Jums un mājām. Ir svarīgi, atļaut bērnam izraudāties un tajā laikā, kamēr viņš kreņķējas, būt viņam līdzās, samīļot, pateikt, ka viņu mīlat, un paskaidrot, kāpēc viņam jāiet uz bērnudārzu.

Piemēram: „Tu man esi ļoti mīļš, bet tev būs jāiet uz bērnudārzu, jo arī man jāiet uz savu darbiņu. Bērnudārzs ir tavs darbiņš!” Vēl būtu svarīgi bērnam nemelot par to laiku, kad atnāksiet viņam pakaļ. Mazuļiem vēl nav laika izjūtas, bet viņi lieliski izprot notikumu secību, piemēram: „Es tev būšu pakaļ, kad tu izgulēsies un paēdīsi, un tad mēs varēsim kaut ko kopā padarīt!”

Ir svarīgi, atļaut bērnam izraudāties un tajā laikā, kamēr viņš kreņķējas, būt viņam līdzās, samīļot, pateikt, ka viņu mīlat, un paskaidrot, kāpēc viņam jāiet uz bērnudārzu.

Zinu, cik ir grūti atstāt raudošu bērnu bērnudārzā, tāpēc domāju, ka Jums būtu vērts vēlreiz doties pie vadītājas un runāt par šo problēmu, bet pirms tam varbūt Jums ir iespēja aprunāties ar citiem vecākiem, kā viņu bērni jūtas bērnudārzā, tā sakot, ievākt vairāk informācijas, jo tā varētu noderēt. Mana pieredze rāda, ka, runājot argumentēti un drosmīgi, situāciju iespējams mainīt. Es ar savu dēliņu runāju par to, ka, ja mēs no rītiem raudam un bēdājamies, tad mums sirsniņas ir bēdīgas, bet, lai sirsniņas neskumtu, mēs varētu pamēģināt vairāk smaidīt! Ikvienam bērnam ir svarīgs ne tikai fiziskais stāvoklis, bet arī psiholoģiskais klimats, tas ietekmē bērna emocionālo labsajūtu, un patlaban Jūs esat tas vienīgais cilvēks, kas var palīdzēt savam bērnam justies komfortabli, jo viņš ir par mazu, lai spētu par to parūpēties pats! Lai Jums izdodas!

Rakstu sēriju atbalsta Relaxen. Dabīgu ārstniecības augu balzams, kuru sastāvā izmantota svaigi spiesta Latvijas dzērveņu sula, medus, asinszāles un māteres lakstu tinktūra, kas piešķir patīkami saldu garšu ar baldriāna aromātu. Nesatur mākslīgas krāsvielas un aromatizētājus. 

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizvieto pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.