Cukurs bērnudārznieka ēdienkartē - vai tā var izrādīties par maz?
Uztraucamies, ka bērns varētu saņemt par daudz nevajadzīgā cukura, bet kādā dārziņā pavāre vecākiem skaidrojusi, ka atsakoties no tradicionālajām launaga uzkodām - baltmaizes, bulciņām un saldajiem sieriņiem, proti, ieviešot veselīgāku ēdienkarti, viņa nevarēšot saplānot ēdienkarti tā, lai bērnu ikdienas ēdienkartē būtu nodrošināts pietiekams cukura daudzums.
Pavāre skaidro, ka ir speciālas normas, pēc kurām jāvadās, veidojot pirmsskolas izglītības iestādes ēdienkarti. Ja grib ēst veselīgāk, tad cukura ir par maz. "Esam pārsteigti! Cukura taču ikdienā ir pietiekami. Vai tiešām jāforsē ar saldumu, lai sasniegtu kaut kādas nesaprotamas normas. Pēc kādām normām bērnu dārzi vadās?" interesējas portāla mammamuntetiem.lv lasītāja.
Vēršoties par skaidrojuma Veselības ministrijā, paskaidroja, ka ēdināšanu izglītības iestādēs, tai skaitā bērnudārzos, nodrošina saskaņā ar 2012.gada 13.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.172 „Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.172), kas nosaka ēdienkartes enerģētisko vērtību un uzturvielu normas, kā arī ēdienkartē aizliegtos pārtikas produktus un pārtikas produktus, kurus ēdienkartē ir jāiekļauj.
Atļautais “tīrā” cukura daudzums sastāda 20 g cukura uz vienu bērnu, taču tas ir pieļaujamais maksimums, nevis ieteicamā dienas deva.
Noteikumi Nr.172 nosaka arī cukura un sāls daudzumu, kāds
var tikt pievienots ēdienam. Saskaņā ar Noteikumu Nr.172
1.pielikumu, kas nosaka bērnudārzu dienas ēdienkartes
enerģētisko vērtību un uzturvielu
normas, dienā ēdienam pievienotā cukura
daudzums nedrīkst pārsniegt 20g. Savukārt papildus
ēdienkartē var tikt iekļauti apstrādāti un pārstrādāti
pārtikas produkti, samērojot ar dienas enerģētisko
devu un uzturvielu normām, kas satur
pievienoto cukuru, piemēram, maizi, jogurtu ar augļu
piedevu u.c. produktus, kuros cukurs tiek pievienots jau ražošanas
procesā un šo cukura daudzumu neierēķina
ēdienkartes kopējā cukura aprēķinā.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas
rekomendācijām, dienā cilvēkam, tostarp bērnam, ar cukuru irjāuzņem ne vairāk kā 10% no kopējā
enerģijas daudzuma, kas saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādātajām
vadlīnijā "Ieteicamās
enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem" vidēji ir 32.5
g cukura bērnam vecumā no 1 līdz 3
gadiem un 45 g cukura bērnam vecumā no 4
līdz 6 gadiem.
Minētajā cukura daudzumā ietilpst cukurs, kuru cilvēks uzņem brīvā
veidā, kopā arī rūpnieciski ražotiem pārtikas produktiem,
cukurs, kas ir pievienots pagatavotam
ēdieniem, kā arī dabīgi produktos esošais cukurs - augļu
sulās, nektāros un medū. Papildus informāciju par
veselīga uztura ieteikumiem bērniem var iegūt Veselības
ministrijas izstrādātajos ieteikumos "Veselīga
uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem
".
Ja runājam par tādu saldvielu kā medus, tad Noteikumi Nr.172
neaizliedz ēdienkartē iekļaut medu, ja
tas ir samērots ar ēdienkartes kopējo
enerģētisko vērtību un uzturvielu normām. Gadījumā,
ja bērnam ir ārsta apstiprināta diagnoze par
alerģiju uz ziedputekšņiem, kuru dēļ bērns nevar lietot medu,
izglītības iestādei ir jānodrošina atbilstoša
ēdināšana saskaņā arī ārstniecības personas rakstiskiem
norādījumiem.
Uztura
speciāliste Ksenija Andrijanova secina, ka
pēc vēstules autora sniegtās informācijas var spriest, ka
pirmsskolas izglītības iestāde ir pārpratusi likumā noteikto
cukura normu. Atļautais “tīrā” cukura daudzums sastāda 20
g cukura uz vienu bērnu, taču tas ir pieļaujamais maksimums,
nevis ieteicamā dienas deva.
Iekļaut ēdienkartē neveselīgas uzkodas, lai sasniegtu likumā minētos 20 g, ir aplami. Saharoze jeb baltais cukurs nav vajadzīgs bērnam papildus. Tas ir tā saucamais “ātrais” ogļhidrāts, kas dod ātru un īslaicīgu enerģiju. Enerģiju ieteicams uzņemt ar “lēniem” jeb saliktiem ogļhidrātiem – graudaugiem, rupjmaizi. Turklāt cukurs jau ir paslēpts daudzos pārtikas produktos kā viena no sastāvdaļām. Piemēram, pienā ir piena cukurs laktoze, augļos ir augļu cukurs fruktoze. Cukurs tiek pievienots arī jogurtiem, biezpiena sieriņiem, bulciņām utt. Bērns pilnībā var iztikt bez papildus pievienotā baltā cukura. Vienīgais izņēmums varētu būt kritiskās situācijas, piemēram, hipoglikēmija jeb pēkšņa cukura līmeņa samazināšanās asinīs.
"Šādā situācijā ieteicams aprunāties ar iestādes medmāsu. Medmāsai
ir jābūt izstrādātām tehnoloģiskām kartēm, kas nosaka, cik
daudz cukura tiek pievienots katram ēdienam. Ieteiktu
arī painteresēties, vai iestāde pareizi izprot maksimāli
pieļaujamās sāls normas," iesaka Andrijanova.