Kāpēc ebreju bērni kļūst par ģēnijiem. Ebreju vecāku audzināšanas principi

Nedrīkst iedzīt bērnus kompleksos

Ebreju māte nekad neteiks bērnam: “Tu esi slikts”, viņa sacīs: “Kā tik labs puisītis kā tu varēja izdarīt tādu muļķību?”
“Manam bērnam nav un nevar būt trūkumu,” – tāda ir ebreju mammu nostāja. Iespējams, ka viņas pašas šos trūkumus redz, taču citi no viņas nekad to neuzzinās.

Saprātīga brīvība

Mūsdienu ebreju audzināšanā sastopas divas šķietami pretrunīgas lietas – bērna brīvība un stingras prasības. Lūk, lieliska metafora, kas raksturo šo stilu, - plaša telpa ar stingrām sienām.
Ebreju ģimenēs bērni kāpj vecākiem uz galvas - pārējo izpratnē. Ja atvase saķēpās tēta pasi ar mammas visdārgāko lūpukrāsu, vecāki patiešām par to nedusmosies uz savu mīlulīti. Ebreju bērniem brīvība ir nevis īpaša audzināšana, bet gan gaiss, kuru elpo.

Stingrā audzināšana sākas tad, kad bērns pārkāpj atļautās robežas. Ebreju ģimenēs valda tāda izpratne: mammas dārgās smaržas izlaistīt drīkst, bet mest ar pudelīti vecmāmiņai – nedrīkst.

Bērni jāslavē jebkurā gadījumā

Māte vienmēr slavē savus bērnus. Uzslavas sākas jau no dzimšanas. Ebreju mamma priecājas pat par niecīgākajiem bērna sasniegumiem un veiksmēm – lai tas būtu pirmais pateiktais vārdiņš vai pirmā neveiklā švīka uz papīra. Par to uzzināsi visi draugi, radi un paziņas. Un pats svarīgākais – bērnam ir jādzird, ka viņu slavē visu klātbūtnē. Ja bērna sasniegumi būs nozīmīgi, neiztiks bez vētrainiem ģimenes aplausiem un uzslavām.

Ja būsim ieraduši pamanīt bērnos visas labā izpausmes, ieskaitot mazāko sīkumu, tā ir lieliska iespēja tās veicināt. Un tas, iespējams, arī patiešām mainīs viņu uzvedību. Ja gribat bērniem palīdzēt sasniegt pilnību, pacentieties, lai viņi dzirdētu, kā jūs viņus slavējat saviem draugiem.

Liela atbildība par savu uzvedību

Ebreji ir pārliecināti, ka pat steigā pateikts neapdomīgs vārds un mazākais vecāku nodarījums bērnu klātbūtnē var būt ar neatgriezeniskām sekām. Tāpēc ebreju vecāki audzina ar savu labo piemēru un ļoti atbildīgi izturas gan pret saviem izteicieniem, gan uzvedību.

Mīlestība un cieņa ģimenē – bērnu emocionālās veselības garants

Pēc ebreju tradīcijas, ikvienas ģimenes pamats ir vīrs un sieva – tēvs un māte. Tāpēc bērnus jau no mazotnes pieradina, ka pirmajā vietā vienmēr ir mātes uzmanība pret tēvu un tēva – pret māti.
Ja bērni būs pārliecināti, ka vecāki vispirmām kārtām dzīvo viens otra dēļ, un droši zinās, ka viņu attiecības ir balstītas uz abpusēju mīlestību, viņi jutīsies pasargāti. Turklāt šāda vecāku uzmanība ir lielisks piemērs. Tieši šādas attiecības bērns, kad būs pieaudzis, centīsies veidot arī savā ģimenē.

Mācās kļūt par vecākiem

Gatavošanās vecāku lomai sākas vēl pirms bērna dzimšanas. Jau precoties meitene ir gatava kļūt par māti, viņas neprot “dzīvot sev”, jo galvenā dzīves sūtība un karjera ir tieši mājas un ģimene. Jau no sākuma uzskatot vecāku lomu par nastu un ierobežojumu, būs ļoti grūti izaudzināt labu bērnu. Kā zināms - kur ieguldīsi - no turienes arī saņemsi spēku.

Cenšoties izaudzināt veiksmīgus un patstāvīgus bērnus, kuri stingri stāv uz savām kājām, ebreji ir radījuši pārdomātu audzināšanas sistēmu, kuru Izraēlā var apgūt kursos. Šādi kursi ir pie sinagogām un ebreju skolā lielākajā daļā pasaules pilsētu. Lūk, pirmais veiksmīgas audzināšanas princips – tā sākas no sevis, no katra paša audzināšanas, no izglītošanās, no profesiju “sieva un māte”, “vīrs un tēvs” apgūšana.

Bērni tiek mācīti saprātīgi plānot laiku

Ebreju bērni nezina, ko nozīmē slinkot vai dīkā klaiņot pa pagalmiem. Vijoles stundas, angļu valoda, matemātika – viss vienlaikus un ļoti intensīvi. Jau no mazotnes bērni tiek radināti, ka nemitīgi ar kaut ko nodarboties – tas ir normāli.