Bez klučiem nav bērnības! Pieci veidi, kā ar klucīšiem attīstīt prātu un loģiku

Par kluču izmantošanu bērna attīstībai stāsta uzņēmuma "Domiņas prāta spēles" radītāji Ramona un Modris Dzerkaļi

Pētījumi liecina, ka visaktīvākais pasaules izzināšanas laika posms ir periodā, kad mazulis jau ir sācis rāpot, bet vēl nav sācis runāt. Tomēr, par pasaules izzināšanas palīglīdzekļiem noteikti jāsāk domāt jau no dzīves pirmajiem mēnešiem. Lai spēles ar klučiem būtu interesantas, sagādā pietiekami daudz klucīšus, tiem jābūt dažādas formas, formas un krāsas, var būt arī atšķirīgi materiāli.
 

Kustību veicināšanai un taktilajām sajūtām

Klucīšus mazulim iesaka dot jau aptuveni no piecu mēnešu vecuma – no tā brīža, kad bērniņš spēj noturēt rociņās nelielu priekšmetu. Mazam bērniņam ieteicams izvēlēties rotaļlietas pamatkrāsās. Sākumā ieteicami viegli klucīši ar noapaļotām maliņām. Salīdzināšanai var piedāvāt arī plastmasas klucīšus, lai mazais sajustu atšķirību starp materiāliem. Pasniedzot kādu klucīti, nosauciet arī klucīša krāsu.
Mazliet lielākam bērniņam var piedāvāt citu noderīgu spēli - šķirot klucīšus pēc formas, krāsas un lieluma.  Tā mazulim veidosies sistematizācijas prasme, kas vēlāk nepieciešamas, apgūstot matemātiku. 
Lieliska rotaļa visu maņu attīstībai ir ''brīnumu maiss''. Auduma maisiņā saliek dažādu formu klucīšus. Tad mazajam parāda un ļauj aptaustīt kādu klucīti un aicina, ar taustes palīdzību, atrast tādu pašu sameklēt maisiņā. 
 

Telpiskā redze

Datorēras un viedtelefonu laikmetā vide ir mainījusies - visu dienu ieurbjoties ekrānā, acs ir pieradusi koncentrēties uz sīkiem attēliem. Tāpēc telpiskās redzes veidošanās netiek pietiekami stmulēta. Nekas neveicina telpiskās redzes attīstību tik labi kā klucīši agrīnā vecumā. 
Apmēram 2 gadu vecumā mazulis ir spējīgs apgūt formas, izprast to atšķirības, tāpēc šis ir ļoti piemērits vecums, lai rotaļājoties ar bērnu un liekot kluču pilis, vecāki skaļi un skaidri nosauktu figūras un formas.

Tēlainā domāšana un iztēle

Mūsdienu bērna istabā atradīsim daudz košu, spožu, pīkstošu un mirgojošu rotaļlietu, kas parasti mazo aizrauj apmēram divas dienas. Pēc tam interese par rotaļlietu zūd un nepieciešams jauns stimuls. 
Pētnieki atzīst, ka šādas problēmas mūsu vecvecmāmiņu bērnībā nebija - lupatu lelle, koka ratiņi un tēva gādātie koka atgriezumi bija viss pieejamamais mantu klāsts un bērni lieliski prata to izmantot, negarlaikojoties. 

Pamēģiniet šādu vingrinājumu – uzcelt figūru un uzdot bērnam jautājumus par to. Kas tas ir? Kas tur dzīvo? Ko vēl var uzbuvēt? Jo vecāks bērns, jo sarežģītākas celtnes un pilsētas viņš spej radīt. Vielaikus veidojas izpratne, ka smagāks klucītis liekams apakšā, vieglākiem un mazākie - augšpusē. Spēlējoties bērns apgūst jēdzienus – lielāks, mazāks, augsts, zems u.t.t.

Spēlējoties ar visparastākajiem klucīšiem, pati par sevi nemanot attīstās radošā domāšana, jo nekas netiek pateikts priekšā vai norādīts. 

Loģiskā domāšana

Kopīgi veidojot loģiskās virtenes tiek veicināta loģiskā domāšana. Piemēram, pieaugušais saliek rindā divus dzeltenus klucīšus, vienu zaļu un tad vienu sarkanu klucīti. Bērna uzdevums ir turpināt likt klucīšus tādā pašā secībā.

Mazs bērniņš labāk uztver vertikālas, nevis horizontālas konstrukcijas, tādēļ sākumā viņš arī klucīšus liks citu uz cita, lai gan šķiet, ka vieglāk būtu tos vienkārši sarindot uz grīdas. Aptuveni gada vecumā bērns var citu uz cita sakraut trīs klucīšus. 

Vērīguma un atmiņas trenēšana

Vērīgumu un atmiņu vingrina vienkārša rotaļa. Bērna acu priekšā uzceļ, piemēram, mūri. Tad mazais pagriež muguru un viens no vecākiem noņem vienu klucīti. Pēc tam mazajam pēc konstrukcijas apskates jāsecina, kas mainījies. Sākumā pietiek izmantot divu vai trīs klucīšu konstrukcijas un pakāpeniski šo skaitu palielināt.

Bērnam var piedāvāt izpētīt kāda objekta attēlu un mudināt to uzbūvēt pašam, no klucīšiem. Piemēram, Ķīnas mūri, piramīdas, Pizas torni un citas, visiem zināmas, būves. Ļoti labs vingrinājums ir uzzīmēt, piemēram, garāžas plānu, lai bērns pēc tā varētu uzcelt garāžu savam spēļu auto.