Ko skatās bērns planšetē, kamēr tu neskaties? Par bērniem nepiemērotu saturu viedierīcēs
Kā secināts “Centrs Dardedze” un “SolidData” šogad veiktajā pētījumā, Latvijā mobilās ierīces lieto lielākā daļa (72%) bērnu vecumā līdz sešiem gadiem, taču īpaši zīmīgi, ka teju katrs otrais bērns (44%) ierīces izmanto pārsvarā viens pats – bez pieaugušā klātbūtnes. Līdz ar to pastāv liels risks, ka bērni pat nejauši var piekļūt vecumam neatbilstošam saturam. Vai vecāki ir pietiekami informēti, kas ir bērnam neatbilstošs saturs un kā rīkoties, lai bērnu no tā pasargātu?
Kad bērns tikko sāk lietot mobilās ierīces, vecāki visbiežāk ir
līdzās - iepazīstina bērnu ar ierīču lietošanu un skaidro redzamo
informāciju. Taču, kad bērns jau ir ieguvis pirmās iemaņas
viedtelefona vai planšetes lietošanā un skatās pārsvarā zināmas
filmiņas vai aplikācijas, arvien biežāk bērns pie telefona vai
planšetes paliek viens pats. Tā kā pirmsskolas vecuma bērnus
visvairāk piesaista krāsaini, kustīgi objekti, kas nereti tiek
izmantoti arī reklāmās, jau viena klikšķa attālumā bērns var
sastapties ar nevēlamu un neatbilstošu informāciju. Tāpat bērns var
piekļūt pie neatbilstošas informācijas arī pats, ievadot meklētājā
kādu dzirdētu, nesaprotamu vārdu un vēloties uzzināt, kas tas
ir.
Ja bērns ir sastapies ar savam vecumam nevēlamu saturu, vecākiem noteikti nevajadzētu bērnam to pārmest – būtu mierīgi jāpavaicā, kā tas noticis, un vienkāršā, bērnam saprotamā veidā jāpaskaidro, ka, piemēram, šajā video tiek rādīts kas slikts vai bīstams, vai video vienkārši nav domāts bērniem.
Bērniem neatbilstoša informācija ir gan vardarbību saturoša
informācija, gan vecumam neatbilstoša seksuāla rakstura
informācija, gan informācija, kurā redzamas bīstamas vai riskantas
darbības, kā arī biedējošs, bērnam nesaprotams saturs. Ja bērns ir
sastapies ar savam vecumam nevēlamu saturu, vecākiem noteikti
nevajadzētu bērnam to pārmest – būtu mierīgi jāpavaicā, kā tas
noticis, un vienkāršā, bērnam saprotamā veidā jāpaskaidro, ka,
piemēram, šajā video tiek rādīts kas slikts vai bīstams, vai video
vienkārši nav domāts bērniem. Svarīgi nodrošināt, lai turpmāk bērns
ar neatbilstošu informāciju nesastaptos, un par to atbildīgi ir
vecāki.
Sastopoties ar vecumam neatbilstošu informāciju, bērnu emocionālās un uzvedības reakcijas var būt dažādas. Bērns var nobīties no redzētā, sākotnēji nerunāt par to, var saasināties dažādas bailes un parādīties grūtības aizmigt. Dažkārt sākotnēji bērns neatbilstošu video skatās ar interesi, taču vēlāk izjūt paaugstinātu trauksmi, agresiju un bailes. Ja bērns atbilstoši savam temperamentam strauji tuvojas jaunām situācijām, ir lielāks risks, ka viņš arī pats mēģinās atkārtot redzētās bīstamās darbības.
Bērns, kurš sastapies ar vecumam neatbilstošu seksuāla rakstura informāciju, var izjust trauksmi, viņam var novērot seksualizētu uzvedību - piemēram, bērns pārspīlēti vēlas pieskarties citu cilvēku dzimumorgāniem, detalizēti runā par seksuālām darbībām.
Bērns, kurš sastapies ar vecumam neatbilstošu seksuāla rakstura
informāciju, var izjust trauksmi, viņam var novērot seksualizētu
uzvedību - piemēram, bērns pārspīlēti vēlas pieskarties citu
cilvēku dzimumorgāniem, detalizēti runā par seksuālām darbībām.
Bērns var mēģināt iesaistīt arī citus bērnus darbībās, kādas viņš
redzējis. Ja bērna emocionālās un uzvedības reakcijas pēc saskares
ar nevēlamu informāciju ir izteiktas un nemazinās, ieteicams meklēt
palīdzību pie psihologa.
Ko preventīvi varam darīt, lai to
nepieļautu?
Ja bērns pirmsskolas vecumā lieto mobilās ierīces, tam būtu
jānotiek vecāku klātbūtnē, vismaz esot vienā telpā ar bērnu. Ar
lielākajiem pirmsskolas vecuma bērniem ir svarīgi pārrunāt, ka
internetā ir gan laba un bērniem piemērota, gan bērniem nepiemērota
informācija. Tāpat var ieviest drošības noteikumu – “pajautā/pasaki
pirms uzklikšķini”. Tomēr šajā vecumā bērnu spējas izvērtēt
informāciju un atbilstoši regulēt savu rīcību ir ierobežotas, tāpēc
nepieciešama vecāku klātbūtne. Vecāki var arī izveidot mobilajā
ierīcē bērnam atsevišķu profilu, kurā ir iespējams piekļūt tikai
vecāku izvēlētajām spēlēm, uzdevumiem un multfilmām, vai izmantot
programmas, kas filtrē viedierīču saturu un ierobežo piekļuvi
neatbilstošai informācijai.
Ļoti nozīmīgas bērna drošībai ir arī atklātas attiecības starp vecākiem un bērniem. Nereti lielākie pirmsskolas vecuma bērni interesējas par kādu dzirdētu, viņiem nesaprotamu ar seksualitāti saistītu vārdu, bet nejautā par to vecākiem (vai jautā un nesaņem atbildi). Tādā gadījumā bērns informāciju meklēs citur un, visticamāk, izlasīs vai redzēs to vecumam neatbilstošā veidā, tāpēc ir būtiski būt atsaucīgiem pret savu bērnu un nodrošināt viņa vecumam atbilstošu, izglītojošu informāciju par interesējošo tēmu. Bērns būs vairāk pasargāts, ja varēs jebkuru savu jautājumu vaicāt vecākiem, nevis datoram.
Autors: Daina Dziļuma, “Centrs Dardedze” klīniskā psiholoģe