Pamazināmie vārdiņi sarunā ar bērnu? Lieto tos ar mēru, iesaka psihoterapeite
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas vadītāja profesore, ārste psihoterapeite Gunta Ancāne par "bēbīšu valodu" un deminutīviem saziņā ar mazuļiem iesaka šos vārdus lietot saprātīgi. Sarunas forma un vārdi, kādus izvēlas pieaugušais, sarunajoties ar bērnu, būtiski var ietekmēt mazuļa pašapziņu.
Ar vārdiem pamazinājuma formā izsakām pozitīvu vai negatīvu
attieksmi. Kad cilvēki vēlas uzsvērt sirsnību un dziļu intīmu
tuvību attiecībās, tad arī pozitīvi deminutīvi ir pieļaujami.
Taču ikdienā un sadzīvē jāuzmanās lietot deminutīvus.
Neaizmirsīsim, cik bieži latvieši tos lieto devalvējošā
nozīmē, lai kādu pazemotu vai aizvainotu.
Pārlieku lielā aizraušanās ar deminutīviem ir viena no mūsu
nelaimēm. Man ir sajūta, ka ar kalniņiem un lejiņām, saulītēm
un zvaigznītēm mēs sākam zaudēt kalnus un lejas, sauli un
zvaigznes. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē runājot - lai visi labie
gari un mēs paši sevi no tā pasargājam, ka nepazaudējam savu
valsti un nepaliekam tikai ar valstiņu...
Ir tik skaists vārds Sarma un vai tad nebūtu jauki, ja viņa pati varētu izvēlēties, kuriem cilvēkiem dot atļauju uzrunāt sevi par Sarmīti? Tik skaists vārds Skaidra! Viņa gluži labi pati varētu lemt, kam ļaut sevi saukt par Skaidrīti, vai ne?
Veselīga mamma ļoti pārdomās, cik bieži un cik ilgi savu dēlu saukt
par Jānīti vai Jurīti. Kad tad Jānītis kļūs par Jāni? Atļaušos
apgalvot, ka tādam cilvēkam būs daudz grūtāk kļūt par Valsts
Prezidentu, nekā tam, kurš no bērnības ir bijis Jānis. Tas,
kurš tiek uzrunāts ar deminutīvu, tā arī jūtas – pamazināts.
To ir ļoti grūti savienot ar cieņu un pašcieņu.