Zivis bērna ēdienkartē - kādu izvēlēties un cik bieži piedāvāt
Zivis ir vērtīgs produkts, ko mēs – piejūras zemē dzīvojošie, ikdienā ēdam tomēr pārāk reti. Zivs satur viegli asimilējamas olbaltumvielas, neaizvietojamās aminoskābes, omega 3 un 6 taukskābes, kas ir ļoti nepieciešamas normālas nervu sistēmas attīstībai, A, D, K vitamīnus un mikroelementus. Zivi mazuļa ēdienkartē iesaka ieviest ap 9 – 12 mēnešu vecumu, un, ja nav alerģisku reakciju, tad vēlāk to piedāvāt biežāk.
Zivs ir arī ļoti alerģisks produkts, tāpēc medicīnas zinātņu doktore, dietoloģe Laila Meija uzsver – ja kādam ģimenes loceklim ir alerģija uz zivīm, tad mazuļa ēdienkartē šo produktu labāk ieviest nedaudz vēlāk un ievērot zināmu piesardzību.
Kādu zivtiņu piedāvāt gadu vecam un lielākam mazulim?
Vērtīgas ir treknas jūras un okeāna baltās gaļas zivis. Piemēram, heks, menca, stavrida. Šajās zivīs ir mazāk asaku un bērnam šādu zivtiņu būs vieglāk ēst. Baltā gaļa skaitās arī mazāk alerģiska.
Izvēloties zivi veikalā vai tirgū, der atcerēties, ka tā visas tirgot gan ir atļauts un to kvalitātei seko Pārtikas un veterinārais dienests, tomēr zināmu piesardzību vajadzētu ievērot arī pašiem vecākiem. Zivis ļoti labi uzsūc apkārtējas vides nelabvēlīgās vielas – dioksīnus, tāpēc līdz 5 gadu vecumam bērniem neiesaka lietot zobenzivi, haizivi, marlinu, karalisko skumbriju, cekulzivi jeb tilefish, kā arī lielos tunčus. Mazāk kaitīgās vielas no apkārtējās vides uzsūc garneles, lasis un sams.
Cik bieži dot zivi, ja bērnam nav alerģiju?
Meitenēm tās ir līdz 2 porcijām nedēļā, zēniem - līdz pat 4 porcijām nedēļā. Iegaumē, ka mazam bērnam viena porcija ir 2 - 4 tējkarotes pagatavotas zivs. Labi, ja reizi nedēļā ir iespēja piedāvāt upes zivs, piemēram, foreli, kas dzīvo tīros ūdeņos.
Kā pagatavotu zivi piedāvāt
Veselīgākais veids, kā pagatavot zivi, ir to tvaicēt, vārīt vai arī gatavot cepeškrāsnī.
Noteikti nevajadzētu piedāvāt kūpinātas zivis, jo kūpināšanas procesā tajās rodas kaitīgas vielas, dioksīdi.
Vai mazulis drīkst ēst sālītu zivtiņu, piemēram, siļķi? Šādu uzkodu neiesaka iekļaut ēdienkartē ātrāk par 3 gadu vecumu lielā sāls daudzuma dēļ, kas ir šādos sālījumos.
Konservus un marinējumus nevajadzētu dot līdz pat 6 gadu vecumam.
Ja bērns zivis neēd, tad tik nepieciešamās Omega 3 taukskābes var saņemt arī ar olām, ja tās iegūtas no vistām, kuras baro ar linsēklām.