Vecāki nosaka KO un KAD ēdīs mazais. Bērns nosaka – CIK viņš apēdīs
Jau kopš brīža, kad sākat bērna ēdienkartē ieviest produktu daudzveidību, notiek vismaz divu cilvēku saruna – starp mammu un bērnu vai starp tēti un bērnu. Tomēr vecākiem nevajadzētu būt pārāk pakļāvīgiem bērna iegribām. Vecāki nosaka KO un KAD ēdīs mazais. Bērns nosaka – CIK viņš apēdīs.
Kā panākt, lai bērns ēd daudzveidīgi un
veselīgi?
Kad bērns ir sasniedzis gada vecumu, viņam pamazām jāpāriet uz
pilna spektra ēdienkarti, protams, atceroties, ka mazais nav
lielais. Uztura pagatavošanas un pasniegšanas veidam ir jābūt
bērnam atbilstošam, un vecākiem jāatturas no daudzu jaunu
produktu ieviešanas īsā laika periodā.
Jāpiemin, ka bērnam pēc gada vecuma ir nozīmīgs prasmju
attīstības periods, t.i. kļūt neatkarīgam, veikt darbības bez
vecāku līdzdalības. Tādā veidā bērnam rodas pieredze, pēc kā
viņš vērtē apkārt notiekošo.
Vecāki nosaka KO un KAD ēdīs mazais. Bērns nosaka – CIK viņš apēdīs.
Otrajā dzīves gadā mazais bērns kļūst atturīgs pret jaunu produktu ieviešanu uzturā, un nereti ēdienkarte sastāv no četriem līdz pieciem viņa akceptētiem uztura produktiem. Piedāvājot ēdienkartē jaunus produktus, neko bērnam nevajag uzspiest. Ja pāris reizes bērnam piedāvājat jaunu produktu un bērns atsakās no tā, tas nenozīmē, ka šis produkts bērnam negaršo. To nepieciešams piedāvāt vairākkārt dienas laikā, vairākas dienas un pat nedēļas pēc kārtas.
Ir bērni, kuriem nepatīk, ja ēdiens šķīvī ir miksēts. Tas
bērnam var radīt stresu, jo viņam vēl nav izveidojusies
personīgā pieredze, ēdot šādu ēdienu. Liela iespēja, ka bērns
atteiksies no šādas maltītes.
Ja ēdienreizē ir paredzēts bērnam piedāvāt vairākus
sagatavotus ēdienus, piemēram, tvaicētus dārzeņus, salātus un
gaļas mērci, tad ieteicams ēdienus izvietot tā, lai tie
nesaskaras un bērnam būtu vieglāk pašam izanalizēt šķīvja
saturu.
Ir bērni, kuriem nepatīk, ja ēdiens šķīvī ir miksēts. Tas bērnam var radīt stresu, jo viņam vēl nav izveidojusies personīgā pieredze, ēdot šādu ēdienu.
Ļoti būtiski ir, lai vecāki apzinātos uztura nozīmi bērna attīstībā
un sekotu līdzi tam, vai mazā bērna uzturs ir pilnvērtīgs,
sabalansēts, un viņš saņem visas tam nepieciešamās
uzturvielas, piemēram, dzelzi, A, C un D vitamīnus. Var lietot
speciāli maziem bērniem pēc gada vecuma izstrādāto piena
dzērienu, kura sastāvā ir jau pievienotas šīs uzturvielas. Ja
vēlas, vecāki tos saviem bērniem var dot arī līdz trīs gadu
vecumam.
Kā iemācīt mazajam uzturā lietot jaunus
produktus?
Plānojot mazu bērnu ēdienkarti, optimāli būtu, ka vecāki nosaka
ēšanas laiku un ēdiena saturu, bet mazais pats izvēlas, cik
daudz apēst. Jāpiebilst, ka bērnam nedrīkst piedāvāt lielas
ēdiena porcijas. Tas var radīt stresu. Tad mazais jau
ēdienreizes sākumā atteiksies no sagatavotā ēdiena, to
pat nepagaršojot.
Bērni mācās no vecākiem
Viņi atdarina ne tikai vecāku uzvedību, bet arī ēšanas
paradumus. Vecāki savam bērnam ir pirmie skolotāji. Ja
vecāku ēšanas modelis atbilst pareiza uztura uzņemšanas
principiem, tad bērns arī to iemācīsies. Nevajag satraukties,
ja bērns sākumā atsakās ēst atsevišķus produktu veidus. Viņam
sākotnēji tie ir jauni, tādēļ jādod laiks, lai viņš pie tiem
pierastu. Vecākiem, to zinot, laiku pa laikam atkal jāpiedāvā
bērnam šis ēdiens un arī pašiem tas jāēd, lai rādītu
piemēru.
Autors: Inita Kaže, pediatre – gastroenteroloģe, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca