Kāds ir bērnam ieteicamais cukura daudzums dienā un kā rēķināt apēstā cukura daudzumu?

Ogļhidrāti, tai skaitā arī cukuri, ir organisma galvenais enerģijas avots. Dabīgie cukuri ir atrodami augļos, medū, dārzeņos, pākšaugos, pienā, graudaugos.
 

Dabā parasti ir sastopami augļu cukuru veidi – fruktoze un glikoze. Dabīgie cukuri ir atrodami augļos, medū, dārzeņos, pākšaugos, pienā, graudaugos. Ēdot šos produktus, cilvēks saņem arī citas vērtīgas vielas – vitamīnus, minerālvielas un šķiedrvielas. Fruktozi un glikozi organisms viegli un ātri uzņem, irpiemērotas bērnu pārtikā.
 

Pienā un piena produktos ir piena cukurs jeb laktoze. Ja nav specifiskas veselības problēmas –laktozes nepanesības, arī šis cukurs organismā labi uzsūcas.

Taču ikdienā esam pieraduši pie saharozes – biešu vai cukurniedru cukura. Šos cukurus apēdam, lietojot uzturā rūpnieciski apstrādātus produktus, pieliekot pa tējkarotītei cukura pie tējas, dzerot rūpnieciski ražotas sulas.

Kāds ir bērnam ieteicamais cukura daudzums dienā?

Ražošanas procesā cukuru pievieno, lai uzlabotu produktu garšas un konsistences īpašības.  “Diemžēl ikdienā notiesājam krietni par daudz saldumu. 1 - 3 gadus vecam bērnam nevajadzētu apēst vairāk par 2- 3 pievienotā cukura tējkarotēm dienā, bet kopējais uzņemamo kaloriju daudzums diennaktī šajā vecumā ir apmēram 1000-1300 kcal,” stāsta BKUS pediatre, bērnu endokrinologs Jurgita Gailīte.

Ārste skaidro, ka 50-55% no bērnam uzņemamajām kalorijām jeb 500-650kcal/d jānodrošina ogļhidrātiem. 10%  jeb 50-65 kcal/d no tā var nodrošināt pievienotais cukurs. Ja mazulis nespēj iztērēt dienas laikā uzņemtos ogļhidrātus, tie pārvēršanas liekā svara kilogramos, bojājas zobi, ilgtermiņā var rasties vairākas citas nopietnas veselības problēmas, kā arī veidojas nepareizi ēšanas paradumi.

Kā lasīt produkta marķējumu?

Izpētiet uzturvielu tabulu, kurai ir jābūt uz produkta iepakojuma marķējuma. Gan dabīgie, gan pievienotie cukuri šajā tabulā būs atspoguļoti ogļhidrātu sadaļā. Biežāk minētie pievienotie cukuri tiek apzīmēti šādi - nerafinētais cukurs, medus*, brūnais cukurs, cukurniedru cukurs, dekstroze**, fruktoze, laktoze, glikoze, iesala ekstrakts, melase, agaves nektārs, miežu iesals un karamele. Jo augstāk kāda sastāvdaļa ir minēta sastāvā, jo vairāk tās ir produktā.
 

Piemēram, izvēloties veikala plauktā nesaldinātas brokastu pārslas, uz kuru iepakojuma norādīts, ka tās uz 100 gramiem satur 81,7 g ogļhidrātu (tostarp cukuri - 5,6 grami), tiek uzņemti gandrīz 50% no atļauta cukura daudzuma dienā.

Kā plānot saldumu ēšanu?

Vesels bērns drīkst ēst visus produktus un arī našķi nebūtu izslēdzami no ikdienas produktu klāsta. Svarīgi ir, kad un cik daudz šos produktus mazulim pasniedzam. Izvēlieties dienā tikai vienu no iecienītajiem saldajiem našķiem, iekļaujot to kā vienu no divām uzkodām, kas būtu jāapēd dienas laikā. Piemēram, izvēloties reizi dienā panašķoties ar 150ml saldināta piena produkta, 3-5 cepumiem vai izdzerot 200ml sulas.

 

*Pievienojot produktam dabīgo saldinātāju medu, to norāda marķējumā ar mērķi informēt cilvēkus, kuriem ir cukura diabēts vai alerģija uz šo produktu.
** Dekstroze, zināma arī kā glikoze, ir galvenā cietes sastāvdaļa. Dekstroze ir cukurs, kuru organisms uzņem visātrāk.