"Cik gadu, tik vārdu teikumā!" - bērna runas attīstības zemūdens akmeņi

Cik gadu – tik vārdu

"Valodas attīstība bērnam sākas jau no piedzimšanas brīža un pat vēl ātrāk," uzsver G. Tomele. "Un līdz piecu, vēlākais sešu gadu vecumam valodas sistēmai pamatā ir jābūt apgūtai. Tālāk tā turpina tikai pilnveidoties." Normāli būtu, ja piecu vai sešu gadu vecumā bērns pareizi gan izrunā skaņas, gan veido teikumus, gan teikumā saskaņo vārdus. Ja tā nav, ir pēdējais laiks tam pievērst uzmanību, noskaidrojot, kāpēc bērnam ir nepietiekama runas un valodas attīstība.

"Patiesībā tas jau ir stipri novēloti. Ja ir komunikācijas, runas un valodas attīstības problēmas, tad tās būtu jāpamana ātrāk, vismaz trīs, četru gadu vecumā"

G. Tomele aicina vecākus bērna runas un valodas problēmas "nenorakstīt" uz to, ka "viņš taču vēl ir maziņš, viss ir kārtībā".

"Ja bērnam ir divi gadi, tad viņam vajadzētu sākt izrunāt divu vārdu savienojumus, ja trīs – veidot īsus teikumiņus no trim vārdiem, ja četri – tad no četriem," G. Tomele norāda uz pavisam vienkāršiem pamatkritērijiem, kas parāda – vai bērna šā brīža valodiņa atbilst normām, vai ne. "Vienkāršoti sakot, cik bērnam ir gadu – tik vārdu ir teikumā. Bet pēc piecu gadu vecuma bērna valodā jābūt jau saliktiem paplašinātiem teikumiem."
 

Iemesli traucējumiem – dažādi

Logopēdijas centra vadītāja teic, ka bērna runas attīstību ietekmē daudz dažādu faktoru. "Tas var būt saistīts ar centrālās nervu sistēmas disfunkcijām, neiroloģiskām saslimšanām, skābekļa badu mammas grūtniecības laikā, iespējams, dzemdību laikā bijušas mikrotraumas," uzskaita G. Tomele. "Arī bērna dzirdes problēmas var būt cēlonis valodas attīstības traucējumiem."

Speciāliste norāda arī to, ka pārāk liels troksnis, kas mūsdienās valda visapkārt – sabiedriskās vietās, uz ielas, mājās, bērnudārzā –, var būt viens no iemesliem, kas bērnam neļauj saklausīt pieaugušo runu un valodu, līdz ar to nevar attīstīt savējo. "Mazam bērnam viņa pirmajā dzīves gadā ir īpaši būtiski, lai mamma ar viņu parunātu bez televizora un mūzikas fona, lai viņš vienkārši varētu dzirdēt, ko sakāt. Dažkārt lielajā troksnī izdalīt cilvēka valodu ir gandrīz neiespējami." Ļoti pļāpīgi vecāki, kas runā tikai vieni paši, neļaujot izteikties otram, arī var būt risks bērna valodas attīstībai. "Vajadzētu runāt ar nelielām pauzēm – pasaki savu domu un tālāk ļauj izteikties bērnam, dot laiku atbildei," G. Tomele aicina vecākus pavērot sevi no malas, kā notiek komunikācija ar atvasīti, lai nebūtu tikai pieaugušā monologs.

Vēl viens faktors, kas var veicināt valodas nepietiekamu attīstību, ir tas, ka ģimenē arvien mazāk sarunājamies, arvien mazāk darām kaut ko visi kopā.

"Pārnākot mājās no darba, bieži iegrimstam katrs savās lietās. Bērnam iedodam planšeti vai telefonu, vai nosēdinām viņu pie datora, televizora, lai mūs netraucē. Bet pirmsskolas vecuma bērns valodu attīsta, tikai komunicējot ar cilvēku, viedierīces to nedara," uzsver Liepājas Universitātes pasniedzēja.

"Tehnoloģijas var būt tikai kā atbalsts kopā ar pieaugušo, kurš runā, stāsta, rāda, kas tur notiek, kurš komentē."
G. Tomele spriež, ka mūsdienu tehnoloģiju pārmērīga lietošana daļēji var būt par iemeslu nepietiekamai bērna valodas attīstībai, tādēļ to izmantošana bērnam būtu jāierobežo. "Jā, ir ērti iedot viņam planšeti vai telefonu, lai mēs, vecāki, varētu uz mirkli atpūsties. Bet tas ir tikai īstermiņa ieguvums. Ilgtermiņā tam, iespējams, būs negatīvas sekas."

Liepājas Universitātes PSDF Logopēdijas centra vadītāja priecājas, ka bērnudārzos plašā mērogā vēl nav pieejamas iepriekš minētās tehniskās palīgierīces. "Manā uztverē bērnudārzs ir kā oāze, kur bērnam ir iespējas darboties, sarunāties, un viņam nav jāskatās ekrānos. Bērns pēc savas būtības ir atklājējs, darītājs, eksperimentētājs, un tieši pirmsskolas vecumā viņam ir vajadzīga priekšmetiskā darbība un fiziskā aktivitāte."
 

Jāiesaistās arī vecākiem

Ja bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi Liepājā, tad tās logopēds visiem bērniem, sākot jau no trīs gadu vecuma, veic runas un valodas attīstības pārbaudi, lai noteiktu, vai bērna runas un valodas līmenis atbilst viņa vecumam – pastāsta G. Tomele. "Tas ir ļoti labi, jo tā ir tā saucamā primārā prevencija, un pārbaudē var laikus atklāt runas un valodas attīstības nepietiekamību vai traucējumus," uzskata speciāliste.

Ja pārbaudē konstatē, ka ar valodas attīstību tomēr ir sarežģījumi, tad ar bērnu būtu jāstrādā arī vecākiem mājās –, lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus. "Vecāku iesaistīšana korekcijas procesā ir ārkārtīgi svarīga," norāda G. Tomele, jo rezultātu varot panākt daudz ātrāk un kvalitatīvāk, nekā tad, ja logopēds viens pats strādā ar bērnu reizi nedēļā 20–30 minūtes. Šobrīd tas ir laiks, ko speciālists bērnam var atvēlēt, ņemot vērā, cik daudz ir bērnu ar runas un valodas traucējumiem.

"Ja vecāki ir ieinteresēti un ar bērnu darbojas arī mājās, ievērojot logopēda ieteikumus un norādījumus, tad rezultāts patiešām var būt ļoti labs. Bet, ja vecāki neiesaistās, tad rezultāts jāgaida ilgāk vai tas ir sliktāks, nekā varēja būt," brīdina G. Tomele.

Ļoti reti ir gadījumi, kad līdz šim nerunājošs bērns vienā dienā sāk runāt atbilstoši vecuma normām. Kā arī nevar vienā gadā apgūt to, kas viņam bija jāapgūst piecos gados

Viņa neslēpj, ka runas un valodas traucējumi var būtiski ietekmēt turpmāko mazā cilvēka dzīvi, jau tajā brīdī, kad jāsāk apgūt rakstīšanas un lasīšanas prasmes. Ja rezultāts nav apmierinošs, visticamāk, grūtības sagaidāmas arī mācībās skolā.

"Manuprāt, sabiedrība mūsdienās ir daudz demokrātiskāka un tolerantāka un pieņem dažādību," novērojusi Liepājas Universitātes pārstāve. "Bet valodas traucējumi var ietekmēt personas dzīves kvalitāti kopumā. Var būt ierobežojumi, piemēram, profesijas izvēlē." Var būt tā, ka šāds bērns bērnudārzā vai skolā tiek apsmiets vai ir nesaprasts, tādējādi radot emocionālo spriedzi, kam seko kautrēšanās, ieraušanās sevī. Var parādīties uzvedības problēmas.

"Ļoti reti ir gadījumi, kad līdz šim nerunājošs bērns vienā dienā sāk runāt atbilstoši vecuma normām. Kā arī nevar vienā gadā apgūt to, kas viņam bija jāapgūst piecos gados," norāda G. Tomele. Viņa īpaši piesaka būt uzmanīgiem ar mītiem par pēkšņu valodas attīstību. Arī tas, ka tētis vai mamma bērnībā runāt sākuši vēlu, nenozīmē, ka tāds būs arī viņu bērns, tā sauktais vēlīnais runātājs. "Iespējams, tur nav nekādas saiknes ar pārmantotu vēlīno valodas attīstības norisi, bet gan cēlonis ir pavisam cits. Tāpēc visdrošāk būtu vērsties pie speciālista," aicina Liepājas Universitātes PSDF Logopēdijas centra vadītāja.

Avots: Liepajniekiem.lv