Kas notiek, kad bērns apēd trīs konfektes?

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre un alergoloģe Ieva Cīrule sacīja - daudziem ir priekšstats, ka bērns pēc 1 gada vecuma ir liels un var ēst visu to, ar ko mielojas pieaugušie cilvēki. Bet tā nebūtu ieteicams rīkoties.
 

Bieži vien tas, ko bērni ēd, tālu atpaliek no tā, ko ārsti iesaka.
Bērniem pēc gada vecuma brokastīs būtu jāēd putra, pusdienās – dārzeņi ar gaļu, launagā – jogurti un augļi, bet vakariņās graudaugi, piemēram, maizīte un kefīrs.

Taču realitātē bērni saņem saldos jogurtus, cīsiņus, vārītās desas, čipsus, uzsildītās konservu zupas, paciņās esošās mazo makaronu zupas ar visam ekstraktvielām. Savukārt starp ēdienreizēm bērni dabū saldās suliņas, gāzētos dzērienus, cepumus, vafeles un citus saldus produktus.

Saēdoties dažādus saldumus, protams, bērns vairs nevēlas ēst mammas vārīto dārzeņu zupu! 
Ārste izteica viedokli, ka vecāki dod saviem bērniem šos produktus, jo tā ir vienkāršāk. Vecāki mēdz uzskatīt – ja šis produkts garšo man, iedošu to arī bērnam, jo nu jau viņš ir liels. Patiesībā pilnīgi visus produktus, ko ēd pieaugušie, bērnam varētu dot tikai padsmit gadu vecumā.

Ko vecāki domā par savu bērnu ēdināšanu?
Portāla Mammām un tētiem redaktore Līga Brūvere pastāstīja par vecāku viedokļiem. Vairums respondentu atzina, ka, bērniem sasniedzot 2 gadu vecumu, viņi vairs negatavo speciāli bērniem pielāgotas maltītes.

Daļai vecāku ir priekšstats, ka lielveikalu dārzeņos ir daudz kaitīgu vielu un tie ir neveselīgi, taču uztura speciālisti iesaka - veselīgāk apēst ziemas tomātu, nevis saldu cepumu, kurā ir 1,5 tējkarotes cukura. 

Katrs piektais vecāks atzina, ka jau no bērna 6 mēnešu vecuma negatavo viņam pielāgotas maltītes. Vienlaikus 75% atzina, ka regulāri dod bērniem saldas uzkodas, kā arī pelmeņus, frī kartupeļus, picas un citas tik mazam bērnam nepiemērotas maltītes.

Kāpēc vecāki negatavo maziem bērniem piemērotākus ēdienus?
Aptaujā noskaidrots, ka daļai vecāku trūkst laika, lai pagatavotu veselīgu ēdienu. Pieaugušie arī atzina, neveselīgi produkti ir garšīgāki, bet veselīgas preces ir dārgākas. Vecākiem arī trūkst zināšanu par veselīgu uzturu. Patiesībā nevajag daudz laika, lai uztvaicētu dārzeņus vai izceptu vistas fileju. Lai gan daļai vecāku ir priekšstats, ka lielveikalu dārzeņos ir daudz kaitīgu vielu un tie ir neveselīgi, taču uztura speciālisti iesaka - veselīgāk apēst ziemas tomātu, nevis saldu cepumu, kurā ir 1,5 tējkarotes cukura. 


Cukurs ikdienas uzkodās - vairāk nekā spējam iedomāties
Vecākiem būtu jāzina, ka populārajos našķos ir ļoti daudz cukura. Tas attiecas arī uz bērnu jogurtiem, cepumiem un citiem saldumiem. Ir tikai normāli, ka pēc šo našķu baudīšanas bērns vairs nevēlas ēst parastu ēdienu.

Jautāta par mazajiem bērniem atļauto cukura daudzumu, ārste sacīja – ir normāli, ja tējas krūzi saldina ar 1 tējkaroti cukura. Bet rūpnieciski gatavotajos cepumos un suliņās ir 1-3 tējkarotes cukura. Tā nemanāmi bērns dienas laikā uzņem daudz vairāk cukura, nekā viņam vajadzētu. Dažkārt vecāki domā – nedosim bērniem šokolādes konfektes, bet to vietā želejkonfektes vai karameles, jo tās it kā ir labākas. Patiesībā tā nav.


Kādas veselības problēmas var rasties?
Ārste skaidroja, ka līdz ar pārlieku liela cukura daudzuma uzņemšanu bērns var atteikties ēst normālu mājās gatavotu ēdienu. Tāpat viņa organismam var trūkt svarīgu uzturvielu, piemēram, biezpienā, sierā un gaļā esošo olbaltumvielu. Pēc laika bērns var sākt slimot ar cukura diabētu, aptaukošanos, gremošanas traucējumiem, kā arī parādīties alerģiskas reakcijas.

Bērniem var rasties alerģiskas reakcijas uz dažādiem konservantiem un E vielām, kas ir rūpnieciskajos pārtikas produktos. Bērniņi var ciest no niezošiem pleķiem, vemšanas, caurejas un citiem sarežģījumiem. Dažkārt vecāki uztraucas par bērnu veselības problēmām, bet neapzinās, ka viņi paši ir tās veicinājuši, dodot daudzus un dažādus neveselīgus našķus.

Pavāri un vecāki - kā viņi baro savus bērnus
Blogere un mamma Inga Kalniņa pastāstīja, ka viņas ģimenē veselīgam uzturam pievērš uzmanību. Jau pirms meitiņas piedzimšanas pārim bija diezgan augstas prasības pret ēdienu. Tā kā Inga pati ir pavāre, viņa prot gatavot un nav nonākusi situācijā, kad liktos – nav laika pagatavot garšīgas un vienkāršas maltītes. Mazais bērns nepieprasa stundām ilgi vārītas zupas un šmorētus sautējumus.

Gan dārzeņu, gan zivs un gaļas pagatavošanai nevajag daudz laika. Viņa savā ģimenē necenšas lietot daudz garšvielu, mēģinot izcelt produktu dabīgo garšu.

Kad meitiņa sāka ēst pamatpārtiku, Inga sekoja līdzi tās kvalitātei – katra maltīte bija pārdomāti un pašas pagatavota. Arī tagad Ingas virtuvē nav krāsaino rūpniecisko jogurtu, jo viņa dod priekšroku bezpiedevu jogurtam, ko paši sablendē ar ogām vai augļiem. Pozitīvi, ka arī meitiņas vecvecāki ievēro veselīga uztura principus, esot kopā ar bērnu.

Vienlaikus Inga nesatraucas, ja viņas meita bērnudārzā vai ciemos apēd kaut ko neveselīgāku, piemēram, torti. Bērns arī zina, kas ir pica un burgers, taču interesanti, ka šos ēdienus ģimenē gatavo mājās vai ciemos, nevis iegādājas ātrās ēdināšanas uzņēmumā. Viņa apgalvo, ka gardas maltītes iespējams pagatavot bez populārā garšvielu maisījuma Vegeta.

Bērniņa pirmajā gadā vecāki savas maltītes vairāk pielāgoja viņam, jo mammai bija svarīgi, ka ģimene ietur kopīgas maltītes un ka bērns var ņemt visus ēdienus, kas ir arī pieaugušo šķīvjos. Šobrīd meitiņa jau ēd diezgan daudz ēdienu, kas paredzēti pieaugušajiem. Protams, viņai netiek dotas dažādas ne tik veselīgās mērces, ko ēdienam pievieno tētis.

Savukārt Rimi šefpavārs un meitiņas tētis Normunds Baranovskis, kurš braukājis pa Latvijas skolām un mācījis bērniem gatavot ēst, sacīja, ka viņa bērns laiku pa laikam dabū cīsiņus no viņa vai sievas mammas, lai gan visi, protams, zina, ka tā nevajadzētu darīt.

Viņš atzīst, ka ir no tiem vecākiem, kas strikti nesaka nē cīsiņiem. Viņa pozīcija – cīsiņi nav ikdienas ēdiens. Pavāra ikdienas maltītēs iekļauti graudaugi, gaļa, zivis, daudz dārzeņu un svaigu augļu. Apelsīnu sezonas sākumā Normunda meita var pārtikt tikai no apelsīniem, apēdot vairāk šo augļu nekā tētis.

Viņš uzskata, ka bērns pats savā ziņā zina, ko grib. Ja vecāki piedāvā veselīgu klāstu, viss kārtībā. Taču nav labi, ja bērni ēd pārāk vienveidīgi, piemēram, nepazīst lēcas, zirņus, dažādus dārzeņus.

Pavārs saka – bērns ir pieaugušā spogulis. Ko ēd pieaugušais, to ēd arī bērns. Ja vecāki mājās pārtiek no cīsiņiem un frī kartupeļiem, kas ir diezgan sarežģīti pagatavojams ēdiens, arī bērns tos atzīs par garšīgiem.

Normunds novērojis, ka latvieši mīl 4K ēdienus: kotleti, karbonādi, kartupeļus un kāpostus, bet īstenībā tie ir diezgan ilgi un sarežģīti gatavojami. Tas nav iespējams 15 minūtēs. Vienlaikus ir ļoti daudzi un dažādi citādāki un veselīgi ēdieni, ko bērniem var piedāvāt.


Eksprimentēt un iepirkties tālredzīgi - iesaka pavārs
Viņš vecākiem iesaka sākt eksperimentēt pamazām un neizvēlēties dārgos un sarežģītos produktus. Labāk izvēlēties kādu pazīstamu gaļu un daudz sezonālo dārzeņu. Jau patlaban pieejami dažādi zaļumi. Viņš atsauc atmiņā vienu no savas bērnības mīļākajiem ēdieniem – svaigus salātus ar dillēm, lokiem un kefīru. Ar tiem labi sader gan zivis, gan gaļa.

Savukārt Inga saka, ka viņai bērnībā zaļumi negaršoja un viņa arī savu meitiņu nespiež tos ēst. Drīzāk mamma cenšas izdomāt interesantus veidus, kā zaļumus, piemēram, spinātus, rukolu, salātus, iekļaut bērna ēdienkartē. Viens no variantiem ir pagatavot pesto tipa mērces, ko var ziest uz maizes.

Meitas dēļ mamma bija spiesta iemācīties ēst dilles un lokus
Lai gan Normunds sacīja, ka ir daudz dažādu ēdienu, ar kuru receptēm variēt, portāla Mammām un tētiem pārstāve norādīja, ka saņem vecāku lūgumus pēc konkrētiem ieteikumiem bērna nedēļas maltītēm. Bet pavārs sacīja, ka cilvēki un viņu garšas sajūtas ir tik dažādas, ka ir grūti uzrakstīt visiem cilvēkiem noderīgus ieteikumus. Ejot iepirkties, cilvēkiem vajadzētu būt aptuvenam priekšstatam par nākamo nedēļu.

Augļu un dārzeņu stendā Normunds izvēlas vissvaigākos produktus, ko var uzglabāt visu nedēļu. Piemēram, ieraugot svaigu puķkāpostu, ieteicams to iegādāties, jo nedēļas laikā no tā var pagatavot biezeni, pievienot zupai vai sautējumam. Nopērkot četru veidu dārzeņus, vecāki būs nodrošinājušies ar lielu daļu no veselīgām maltītēm vajadzīgajām sastāvdaļām.

Vēl ieteicams iegādāties trīs graudaugu produktu veidus, piemēram, makaronus, grūbas un rīsus. Savukārt no veselas vistas sanāk trīs ēdienreizes visai ģimenei. Visiem šiem produktiem pievienojot zaļumus, ģimene iegūst veselīgu maltīšu pamatu. Paralēli pamata maltītēm bieži vien vecāki domā, ko pagatavos desertā. Īstenībā ne vienmēr bērnam vajadzīgs saldais ēdiens, ja vien viņš ir kārtīgi paēdis pamatēdienu.

Ja nu tomēr prasās saldais ēdiens, tajā var piedāvāt augļus (gan svaigus, gan žāvētus) vai no tiem gatavotus saldos ēdienus, piemēram, nepārsaldinātus ķīseļus.

Vecākiem jābūt radošiem un atvērtiem jaunām lietām. Bieži vien vecākiem jāmaina arī savi ēšanas paradumi. Ja vecāki paši ēd veselīgi, arī bērnam ir vieglāk ēst veselīgi.