Bērna izpratnes veidošana par naudas pelnīšanu un tās gudru tērēšanu

Veidi, kā stimulēt naudas pelnīšanas prasmes:

Vecāki bērniem var dot dažādus uzdevumus, piemēram, salasīt gliemežus vai kolorado vaboles dārzā, par katru vaboli piešķirot noteiktu naudas summu. Bērns šo naudu biežāk izvēlas krāt kam lielākam, savukārt standarta kabatas nauda ātrāk tiek iztērēta sīkumos. Taču no šodienas perspektīvas ieteiktu smalki izvērtēt, kādus uzdevumus dot bērniem. Tie nevar būt ikdienas darbi, kā trauku mazgāšana, gultas saklāšana, vēl ļaunāk, mājasdarbu pildīšana un sekmes skolā. Ikdienas mazo darbiņu finansiāla stimulēšana var novest pie nepareizas izpratnes, kāpēc tiek veikti ikdienas darbi.

Vecākiem ir jārada vēlme bērniem nevis gūt ienākumus par regulāru darbu, bet pelnīt ar unikāliem projektiem. Labs veids, kā bērnam sniegt šādu iespēju, ir uzdot viņiem veikt dažādus projekta darbus. Viens piemērs būtu – ražot apsveikumu kartiņas pirms lieliem svētkiem, kur par katru kartiņu bērns kaut ko var nopelnīt. Vecāki var iegādāties, piemēram, sveču liešanas komplektu, māla masu vai kādu citu materiālu no kā bērns var veidot konkrētas lietas, kuras vēlāk pārdot. Vasaras sezonā bērns var gatavot limonādi. Projekti var būt visdažādākie, bet galvenais, lai bērns tos nošķir no ikdienas veicamajiem darbiem. Šādi uzdevumi veicina izpratni par to, ka biznesā bieži vien būtiski ir darīt papildus un ārpus ierastās darba vides. Tāpat tie veicina izpratni par atšķirību starp ienākumiem un peļņu.

Tie nevar būt ikdienas darbi, kā trauku mazgāšana, gultas saklāšana, vēl ļaunāk, mājasdarbu pildīšana un sekmes skolā.

Vecākiem, kur ir gatavi uzņemties lielāku atbildību, ieteiktu kopā ar bērnu piedalīties tirdziņos. Latvijā ir ļoti populāri dažādi tirdziņi, it īpaši svētku laikā. Kļūt par tirgotāju šādā tirdziņā ir lēti un vienkārši, pārsvarā pašvaldības ir pretimnākošas. Tirdziņā bērns sajutīs azartu un prieku par nopelnīto naudu. Viņam būs iespēja komunicēt ar klientiem, kā arī saņemt atgriezenisko saiti par ražoto produktu. Pat viena vienīga dalība tirdziņā sniedz bērnam jaunas biznesa idejas, kā arī trenē ļoti daudz karjerā noderīgu prasmju.

Veidi, kā veicināt gudru tērēšanu:

Uzskatu, ka bērnam jāļauj tērēt nauda pēc paša ieskatiem. Būtu muļķīgi, ja viņa sakrāto naudu vecāki ļautu tērēt, iegādājoties tikai mācību grāmatas nākamajam skolas gadam. Šādi ierobežojumi var būt ļoti bīstami un demotivēt turpmāku pelnīšanu. Tas nav nekas traks, ja arī par sakrātu naudu bērns iegādājas bezjēdzīgi dārgu mantu, Iphone vai citus pārcenotus niekus. Labāk, ka šādas kļūdas tiek pieļautas jau agrā vecumā, kad ir vecāki, kas var analizēt pirkumu lietderību un palīdzēt saprast, vai ir izdarīta labākā izvēle. Ja nebūs šādu pamatu, 18 gadu vecumā to būs daudz grūtāk pārrunāt.

Vienīgais, ko ieteiktu vecākiem darīt, ir vēlmju plānošana. Vecākiem vajadzētu izrunāt ar bērnu viņa vēlamo pirkumu, taču nesagādāt šo mantu, bet gan palīdzēt bērnam radīt plānu, kā sakrāt, nopelnīt šai precei. Pret nopelnītu mantu bērns izturēsies rūpīgāk, nekā pret tādu mantu, kas atrasta iesaiņotā dāvanu papīrā.

Par „Bērnu universitātes” „„Swedbank” naudas studijām bērniem”

„Mammamuntetiem.lv” radītā „Bērnu universitāte” sadarbībā ar AS „Swedbank” izveidojusi bezmaksas nodarbības sākumskolas vecuma bērniem – „„Swedbank” naudas studijas bērniem”, kuru mērķis ir radīt izpratni par naudu, tās krāšanu un gudru tērēšanu. Nodarbības vada izglītības programmas „Iespējamā misija” absolventi Agnese Slišāne un Kristaps Auzāns.