Bērnu parāde sociālajos tīklos. Vai vecāku vēlme izrādīties apdraud mazos?
Sociālajos tīklos ceļojoši selfiji, kas uzņemti dīvainās pozās un sadzīves situācijās, ir ierasti. Kad internetā publiskai apskatei vecāki izliek savu bērnu fotogrāfijas, reizēm neviennozīmīgi uztveramas un ne visai ētiskas, tomēr rodas jautājums: vai, iesaistot bērnus pieaugušo spēlēs, mēs nepakļaujam viņus riskam un nepārkāpjam bērnu tiesības?
Ziņa, ka sociālajos tīklos milzu popularitāti izpelnījusies četrus gadus veca meitene no Maskavas, kļuva par vienu no lasītākajām portālā Kasjauns.lv. Mazās, neparasti glītās krievietes Anastasijas Kņazevas attēli sociālajā platformā Instagram pulcējuši ap četrdesmit tūkstošus fanu. Popularitātei pietika ar to, ka mazulīte Anastasija ir prece kastinga aģentūrā President models, kas bāzēta Maskavā. Atsevišķās fotosesijās bērns izskatās pēc mazas sievietes. Tas izsauca tūkstošu māmiņu sašutumu visā pasaulē, kuras nosoda veidu, kādā bērnam lūgts pozēt.
Nolaistām biksēm uz poda sēdoši mazuļi; meitenītes, mazās, slapjās biksītēs, apaļiem vēderiem, pozē jūrmalas smiltīs; fotosesijas ar mazām “cacām”, kuru sejiņas klāj kosmētikas kārta un mati savērpti koķetos rullīšos... Sociālie tīkli mudž no tamlīdzīgām bildēm. Pirms diviem gadiem Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā aptaujā 73% vecāku apstiprināja, ka ievietojuši savu bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos. Lai gan speciālisti norāda, ka bērnu privātumu skarošu attēlu izvietošana publiskai apskatei nav pieņemama, lielākā daļa pieaugušo tajā problēmu nesaskata. Vai tiešām visa pasaule jāiepazīstina ar sava bērna gaitām? Interneta komentētāju viedokļi ir atšķirīgi – vieni uzskata, ka bērni izbauda fotografēšanos, tas ir forši, smuks bērns ir jārāda pasaulei, otri brīdina, ka pedofili nesnauž, trešie atgādina, ka mirkļa emociju iespaidā virtuālajā pasaulē noplūdinātās bildes tur paliks mūžīgi.
Foto: Mazās, neparasti glītās krievietes Anastasijas Kņazevas attēli sociālajā platformā Instagram pulcējuši ap četrdesmit tūkstošus fanu.
Viedokļi. Diskusija internetā
• Lai cik skaista būtu mana meita, es ar viņu pasaulē
nelielītos, tas paliktu sirdī. Bērnam ir bērnība, un to nevajag
laupīt. Vecāki pie vainas, ka neļauj bērnam izdzīvot bērnību, bet
no viņa iztaisa pieaugušu. Man žēl šo vecāku. Parasti, ja sāc ar ko
lielīties – laba mašīna, manta, smuks bērns –, tad notiek kas
nelāgs. Bērni nav domāti pasaulei, bet vecāku priekam.
• Es neko sliktu un piedauzīgu bildēs nesaskatīju.
Tikai aizspriedumaini un vecmodīgi cilvēki var ko tādu saskatīt.
Mana meita arī ir bijusi uz pirmo fotosesiju. Es tur redzēju arī
citus bērnus. Viņiem patīk fotografēties, un viņi to izbauda. Ir
arī jautras fotosesijas un mazas meitenes var justies kā mazas
princeses. Līdz noteiktam vecumam tā var būt izklaide un hobijs, ja
ar to baigi neaizraujas, jo skolas vecuma bērnam labāk veltīt
spēkus mācībām. Uz pulciņiem mēs taču arī bērnus vedam. Tas ir kaut
kas līdzīgs.
• Bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos vispār ir kaut
kas perverss. Dažreiz dīvaini kļūst, redzot, kādas bildes māmiņas
salikušas. Bērni ar plikiem dibeniem, pilnu muti, vāļājoties pa
zemi. Tās bildes taču nekad vairs nevarēs izdzēst no interneta
plašumiem – tās tur paliks mūžīgi. Kad bērns paaugsies, viņam diez
vai patiks, ka visi var aplūkot kā viņš pliks rāpo pa zemi vai
smejas, piebāzis muti ar šokolādi. Kāpēc vispār maza bērna bilde
jāizliek publiskai apskatei? Kad paaugsies, pats izveidos savu
profilu.
• Lielās nosodītājas ir citas mammas, bet pietiek,
piemēram, izsludināt foto konkursu sociālajos tīklos – momentāni
visas sūta! Tur arī bērna foto kāds pedofils var lejuplādēt. Un,
cik godkārīgu mammu dzen bērnus cauri visādām baleta studijām, deju
kolektīviem utt.? Kas tad tas ir, ja ne izrādīšanās?
• Man izskatās pēc pedofila sapņa. Goda vārds, pilnīgi
slikti metas, uz tām bildēm skatoties. Viens ir smuki sapucēts
bērns, kas priecājas kā bērns, pavisam cits – kad ieņem kāda
ieteiktas pieaugušā pozas. Seksīgi savilktas lūpiņas, skatiens pār
plecu, vēēē...
• Vienkārši ļoti skaista un sapucēta meitene. Kāpēc
nelepoties ar savu bērnu? Kāpēc Kristina Pimenova var tikt saukta
par skaistāko meiteni pasaulē, bet citām liegts savus bērnus bīdīt
modeļu lauciņā? Šī meitene ir pat skaistāka un interesantāka par
Pimenovu, kura sevi jau izsmēlusi ar savu pārlieku simetrisko seju.
Un kā var sabojāt bērnību? Tas, ka viņu aizved uz fotosesijām?
Ļaudis, jums skauž! Fotografējot bērnus, no viņiem neprasa būt
īstiem modeļiem kā pieaugušajiem, jo viņus bildē rotaļājoties. Viņi
to uztver par daļu no rotaļām! Saprotat? Tā ka varat sēdēt tālāk
savās četrās sienās, bet drosmīgās māmiņas, kurām ir lepnums par
saviem bērniem, izmantos to savā labā. Un tur nav nekā slikta!
• Ja cilvēkam nav nekā cita, ar ko lepoties, – spilgtu ideju, inovatīvu risinājumu, pārliecības, par ko cīnīties, sabiedriskās darbības vai kā cita, kas saistīts ar prātu, uzņēmību, aktīvu darbošanos –, tad viņš lepojas ar saviem bioloģiskajiem instinktiem. Cik tur tā darba – novelc bikses un uztaisi kārtējo mazulīti. Lielas actiņas un pufīgas lūpiņas neliecina par to, ka bērns tiks atbilstoši audzināts, ka nākotnē izaugs gudra, izglītota, laba sieviete. Trula pērtiķa izrādīšanās – rādīt visiem savu bērnu. Tādi taču ir miljoniem.
• Bērnam tas diez vai iet labumā, attīsta viņu tikai vienā virzienā. Ja gribat, lai jūsu meitas kļūst par iedomīgam, narcistiskām muļķītēm, tad jums jāārstējas.
• Ar bildēm var izdarīt ļoti daudz ļauna. Un vai jūs
to gribētu saviem bērniem? Meitenei nav paveicies ar
vecākiem...
• Veido karjeru jau kopš dzimšanas. Kas tur slikts? Ne
jau visiem jāsēž smilškastē ar netīru ģīmi un nošļukušām zeķbiksēm.
Ja to uzskata par vēlamāko bērnības scenāriju, tad gan bērns tiešām
tiek apdalīts. Bet – ja runā nopietni – vecāki malači. Kādēļ
nerādīt pasaulei savu skaisto bērnu? Tiešām ir par ko priecāties!
Un citām skaudīgajām/tikumiskajām mātēm iesaku neskatīties un
nerādīt bērniem bērnu raidījumus un stingri kontrolēt, kādas
rotaļlietas bērniem pērkat. Ja nu kas perverss pagadās.
• Ko nozīmē skaista meitene? Iekšēji skaista?
Varbūt skaisti lasa dzeju, dejo, dzied, zīmē? Visi bērni ir mīļi un
smuki saviem vecākiem, bet izlikt publiskai apskatei nebērnišķīgi
izskaistinātas meitenītes bildītes nozīmē piedāvāt viņu pedofiliem.
Pieaugusi sieviete, izliekot seksīgas bildes, apzinās, ka tādējādi
veicinās ne jau matemātiķu vai filozofu diskusiju par dzīves jēgu,
bet aktivizēs vīriešos primitīvākos instinktus – Pavlova suņa
reakcijas. Bērns šādu izvēli nespēj izdarīt, un tas nozīmē, ka
vecāki viņu izliekt skatlogā kā gardu kumosiņu.
• Lai fočējas, kamēr var. Izaugs un izplūdīs kā
māte.
Dažas fotogrāfijas, ko var redzēt internetā, kādā brīdī vecākiem ir šķitušas smieklīgas, bet pēc dažiem gadiem bērnā izraisīs kauna un pazemojuma sajūtu.
Nav svarīgi, ko tu jūti, galvenais ir izskats!
Līga Bernāte,
psihoterapeite:
– Kamēr vecāki sociālajos tīklos ievieto bildes, kurās viņi kopā ar
bērniem redzami atpūtas brīžos vai pasākumos, viss ir kārtībā. Tas
ļauj tuviniekiem un draugiem sekot līdzi bērna gaitām, redzēt, ka
viņš paaudzies. Kad sociālie tīkli tiek pārplūdināti ar bērnu
fotosesijām, rodas jautājums, ko vecāki ar to grib panākt, –
pašapliecināties, parādīt: re, kāda mēs forša ģimenīte, re, kāds
man smuks bērns? Varbūt cilvēks citādi nespēj realizēties un
piepildīt savu dzīvi, kā vienīgi publiski demonstrējot savu bērnu.
Mūsdienās aktuāla tēma ir bērnu drošība. Ir zināms, ka pedofili
seko līdzi jaunumiem sociālajos tīklos, kur nolūko savus upurus.
Otra tēma ir bērna vajadzības un robežas. Bērns nav vecāku īpašums
un nav nācis pasaulē, lai vecāki viņu lietotu savām izklaidēm.
Dažas fotogrāfijas, ko var redzēt internetā, kādā brīdī vecākiem ir
šķitušas smieklīgas, bet pēc dažiem gadiem bērnā izraisīs kauna un
pazemojuma sajūtu. Vecāki mēdz nerespektēt bērna tiesības neizrādīt
savu ķermeni. Vecākiem būtu sev jāpajautā, vai viņi gribētu, lai
viņus nofotografē muļķīgā pozā un izliek publiskai apskatei. Ja
sešdesmit gadu veca sieviete uzvelk bērna drēbes, viņa izskatās
atbaidoši. Tieši tikpat briesmīgi izskatās arī mazas meitenes
pieaugušu sieviešu tērpā. Apliecinot sievišķību caur bērniem,
mammas risina savas problēmas. Šāda rīcība veicina bērna neadekvātu
nobriešanu un seksualitātes veidošanos. Pārlieku pucējot bērnu,
tiek veicināta nesamērīgi lielas nozīmes piešķiršana izskatam. Nav
svarīgi, ko tu jūti, domā un dari, svarīgi ir tikai tas, kā tas
izskatās! Konsultācijās pieaugušas sievietes atceras, kā bērnībā
vecāki viņas sapucēja un lika skaitīt dzejolīti, lai gan ģimenē
nebūt ne viss bija kārtībā.
Trešajai daļai vajadzīgs psihologs
Ojārs Rode, Drustu
tautskolas 99 balti zirgi vadītājs:
– Atverot failus internetā, negaidīti parādās visādas jēlības. Tas
ir murgs, kas notiek virtuālajā telpā. Tikpat kā nav neviena
televīzijas kanāla, kurā nerādītu kaut ko trulu, kas degradē
apziņu. Uz šo problēmu fona bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos ir
nieks – bērns ir Dieva radība, skaistākais, kas var būt, tāpēc lai
jau mammas liek tās bildes. Vecākus nav jēgas audzināt. Lai
nihilisms un prāta šaurība neturpinātu izplatīties, jāsāk ar
izmaiņām izglītībā. Ikviens zemnieks 19. gadsimtā, kuram bija
jāprāto, kad sēt, stādīt, ražu novākt, kā arklu uztaisīt, mājai
jumtu salabot un svētkus nosvinēt, bija intelektuāli un garīgi
pārāks par mūsdienu ierēdni, kas domā tikai par to, kā mazāk
strādāt un priekšnieka vietā iesēsties. 11. klases skolniece
stāsta, ka skolā viss ir orientēts uz aipadiem, aifoniem, bet par
to, kā dzīvot, neviens nerunā. Vecāki domā kategorijās “mana
mašīna”, “mans aifons”, “mans bērns”. Jūs domājat, ka šajās ģimenēs
valda mīlestība? Ir dati, ka Latvijā trešajai daļai bērnu ir
vajadzīga psihologa palīdzība. Tas tāpēc, ka bērna dvēsele
neatsaucas uz to, ko piedāvā vide. Trauksmainības ir par daudz, bet
bērna attīstībai ir vajadzīgs miers un klusums.
Ievietojot bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos, informācija par bērniem kļūt publiski pieejama. Ja no bildēm iespējams secināt, cik vecs ir bērns, kur mācās un dzīvo, viņš kļūst neaizsargāts.
Bērna kailums ir tikpat intīms kā pieaugušā
Inga Akmentiņa-Smildziņa,
Latvijas vecāku organizācijas mammamuntetiem.lv vadītāja, trīs
bērnu mamma:
– Nedomājot par to, kādā nolūkā tiks aplūkotas bildes, vecāki mēdz
publicēt fotogrāfijas, kurās zīdaiņi vai pat lielāki bērni redzami
vannā. Bērna kailums ir tāds pats kā pieaugušā. Bērniem, tāpat kā
pieaugušajiem, ir kauna jūtas. Ir izpētīts, ka cilvēki facebook
publicē tik sensitīvu informāciju, kādu neizpaustu, sarunājoties
reālajā dzīvē. Gadās, ka sarunā ar vecākiem bērns atklāj savas
intīmākās domas, bet vecāki, lai parādītu, cik viņu mazais gudrs,
tās izpauž publiski. Ja internetā parādās detaļas par bērna dzīvi,
ļaundaris tās var izmantot, lai uzrunātu bērnu un iegūtu viņa
uzticību. Atklājot dažādas nianses, vecāki ļaundara mutē ieliek
citātus, ar kuriem piesaistīt bērnu. Ja svešinieks zina brāļa un
māsas vārdu, ieradumus un intereses, bērns nodomā, ka svešais ir
ģimenes draugs. Vecākiem ar bērnu jārunā par apdraudējumiem un
jāpaskaidro, ka internetā nedrīkst likt citu bērnu fotogrāfijas,
savu telefona numuru. Kad septiņu gadu vecumā bērns saņem savu
pirmo bankas karti, jāpaskaidro, ka tās fotogrāfiju nedrīkst likt
internetā. Tāpat nevajag stāstīt par lielākiem vecāku pirkumiem. Ir
gadījumi, kad cilvēki dodas ceļojumā, iepriekš par to pastāstot
sociālajos tīklos, un viņu prombūtnes laikā māja tiek apzagta.
Man ir bēdīgi...
Iveta Pudāne, pirmsskolas
izglītības iestādes Lotte metodiķe:
– Ievietojot bērnu fotogrāfijas sociālajos tīklos, informācija par
bērniem kļūt publiski pieejama. Ja no bildēm iespējams secināt, cik
vecs ir bērns, kur mācās un dzīvo, viņš kļūst neaizsargāts. Ir
dažādi dzīves notikumi, kad gribas padižoties, parādīt, cik liels
viņš izaudzis. Tomēr ar bērnu fotogrāfiju demonstrēšanu nevajadzētu
aizrauties. Kad gribēju facebook ielikt dēla bildes, prasīju viņam
atļauju. Ja bērns nevēlas, viņa bildes nedrīkst izlikt publiskai
apskatei. Ikdienas notikumi bērnudārzā Lotte tiek atspoguļoti
interneta vietnē, kas pieejama tikai bērnu vecākiem. Sākumā vecāki
uztraucās, kā tas būs, bet nu ir sapratuši, ka tas ir forši. Uz
meitenītēm, kuras, gatavojoties fotosesijām, tiek uzkrāsotas kā
pieaugušas sievietes, es skatos ar nožēlu, un man ir bēdīgi. Nē,
tas nav skaisti! Skaists ir dabiskums. Man liekas, ka bērnība ar
spēlēm un rotaļām ir brīnišķīgs laiks, ko vajadzētu pēc iespējas
pagarināt, bet pieaugušie pārsātina bērnus, tādējādi viņus savā
ziņā aplaupot. Bērniem vairs nepatīk bērnu dziesmas, viņi klausās
Donu. Pieaugušajiem būtu jācenšas sevī saglabāt iekšējo bērnu un
māku neviltoti priecāties, ko nodot tālāk saviem bērniem.
Teksts: Evija Hauka, žurnāls “Patiesā Dzīve”
Foto: Shutterstock, no privātā arhīva, no izdevniecības Rīgas Viļņi
Avots: www.kasjauns.lv