Ko mācīt bērniem par naudu
Mēs nevaram pasargāt bērnus no dzīves, taču varam viņiem palīdzēt pārvarēt grūtības vieglāk. Viena no lietām par ko daudzi vecāki aizmirst ir finanšu izglītība. Iespējams, tādēļ ka pašiem nav izpratne vai zināšanas par to, ko mācīt. Runas par naudu, bagātība ilgu laiku mūsu sabiedrībā bija tabu vai vismaz skaitījās slikts tonis.
Šādā informācijas vakuumā dzīvojošiem cilvēkiem vēlāk nācās
gūt pieredzi, balstoties uz savām kļūdām vai intuīciju. Dažiem tas
izdevās labāk, citiem sliktāk. Šobrīd informācija ir plaši
pieejama, tācu ar tās izmantošanu ne vienmēr iet tik gludi,
kā varētu vēlēties. Turpinājumā aplūkosim minimālo zināšanu
apjomu, kas vecākiem būtu jāiedod bērniem, līdz viņu
pilngadības sasniegšanai.
Nauda neaug kokos
Bērniem ir jāredz un jāzina kā rodas nauda. Nauda tiek nopelnīta ar
darbu, taču darbi ir dažādi un ne visur samaksa ir vienāda.
Lai iegūtu naudu ir jāpieliek pūles, jāpārvar sevi, jāatsakās no
izklaidēm un jāspēj no rīta piecelties, lai dotos uz darbu.
Strādāt var valsts darbā, privātā uzņēmumā, savā uzņēmumā vai
kā pašnodarbinātais. Pasaule ir daudzveidīga un iespējas nopelnīt
ir dažādas.
Darbs dara darītāju
No mazas sēkliņas izaug liels koks un no maza lācīša izaug liels
lācis. Tāpat arī izaugsme profesionālajā dzīvē un ienākumi
pieaug laika gaitā. Nevajag ļaut dzīvot ilūzijā, ka jau
pirmajā darba dienā kādam tiek dots vadošs amats vai augsti
ienākumi. Nonākt pie šādas atziņas palīdz līdzdarbošanās mājas
darbu darīšanā, vasaras darbi, prakses. Bērnam ir jāiegūst prasmes
izdarīt darbu līdz galam un nemest plinti krūmos pie
pirmajām
grūtībām.
Par naudu laimi nenopirksi
Nauda dzīvē ir svarīga, taču tā nevar padarīt laimīgu. Pasaules
bagātākie cilvēki un arī vienkārši miljonāri reti, kad ir
laimīgi. Klajš pretstats ir budistu mūki un daudzu Āzijas valstu
iedzīvotāji, kas dzīvodami trūkumā spēj būt priecīgi un
laimīgi. Vecākiem ir jāvar izveidot bērniem tāda
vērtību sistēma, kur nauda netiek likta kā augstākā
prioritāte. Ir labāk izvēlēties profesiju, kas patīk un
liek padziļināt zināšanas, kļūstot par labāko, nevis
profesija, kas ir šķietami labi atalgota, bet neinteresē. Visi
cilvēki, kas pakļaujas naudas varai agri vai vēlu iztukšo sevi un
pamet iesākto ceļu. Mainīt profesiju vai kvalifikāciju vēlāk
ir grūtāk, taču tas ir iespējams. Palīdziet bērniem nezaudēt
daudzus gadus no savas dzīves, nelieciet viņiem vēlāk mainīt
laiku pret naudu.
Parāds nav brālis
Lielākajai daļai no mums kādā brīdī pienāk situācija, kad ar paša
līdzekļiem vien nepietiek un ir vajadzīgs aizdevums. Ir labi,
ja ir liela, spēcīga ģimene vai draugi, kas viens otram palīdz
un atbalsta grūtos brīžos. Diemžēl ne visiem tā veicas un ne
vienmēr tas ir iespējams. Aizņemšanās ir pieļaujama, taču
jāiemāca, ka tiek aizlienēta sveša nauda, bet būs jāatmaksā sava.
Tas nav ne viegli ne patīkami. Aizdevumu veidi ir dažādi un
katrs no tiem ir paredzēts citām vajadzībām. Mājokļa kredīts
var palīdzēt nopirkt dzīvokli vai māju uz nomaksu. Ar līzinga
palīdzību var iegādāties auto, bet ātrais
kredīts paredzēts tikai īstermiņa finanšu vajadzībām. Cilvēkus,
kas apzināti nemaksā parādus apkārtējie neciena, sevišķi
reizēs, ja paši ir aizdevuši naudu. Iemāciet, ka reizēs,
kad jāizvēlas starp attiecībām un naudu, ir jāizvēlas
attiecības. Mēs kļūstam laimīgi attiecībās, nevis sēžot uz
liela naudas kalna vai skatoties bankas konta pārskatā.
Ja centu nekrāsi, pie eiro netiksi
Uzkrājumu veidošana ir nepelnīti aizmirsta. No vienas puses, ir
skaidrs, ka sabiedrība, kur vismaz reizi paaudzē piedzīvo
režīma vai valūtas maiņu vairs nav orientēta uz uzkrāšanu. No otras
puses, mēs taču ceram, ka nākamajai paaudzei dzīve būs
vieglāka, turklāt tagad finanses var glabāt dažādu valstu
bankās, kas palielina noguldījumu drošību. Svarīgi sākt krāt
naudu jaunībā. Pat noguldot salīdzinoši nelielas naudas summas, ir
iespējams vēlāk gūt ļoti lielu efektu. Saliktie procenti, kas
veidojas noguldījumiem pieskaitot procentus un šai summai
atkal pieskaitot procentus ilgtermiņā var veidot ļoti labu
atdevi.
Gudram dzīvot vieglāk
Šobrīd banku depozītiem ir ļoti zemas procentu likmes un daudzās
valstīs likmes ir pat negatīvas, taču šāda situācija nebūs
mūžīga. Jau tradicionāli krietni lielāku atdevi var dot līdzekļu
ieguldīšana dažādos finanšu instrumentos - akcijās,
obligācijās, deriatīvos, opcijās, fjūčeros. Tas viss
skan sarežģīti, taču izglītoties nekad nav par vēlu, sevišķi,
ja atdeve var būt lielāka nekā peļņa, ko var gūt visu gadu
strādājot. Jāatceras gan, ka jo lielāka potenciālā peļņa, jo
lielāks risks ieguldīto zaudēt. Atrast balansu starp šiem
abiem rādītājiem var tikai katrs pats.
Nauda jāmāk nopelnīt, noturēt un pavairot
Ir labi, ja ir augstu atalgots darbs, taču tas nedod vēlamo efektu,
ja nav spēja naudu uzkrāt nebaltām dienām un vēlams arī
pavairot. Daudzi cilvēki Latvijā ir gatavi strādāt gadiem, bet pēc
tam iegulda naudu tajā 2. vai 3. pensiju līmeņa piedāvājumā,
kuru redz pirmajā reklāmā. Ja Jūs pieļaujat šādu kļūdu,
iemācīet bērniem, ka var arī savādāk. Tiesa, to pateikt ir vieglāk
nekā izdarīt, jo mēs zinām, ka bērni mācās no vecāku darbiem,
nevis vārdiem. Kļūstiet par piemēru saviem bērniem.
Labāk 100 draugi, nevis 100 tūkstoši
Bērni grib justies drošībā. Brīdī, kad viņu drošības sajūta ir
pietiekami liela, viņi dodas izpētīt tālāku apkārtni. Iedodiet
viņiem sajūtu, ka mājās ir labi, taču arī pasaule ir laba. Viņi var
doties apkārt pasaulei, bet var vienmēr arī atgriezties pie
Jums. Cilvēki, kas dzīvo bailēs nav gatavi lūkoties pēc
plašākiem apvāršņiem. Viņu komforta zona ir ļoti šaura un jebkuras
pārmaiņas tiek uztvertas kā apdraudējums, taču pārmaiņas
notiek vienmēr. Pārmaiņas mūsu ķermenī,
līdzcilvēkos, apkārtējā vidē, finansēs, visā pasaulē. Ja
savlaicīgi netiek izveidots atbalsta tīkls, tad grūtā
brīdī nākas paļauties uz līdzcilvēku žēlastību. Uzkrājumi vai
patēriņa kredīti vienmēr nepalīdz un arī vienmēr
nav pieejami, taču, ja ir daudz draugi, kāds no viņiem vienmēr būs
gatavs palīdzēt.
Nevajag baidīties atzīt savu vājumu
Vājš ir nevis tas cilvēks, kuram kādā brīdī vajadzīga citu
palīdzība, bet tas, kurš nav spējīgs lūgt citu palīdzību.
Spēcīgs nebaidās kļūdīties, jo zina, ka tā ir tikai dāla no
mācīšanās procesa. Sliktākais, kas var notikt, lūdzot un
nesaņemot palīdzību ir atteikums. Darīt visu iespējamo un zaudēt
nav slikti. Slikti ir nedarīt visu un zaudēt tikai tādēļ, ka
nav izmēģinātas visas iespējas. Šādā aspektā raugoties, tie
cilvēki, kas ir iekļuvuši parādos, no kuriem nespēj tikt laukā un
uzsāk maksātnespējas procesu ir uzskatāmi par spēcīgiem. Liela
daļa no parādniekiem bēguļo, strādā bez oficiālas
algas, saņemot ienākumus uz rokas, melo, dzīvo nepilnvērtīgu
dzīvi. To būtu iespējams pārtraukt, izejot maksātnespējas
procesu, taču tad ir jāpieliek pūles, jāatzīst kļūdas, iespējams,
jāsavelk josta. Situācija ar gadiem neuzlabojas, jo Latvijas
likumdošana neparedz parādu atmaksas termiņa noilgumu.
Iemāciet bērniem atzīt kļūdas un spēt lūgt piedošanu.