Kašķis. Simptomi, ārstēšana un profilakse

Inficēšanās notiek tiešā kontaktā, saskaroties ar slimnieka ādu (turklāt kontaktam jābūt ilgstošam!), un sadzīves kontakta ceļā (ar drēbēm un sadzīves priekšmetiem), turklāt slimības pārnešanai nepieciešami atbilstīgi temperatūras un mitruma apstākļi. Kašķa ērce uz slimnieka drēbēm, gultasveļas spēj izdzīvot ne ilgāk par 72 stundām.

Klīniskā aina

Kašķa ērce slimniekam rada mehāniski kairinošu iedarbību un izsauc alerģisku reakciju uz ērču antigēniem un to dzīves produktiem, sekmē sekundāras infekcijas attīstību. Pirmo reizi inficējoties, nieze rodas vidēji pēc 2–3 nedēļām, bet atkārtotas inficēšanās gadījumā jau pirmajās 24 stundās.

Tipiskās lokalizācijas vietas: 

• roku pirkstu starpas;
• plaukstu locītavas un apakšdelma ieloku virsmas;
• elkoņu ieloku virsmas;
• paduses;
• vēdera āda;
• sēžas apvidus;
• augšstilbu iekšējās virsmas;
• plaukstu un pēdu āda.

Simptomi, kas rodas alerģisko reakciju dēļ:

• stipra nieze, diseminēta visa ķermeņa ādā, izņemot galvu un kaklu. Nieze pastiprinās vakaros, naktīs. Daļai slimnieku var būt nieze bez izsitumiem;
• impetigo (kreveles, eritēma), folikulīti, furunkuli, abscesi, flegmona, sepse, kas rodas sekundārās bakteriālās infekcijas gadījumā (Staphylococcus aureus, Streptococcus pyogenes);
• ādas alerģiska reakcija – izsitumi, sīki ādas pacēlumi (papulas), nātrenes tipa izsitumi ārpus kašķa ērču lokalizācijas vietām;
• niezošs dermatīts – stiprāk bojātās ādas rajonos: elkoņu ieloki, paduses.

Ārstēšana

Ārstēšanu un novērošanu ir jāveic ārstam!

Ārstējot kašķa slimniekus, ir nepieciešams ievērot šādus noteikumus:

• vienlaikus ārstēt visus saslimušos un aizdomīgos ģimenes vai kolektīva locekļus;
• jāapstrādā visa āda, nevis tikai skartie apgabali. Preparāts jāuzziež plānā, vienmērīgā kārtā. Īpaša uzmanība jāpievērš roku, kāju pirkstu starpu, padušu, sēklinieku, starpenes apstrādei;
• preparāta daudzumam nav jābūt pārāk lielam. Vienlaikus ar pretkašķa preparātiem nav ieteicams lietot citus lokālos līdzekļus;
• ielaista kašķa gadījumā ar komplikācijām sākumā jāapstrādā ādas bojājumu vietas. Sekundāras infekcijas ārstēšanai izmanto lokālos antiseptiķus vai sistēmiskus antibakteriālās terapijas līdzekļus (atkarīgs no infekcijas smaguma pakāpes).

Profilakse

Kašķa profilakse balstās uz saslimšanas epidemioloģijas īpatnībām un sevī ietver:

• obligātu saslimušā ārstēšanu;
• kontroli pēc izārstēšanas;
• saslimšanas avota noteikšanu;
• personu, ar kurām pacientam ir bijis sadzīves vai dzimumkontakts, apskati un novērošanu;
• slimnieka apģērba un gultasveļas dezinfekcija.

Ārstēšanās sākumā un beigās lietotās drēbes, gultas veļa jāmazgā 60 ºC temperatūrā un jāgludina vai jānoliek un nav jālieto piecas dienas. Slimnieka istabā ir nepieciešams katru dienu veikt mitro uzkopšanu ar 12% ziepju sodas šķīdumu, ieskaitot grīdas mazgāšanu un iekārtas priekšmetu apslaucīšanu.

Avots: žurnāls "Vecākiem par bērniem", ko izdevis Rīgas domes Labklājības departaments