Svarīgākais, kas vecākiem jāzina par spalīšiem
Spalīši (Enterobius vermicularis) ir cilvēka zarnu trakta parazīti. Tie cilvēkam izsauc slimību – enterobiozi, kas visbiežāk sastopama bērniem. Vairāk stāsta ārste, Rīgas Stradiņa universitātes 3. gada rezidente pediatrijā, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras asistente Svetlana Ince.
Enterobioze ir ļoti lipīga slimība. Ar spalīšiem cilvēki
inficējas fekāli – orālā ceļā. Inficēties var, ja netiek ievērotas
sanitāri higiēniskās normas, ar pārtiku un sadzīves kontaktu ceļā.
Slimnieks var inficēt visus, kas nonāk ar viņu kontaktā, kā arī
atkārtoti inficēt pats sevi. Inficēšanās gaita ir vienkārša un
gandrīz neizbēgama. Naktī spalīši izraisa spēcīgu niezi anālās
atveres apvidū. Slimnieks miegā intensīvi kasa ādu anālās atveres
rajonā, un viņam aiz nagiem uzkrājas liels daudzums spalīšu
olu.
Tālāk tās var nonākt uz dažādiem sadzīves priekšmetiem, t.sk. uz
rotaļlietām. Spalīšu olas ir pietiekami izturīgas ārējā
vidē.
Klīniskās izpausmes
Bērniem ar enterobiozi pašsajūtu nosaka parazītu daudzums zarnu
traktā. Ja spalīšu nav daudz, galvenie slimības simptomi ir nieze
un dedzinoša sajūta anālās atveres rajonā, kas visbiežāk novērojama
naktī. Šīs nepatīkamās sajūtas izraisa spalīšu pārvietošanās
taisnās zarnas beigu daļā.
Bērniem var būt traucēts miegs. Tie kļūst viegli uzbudināmi, izjūt
vājumu, un viņiem ir pazeminātas darbspējas. Bērni, kuri slimo ar
enterobiozi, var sūdzēties par galvassāpēm, apetītes trūkumu un
nogurumu.
Enterobiozes slimniekiem bieži novēro kuņģa – zarnu trakta darbības
traucējumus (sāpes vēderā, sliktu dūšu, vemšanu, aizcietējumus vai
caureju, kas smagākos gadījumos var būt ar gļotu vai asiņu
piejaukumu).
Reizēm novērojami gadījumi, kad slimniekam spalīši pārvietojas no
zarnu trakta uz dzimumorgāniem vai urīnceļiem, kas var izraisīt
iekaisuma procesu šajos orgānos.
Ja parazīti nokļūst aklās zarnas tārpveida piedēklī, var rasties
apendicīts.
Diagnostika
Aizdomas par spalīšu esamību vecākiem var rasties, ja bērnam ir
sakasīts anālās atveres rajons. Lielāki bērni gan kautrēsies to
vecākiem rādīt.
Parādoties enterobiozes klīniskajiem simptomiem, slimniekam
jākonsultējas ar ārstu. Diagnozes precizēšanai nepieciešama
izmeklēšana laboratorijas apstākļos. Analīzēm izmanto uztriepes,
kas paņemtas no anālās atveres, kā arī materiālu, ko izkasa aiz
nagiem. Mikroskopējot šos analīžu materiālus, būs redzamas spalīšu
olas.
Ja ir pamatotas aizdomas par spalīšu esamību, analīzes vajadzētu
atkārtot, jo reizēm neizdodas iegūt vajadzīgo materiālu.`
Profilakses pasākumi
Vienlīdz svarīga ir gan individuālā, gan vispārējā profilakse.
Individuālā profilakse:
- stingri jāievēro personīgā higiēna: pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma rūpīgi jāmazgā rokas. Nagiem ir jābūt īsi apgrieztiem;
- invadētiem bērniem uz nakti ir jāuzvelk stingri piegulošas biksītes. No rīta rūpīgi jānomazgājas ar siltu ūdeni un ziepēm. Naktī lietotā personīgā veļa un gultas veļa jāizmazgā un jāizgludina;
- telpu grīdas katru rītu jāuzkopj, noslaukot putekļus ar mitru lupatu.
Vispārējā profilakse:
- slimnieku atklāšana un ārstēšana. Ārstēšana jāuzsāk arī visiem ģimenes locekļiem, kā arī visiem bērnu iestādes apmeklētājiem;
- tīrības ievērošana bērnu kolektīvos;
- sanitāri izglītojošais darbs.
Avots: žurnāls "Vecākiem par bērniem", ko izdevis Rīgas domes Labklājības departaments